Olimpiādes un citas sacensības būtu apsveicamas, ja vien tās veicinātu masveida sporta attīstību.
Olimpiādes un citas sacensības būtu apsveicamas, ja vien tās veicinātu masveida sporta attīstību. Diemžēl Latvijā sports nav guvis plašu tautas atbalstu, bet valdība, valsts amatpersonas un masu saziņas līdzekļi uzmanību pievērš kāda konkrēta sportista sasniegumiem, cildinot un godinot viņu, pasniedzot dāvanas, naudas prēmijas.
Bet tautā sporta aktivitātes neveicina, jaunieši kļūst arvien vārgāki, smēķē, lieto alkoholu, narkotikas, nodarbojas ar prostitūciju un citām izvirtībām. Savukārt tie, kuri, pateicoties nodokļu maksātāju atbalstam, iekļuvuši Latvijas sporta elitē, uzdrošinās ceļot pa pasauli par valsts līdzekļiem. Viņi nodarbojas tikai ar profesionālo sportu, un valdība viņiem piešķir naudas prēmijas. Ne jau pāris simtu latu, bet simtiem tūkstošu latu.
Saprotu, ja to dara tie, kuri šos sportistus nopirka kā vergus, cerot, ka ieguldīto naudu atpelnīs. Savukārt valsts pateicas sportistiem, pasniedzot ordeņus, pateicības rakstus, ieročus, nozīmes un citas balvas. Naudas balva varētu būt simboliska kā pateicības apliecinājums, ne lielāka par 200 latiem. Bet maksāt simtiem tūkstošu latu! Kāpēc tikpat augstu nenovērtē zinātniekus, kuri gadu desmitiem veic pētījumus un nozīmīgus atklājumus, kuri Latvijai sniedz milzīgu materiālu un morālu labumu?
Ne velti pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos izskanēja sašutušu cilvēku novēlējumi Latvijas sportistiem olimpiskajās spēlēs neizcīnīt vietas augstāk par septīto, lai nebūtu jātērē valsts nauda, kas vieglu roku solīta. Labāk šo naudu iztērēt sporta laukumu, peldbaseinu ierīkošanai, sporta attīstībai bērnudārzos, skolās un augstākajās mācību iestādēs.
Nesenie notikumi Policijas akadēmijā liecina par attieksmi pret sportu policistu aprindās. Ļoti daudz policistu un robežsargu nespēj nokārtot sportiskos normatīvus. Iekšlietu ministrijā tam nepievērš uzmanību. Sporta klubi vairāk domā par biznesu, nevis darbinieku apmācību, treniņiem, piedalīšanos sacensībās. Ja kaut kas notiek, tad ķeksīša pēc. Tāpēc nav brīnums, ka Iekšlietu ministrijas darbiniekiem pēdējos gados nav panākumu starptautiska mēroga sacensībās.
Arī šīs olimpiskās spēles pierāda, ka sports Latvijā nolaists uz grunti, jo tikai vergi, kuri sevi pārdevuši, spēj kaut ko parādīt. Šie panākumi balstīti uz viņu psiholoģiju, jo vergi nav spējīgi domāt un analizēt, bet tikai skaitīt naudu, rēķināt un domāt par savu labumu. Šiem cilvēkiem nerūp ne tautas intereses, ne valsts panākumi.
Domāju, ka šī viedokļa kritizētāji nespēs argumentēti pamatot savus uzskatus, tikai bļaustīties un apsaukāties, kā tas pēdējā laikā mēdz būt. Gribu šiem kritizētājiem teikt, ka tautas sports atšķirībā no profesionālā ir domāts cilvēku veselības un darbspēju uzlabošanai. Turpretī profesionālais sports vērsts uz naudas iegūšanu, kaitē veselībai, rada invalīdus, kropļo cilvēkus. Daudzi profesionāli sportisti vēlāk nespēj pielāgoties vienkāršai dzīvei, nevar atrast darbu, jo neko savā mūžā nav iemācījušies.
Panākumus starptautiskās sacensībās var gūt tikai tie, kuri diendienā strādā, bet brīvajā laikā sporto, kuriem piemīt garīgs spēks un fiziska izturība, kuri ir morāli gatavi ne tikai skaitīt naudu, bet arī aizstāvēt Latvijas godu un nekautrējas uzvaras brīdī dziedāt Valsts himnu.
Aldis P., Hjortans D., Herberts N., Nelija Z. un citi
