Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers Latvijai kā pirmajai no jaunajām ES dalībvalstīm parakstījis Lauku attīstības plānu.
Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers Latvijai kā pirmajai no jaunajām ES dalībvalstīm parakstījis Lauku attīstības plānu. Taču zemnieku pieteikumus vairāku šī plāna programmu realizēšanai sāka pieņemt jau jūlijā, tiklīdz Eiropas Komisija paziņoja, ka tas apstiprināts.
Līdz ar Lauku attīstības plāna parakstīšanu Latvijas lauksaimnieki var pretendēt šī plāna pasākumiem paredzētajiem 410 miljoniem eiro, no kuriem 80 procentu ir ES fondu līdzekļi, bet 20 procentu — mūsu valsts līdzfinansējums. Šo naudu zemnieki varēs apgūt līdz 2006. gadam.
Jau šī gada maijā, reģistrējot lauksaimniecībā izmantojamo zemi vienotā platībmaksājuma saņemšanai, tās apsaimniekotāji pieteicās atbalstam par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos. To paredz Lauku attīstības plāns. Līdz 15. jūlijam zemniekiem bija jāiesniedz arī pieteikumi divām “Agrovides” apakšprogrammām — bioloģiskās lauksaimniecības attīstība un bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos.
Aizkraukles rajona zemnieki līdz šim bijuši ļoti čakli pieteikumu iesniedzēji. No trijiem Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes rajoniem — Aizkraukles, Ogres un Rīgas — puse pieteikumu saņemti no mūsu zemniekiem. Atbalstam bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai pieteikušies 49, bet bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos — 31.
Septembrī zemnieki varēs pieteikties atbalstam vēl vairāku Lauku attīstības plānā paredzēto programmu realizēšanai. Piemēram, “Ģenētisko resursu saglabāšana”, “Atbalsts daļēji naturālām saimniecībām”, tieši šādu saimniecību Latvijā ir visvairāk. Pieteikumus pieņems arī atbalstam ražojošajām grupām. Novembrī lauksaimnieki varēs pretendēt atbalstam ES standartu sasniegšanai.
Zemkopības ministrijas speciālisti atzīst, ka Lauku attīstības plāna finansējuma būtiska priekšrocība ir tā, ka lielākajai daļai maksājumu nevajag izstrādāt projektu. Nepieciešams tikai pieteikums, kurā atbalsta saņēmējs apņemas ievērot konkrētā pasākuma nosacījumus. Procedūra naudas saņemšanai ir krietni vienkāršāka un neprasa lielus ieguldījumus.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir apmierināts, ka Latvija ir pirmā dalībvalsts, kuras izstrādātais dokuments apstiprināts Briselē.
Līdz ar Lauku attīstības plāna, kā arī Vienotā programmdokumenta darbības sākšanu pārtraukta SAPARD Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības programmas darbība. Tomēr valstij jānodrošina saistības, ko tā uzņēmusies, noslēdzot līgumus ar SAPARD programmas atbalsta saņēmējiem.