Latvijas Nacionālajā teātrī šodien, 28. augustā, notiek krietnās mūzikas festivāla “Dziesma manai paaudzei” desmit gadu jubilejas tūres fināls.
Latvijas Nacionālajā teātrī šodien, 28. augustā, notiek krietnās mūzikas festivāla “Dziesma manai paaudzei” desmit gadu jubilejas tūres fināls. Tajā dzied arī jumpraviete Iveta Ose, kuru daļēji varam uzskatīt arī par Aizkraukles rajona pārstāvi.
Jau vairāk nekā piecus gadus viņa cieši saistīta ar Skrīveriem — Iveta strādā veikalā “Dīvaja”. Darbdienu vakaros Skrīveros viņai ir arī naktsmājas.
Koncertā piedalās labākie dziedātāji no desmit tūres laikā apmeklētajām pilsētām. No Aizkraukles rajona uz festivāla finālu dodas Zane Šuriņa. Iveta šajā koncertā pārstāv Ogres rajonu. Sarunā vienojāmies iztikt bez oficiālās uzrunas “jūs”.
— Vai par tavu uzvaru Ogrē var teikt: “Atnācu, nodziedāju, uzvarēju”?
— Nē, mans gājiens līdz “Grand prix” ir vairāku gadu garumā. Ja savulaik nebūtu dziedājusi Skrīveru folkloras kopā, varbūt vēl līdz šodienai neuzdrošinātos viena kāpt uz skatuves. Pirms pāris gadiem piedalījos neprofesionālo dziedātāju konkursā “Klusie ūdeņi” Aizkrauklē pavadītājansamblī kādam solistam. Vadītāja Iveta Biķerniece toreiz rosināja arī mani nākamajam konkursam pieteikties individuāli. To arī izdarīju.
— Vai esi piedalījusies vēl kādos konkursos?
— Pirms pāris gadiem dziedāju konkursā “Dziesma manai paaudzei” Aizkrauklē, bet pērn šajā konkursā Cēsīs.
— Un kādi panākumi?
— Cēsīs ieguvu žūrijas speciālbalvu — ielūgumu četrām personām uz klubu “Četri balti krekli” Rīgā. Laika trūkuma dēļ to vēl neesmu izmantojusi.
— Kādu dziesmu šogad dziedāji Ogrē?
— Zigmara Liepiņa “Atgriešanos” no rokoperas “Lāčplēsis”. Man patīk dziļas, nopietnas dziesmas.
— Vai nojauti, ka iegūsi galveno balvu?
— Absolūti nē. Konkursā piedalījās daudz labu dziedātāju.
— Lielās balvas ieguvējiem desmit tūres vietās bija paredzēta ekskursija uz Palangu. Vai tā jau bija?
— Jā, tā bija pagājušajā nedēļā. Tur arī aci pret aci redzēju pārējos konkursa dalībniekus. Ļoti talantīgi, jauki jaunieši. Ekskursija bija ļoti interesanta. Tā kā balva bija divām personām, man līdzi brauca draudzene.
— Vai tev ir speciālā muzikālā izglītība?
— Mūzikas skolā neesmu mācījusies. Dziedu Jumpravas sieviešu korī, savulaik dziedāju arī Skrīveru folkloras kopā — tagad nedziedu, jo grūti apvienot ar darbu.
— No kā esi mantojusi muzikalitāti?
— Laikam no vecāsmammas. Viņa man bērnībā mācīja dziedāt. Pēc nostāstiem, arī mans vecvectētiņš bijis liels dziedātājs. Mājās viņam bijušas klavieres, un cilvēki bieži pie viņa nākuši padziedāt.
— Varbūt plāno mācīties dziedāt profesionāli?
— Ja būtu materiālās iespējas, varbūt to arī darītu, bet pagaidām man tādu nav.
— Vai televīzijas raidījumā “Dziesma manai paaudzei” skaties arī konkurentu priekšnesumus?
— Protams, bet grūti viņus novērtēt, varbūt tāpēc, ka ieraksts tapis “dzīvajā”.
— Ja varētu izvēlēties, ar kādu dziedātāju vai grupu tu gribētu tikties?
— Ar “Depeche Mode”. Viņi man ir nemainīga vērtība. Es gan dziesmas no šīs grupas repertuāra nedziedu.
— Kāda ir tava mīļākā tautasdziesma?
— Grūti pateikt. Laikam “Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā”. Atceros, reiz, staigājot pa mežu, uzkāpu piekalnītē un sāku pilnā balsī dziedāt šo dziesmu. Kā skanēja!
— Vai tev pirms dziedāšanas ir “lampu drudzis”?
— Tāds neliels ir. Kad sāku dziedāt, viss aizmirstas.
— Vai ļoti vilina šodienas konkursa lielā balva — ceļazīme uz Antāliju?
— Konkursā piedalos ne jau balvas dēļ — man vienkārši ļoti patīk dziedāt, turklāt neesmu īpaša ceļojumu cienītāja. Nenoliedzu – uzvara konkursā sagādā gandarījumu.
