Zemnieki varēs pretendēt valsts un Eiropas Savienības atbalstam latvāņu ierobežošanai apsaimniekojamās teritorijās. Aizkraukles rajonā latvāņu platības aizņem pāris simtu hektāru, galvenokārt Daugavas kreisā krasta pagastos.
Zemnieki varēs pretendēt valsts un Eiropas Savienības atbalstam latvāņu ierobežošanai apsaimniekojamās teritorijās. Aizkraukles rajonā latvāņu platības aizņem pāris simtu hektāru, galvenokārt Daugavas kreisā krasta pagastos.
Atbalsts latvāņu izplatības ierobežošanai paredzēts vienotā programmdokumenta “Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana” sadaļā “Invazīvo augu apkarošana un aizaugušās neizmantotās lauksaimniecības zemes attīrīšana no krūmājiem un invazīvajām nezālēm”.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma parakstīja metodiskos norādījumus, saskaņā ar kuriem atbalsta pretendentiem jāsagatavo latvāņu izplatības ierobežošanas plāns. Atbalstam varēs pieteikties lauksaimnieki, kuru apsaimniekotajās teritorijās latvāņi izplatījušies vismaz 0,3 hektāru platībā, bet noteiktais blīvums — trīs augi vai augu grupas 100 kvadrātmetros. Augu ierobežošanas pasākumu plānā būs jānorāda latvāņu apkarošanas iemesli, kā un kad to darīs, norādot termiņus līdz konkrētā gada mēnesim. Plānā būs jāizklāsta arī izvēlētais latvāņu apkarošanas paņēmiens, par kuru metodikā sniegts detalizēts apraksts, kā arī pamatojums, kāpēc šis veids būtu ieteicams.
Iesniedzot plānu Lauku atbalsta dienestā, tam jāpievieno zemes robežu plāns ar iezīmētiem objektiem, kuri reāli samazina apsaimniekojamo platību, piemēram, akmeņu kaudzes, ceļi, ēku drupas. Nepieciešams arī motivācijas raksts, kurā pamato nepieciešamību veikt plānotos pasākumus un norāda pasākumu mērķi no ekonomiskā, sociālā vai apkārtējās vides uzlabošanas viedokļa.
Sīkāku informāciju zemes īpašnieki var iegūt Lauku atbalsta dienesta reģionālajās pārvaldēs.
Saskaņā ar 2001. gada pētījumiem latvāņi izplatījušies aptuveni 12 182 hektāros visā Latvijā. Visplašāk — Madonas rajonā, kur šie augi aizņem 10 310 hektāru jeb 84,6% kopējās latvāņu aizņemtās platības Latvijā.
Jau vairākus gadus latvāņu ierobežošanas iespējas Latvijā pēta Zemkopības ministrijas finansēta zinātnieku darba grupa. Arī Skrīveru zinātnes centra agronomijas zinātņu doktors Andris Lejiņš. Viņš darbojas Madonas rajonā.
Lejiņa kungs saka:
— Eiropas Savienības finansiālais atbalsts latvāņu izplatības ierobežošanai ir vērtīgs. Taču mehānisms, kā šo naudu varēs saņemt, pagaidām nav skaidrs. Iespējams, šogad tas vēl nebūs iespējams. Ne velti Eiropas Savienībā par to uztraukušies, jo Latvija jau nav vienīgā valsts, kurā izplatījušies latvāņi. Tie kupli saauguši arī Somijā, Vācijā, Čehijā, Itālijā. Skandināvijas valstīs izplatījušies līdz pat polārajam lokam.
Vairākus gadus pētot latvāņu izplatību un šo augu apkarošanas iespējas, gūtas vērtīgas atziņas, kā ar šo augu cīnīties. Tāpēc Lejiņa kungs neliegtu padomu tiem lauksaimniekiem, kuri būtu gatavi rakstīt plānu atbalsta saņemšanai. “Latvāņi izplatās tikai neapsaimniekotās platībās. Tur, kur regulāri pļauj zāli, apstrādā zemi, latvāņi neaug. Tomēr lauki, kuros šis augs aktīvi apkarots, rūpīgi jāuzmana vēl vismaz piecus gadus, jo latvānis ir ļoti dzīvotspējīgs,” piebilst Skrīveru zinātnieks.
