Pavisam citāds ceļš uz savu baznīcu Neretas katoļu draudzei, kura veidojās ap 1930. gadu. Sava dievnama neretiešiem nebija.
Pavisam citāds ceļš uz savu baznīcu Neretas katoļu draudzei, kura veidojās ap 1930. gadu. Sava dievnama neretiešiem nebija. Toreiz aktīva draudzes kopā aicinātāja bija skolotāja Karjagina, un pirmie dievkalpojumi notika Ķesteru jeb tagadējā mazajā skolā.
Sadzird kristieša vēlēšanos
Par sava — Neretas Romas katoļu — dievnama celtniecību draudze, tās priekšnieks Jānis Gavars un prāvests Barzda sāka plānot 1996. gadā. Neretiete Zenta Vanaga baznīcas celtniecībai atvēlēja gabalu savas zemes. Drīz vien bīskaps Antons Justs iesvētīja pamatakmeni Neretas katoļu baznīcai, kuru nosauca Svētā Gara vārdā.
— Kaut es piedzīvotu to dienu, kad baznīca būs uzcelta, un varētu tajā ienākt pats savām kājām, — toreiz domās Dievam lūdza draudzes vecākais Jānis Gavars, kungs cienījamos gados. Un Dievs kristieša lūgumu sadzirdēja!
Baznīca nu jau vairākus gadus uzcelta, un Jānis Gavars, kuru draudzes vecākā amatā nomainīja enerģiskais Neretas pagasta zemnieks Juris Pundurs, baznīcā savām kājām staigā, kad vien vēlas. Lai arī Gavara kungam ir veselības problēmas, baznīca viņam ir kā otrās mājas.
Bīskapa Antona Justa baznīca
— Neretas katoļu baznīcu bez bīskapa Antona Justa svētības un palīdzības nebūtu tik ātri uzcēluši. Viņš prata sameklēt arī labvēļus — devīgus ziedotājus, — priecājas Gavara kungs.
Dievnams ir gaišs, ar īpašu auru, kura, šķiet, plūst no lielajiem logiem, greznā altāra, bērzkoka dzintarkrāsas soliem un flīžu grīdas. Altārgleznu baznīcai dāvināja novadnieks Oļģerts Šabanskis. ASV latvietis Leons Liepa ziedoja naudu.
Arī ēkas apkārtne sakopta, un pamazām top baznīcas dārzs. Nu jau krietni paaugušās tūjas, kuras draudze iestādīja pirmās.
Gaida jauniešus
Neretas katoļu draudzē ir ap 130 ģimeņu, taču jaunieši baznīcu apmeklē retāk nekā pieaugušie. Savlaik Neretas katoļu draudzē kalpoja priesteri Jānis Bratuškins no Jēkabpils un Janušs Bulašs no Skaistkalnes.
Tagad kalpo tēvs Juris no Skaistkalnes klostera, viņam palīdz arī tēvi Staņislavs un Jānis. Svētā Mise notiek svētdienās pulksten 13. Sakarā ar to, ka baznīcu apmeklē maz jauniešu un bērnu, nav arī svētdienas skolas, bet ir draudzes sieviešu koris, kuru vada skolotāja Staņislava Rudāka.
— Ļoti ceru un paļaujos uz Dievu, kā daudzkārt dzīvē esmu darījis, ka mūsu baznīcā arvien vairāk nāks arī jauni cilvēki. Te arvien biežāk notiek kristības, iesvētības un laulības. Cilvēki alkst garīguma un Dieva atklāsmes, — pārliecināts Gavara kungs.
Kopš ziemas Jānim Gavaram ir daudzsološs draudzes vadītāja darba turpinātājs. Jaunais draudzes priekšnieks Juris Pundurs ir ne tikai Neretas pagasta lielākais un turīgākais saimnieks, bet arī pārliecināts katolis. Viņš jau tagad parūpējies par baznīcas apkuri ziemā.
***
Izziņa.
1936. gadā, kad iesvētīja Ķišku kapus, tur uzbūvēja koka kapliču — lūgšanu namu. Materiālus celtnei ņēma no Neretas muižas. Kopš 1937. gada draudze dievkalpojumos pulcējās mazajā lūgšanu namiņā. Dievlūdzēju bija daudz, jo draudze liela. Tajā bija daudz lietuviešu, kuri Neretas un apkārtējos pagastos kalpoja pie saimniekiem.
Okupācijas laikā Neretas katoļu draudzes darbs apsīka, līdz 80. gados te sāka kalpot enerģiskais Subates prāvets Vincents Barzda. 90. gados dievkalpojumi notika Neretas luterāņu baznīcā, vēlāk — pagasta padomes ēkā.
