Pagājušajā nedēļā atrisinājusies pēdējā laika galvenā intriga.
Pagājušajā nedēļā atrisinājusies pēdējā laika galvenā intriga. Tā plašsaziņas līdzekļos nodēvēta Eiropas komisāra izvēle Latvijā.
Lai arī vienošanās ar koalīcijas partneriem šajā jautājumā tā arī netika panākta, Ministru prezidents šim amatam izvirzīja Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri. Kārtējais Induļa Emša lēmums no sērijas — kā gribu, tā daru!
Pretenzijas pret šo Induļa Emša lēmumu izteikuši vairums politiķu un arī sabiedriskās organizācijas. Nav saprotami iemesli, kāpēc tieši šī kandidāte ir labāka nekā Sandra Kalniete. Trūkst argumentu, un tas kārtējo reizi liecina, ka primārais nav pēc iespējas produktīvāks darbs, bet gan centieni iegūt amatu un nostiprināt savas partijas pozīcijas.
Izbrīnīja, ka komisāra izraudzīšanas laikā salīdzinoši maz izskanēja Sandras Kalnietes vārds, kuru iepriekš šim darbam izvēlējās bez plašām diskusijām, ņemot vērā viņas lielo pieredzi. Tagad tas vairs nešķita svarīgi. Pārāk neilgs ir laiks, kuru Sandra Kalniete pavadījusi Briselē. Manuprāt, šajā laikā var pagūt vien apjaust darbības virzienus un iepazīt dokumentus, nevis reāli kaut ko paveikt. Tagad nākamā Latvijas pārstāve dosies uz Eiroparlamentu “degunu apsildīt”. Tiklīdz rodas kāda iespēja tikt amatā, partijas metas to iegūt. Izņēmums nav arī vilinošie krēsli Briselē.
Prognozējot, ko spēs vai nespēs paveikt Ingrīda Ūdre, jāteic viena no standartfrāzēm — to rādīs laiks. Daļai sabiedrības pagaidām vienalga — šo amatu ieņem Kalniete, Ūdre vai kāds cits, jo nav pārliecības, ka Latvijas pārstāve spēs ietekmēt lēmumu pieņemšanu.
Līdz ar Ingrīdas Ūdres izvirzīšanu Eiropas komisāres amatam rudenī atbrīvosies Saeimas priekšsēdētājas vieta. Tas ir kārtējais kumoss, ko var pakampt. Premjers jau paspējis paziņot, ka šo vietu varētu izmantot koalīcijas stiprināšanai. Minēti arī daži šī amata kandidāti — “”TB”/LNNK” pārstāvis Jānis Straume, kuram jau ir pieredze šajā amatā. Tautas partija un “Jaunais laiks” gan mērķē augstāk. Viņi joprojām cer vadīt valdību. Droši vien cīniņš par šo krēslu būs sīvs.
Par sevi atkal atgādināja bijušais sociāldemokrātu līderis Juris Bojārs, kurš kritizēja pašreizējo partijas vadītāju darbību. Lai arī viņš uzsver, ka nobažījies par partijas nepietiekami augstajiem reitingiem, jūtams, ka pie sirds viņam vairāk ķērusies neiekļūšana Eiroparlamentā.
Ar savu darbības stilu Juris Bojārs sev uzmanību piesaistījis ne reizi vien. Viņš ir pierādījis, ka nespēj strādāt komandā un pieņemt citu uzskatus. Nevar noliegt sociāldemokrātu idejas, kā jāveidojas politiskajiem procesiem Latvijā, tomēr viņš kā politiķis rada autoritāra cilvēka iespaidu, kurš neprot ieklausīties citos. Ja kas nenotiek pēc viņa prāta, Bojārs neskopojas ar sulīgiem izteicieniem. Šobrīd jau runā, ka vajadzēs tomēr lemt, vai Bojāru izslēgt no partijas. Pats politiķis gan neplāno šo politisko spēku atstāt, arī to vadīt ne. Tomēr jūtams, ka pašreiz viņš nav apmierināts ar to sociāldemokrātisko spēku, ko savulaik izveidoja un vadīja. Ko lai saka — viena cilvēka partija strādāt nevar.
Domājot un rakstot par izglītības reformu, interneta portālā “Apollo” uzmanību piesaistīja intervija ar izglītības ministra padomnieku mazākumtautību jautājumos Sergeju Ancupovu. Viņš uzsver — kaislības ap krievu skolu reformu rada ne tikai politiķu ambīcijas. To pamatā ir vecāku satraukums par bērnu nākotni. Savukārt skolēnu izjūtas raksturo tikai viens vārds — bailes. Par to, kā pārmaiņas ietekmēs viņu atzīmes. Tātad problēma nav, cik daudz stundu notiek latviešu valodā, bet gan — cik daudz ir tieši latviešu valodas stundu. Turklāt tām jābūt atbilstošā kvalitātē.
Tikmēr 1. septembris bažas rada ne tikai mazākumtautību skolēniem, bet arī tiem, kuri, 9. klasi beidzot, nesaņēma atestātu. Aizkraukles rajonā tādu jauniešu bija 70. Daļa mācīsies korekcijas klasēs, daži mācīsies otru gadu savā vai kādā citā skolā, bet būs arī bērni, kuri izglītošanos līdz ar to būs beiguši. Šis būs eksperimenta gads, lai redzētu, vai šāda likuma norma veicina motivāciju mācīties. Visu laiku, nevis attapties tikai tad, kad klāt eksāmeni. Žēl šo jauniešu, kuri zaudē gadu, lai iespētu nokavēto, bet turpināt degradēt izglītības sistēmu arī nedrīkst. Diemžēl Latvijā ir tikai 71 procents cilvēku, kuri ieguvuši vidējo izglītību.
Jauns pavērsiens gaidāms cīņā ar nelegālo mūzikas ierakstu tirgotājiem. Kultūras ministre Helēna Demakova, tiekoties ar Latvijas Mūzikas producentu apvienības pārstāvjiem, vienojusies, ka nepieciešams izveidot autortiesību un blakustiesību aizsardzības biroju. Ministre uzver, ka aktīvāk jāvēršas pret pirātismu, kas nav nekas cits kā organizētā noziedzība.
Man šie paziņojumi atgādina neveiksmīgos pūliņus izskaust arī citu kontrabandas preču izplatību, visbiežāk tirgos. Joprojām par pirātisku ierakstu pārdošanu draud sods. Māc šaubas, vai policisti bieži pievērš tam uzmanību un pārbauda, piemēram, kādus mūzikas ierakstus pārdod tirgotāji. Ne jau speciālās akcijās vai reidos, bet ikdienā. Tiklīdz prasīs lielāku uzmanību, Iekšlietu ministrija aizbildināsies, ka nav naudas un darbinieku.
Piedāvājums rodas, ja ir pieprasījums. Mūzikas ierakstu kompaktdiski joprojām maksā dārgi. Ikviens meklē iespējas, kā tikt pie ierakstiem ar mazākiem izdevumiem. Cilvēki nepirktu lētos un apšaubāmas kvalitātes produktus, ja varētu atļauties iegādāties licencētu preci. Diemžēl ne visiem ir tāda rocība. Tādējādi cieš gan patērētājs, gan mākslinieki, un jāveido vēl viens birojs, lai cīnītos tikai ar sekām.
Tāda bija šī nedēļa. Vasarīgi tveicīga, solot negaisu.
