Bez sava dievnama kopš Otrā pasaules kara ir Zalves luterāņu draudze.
Bez sava dievnama kopš Otrā pasaules kara ir Zalves luterāņu draudze. Par šo baznīcu gandrīz tikpat daudz kā par pašas dzīvi zina stāstīt Zalves luterāņu draudzes ilggadējā vecākā Velta Balode. Nu viņa ir kasiere, bet draudzi vada Sofija Nukševica. Abas kundzes ir pensionāres, un darbs draudzē viņām sagādā gandarījumu.
Draudze noturas
— Kristīgo zalviešu ticības ceļi gan kara, gan padomju gados bija ērkšķaini, bet draudze noturējās, — priecājas Velta Balode.
Viņu savlaik Zalves baznīcā krustīja vācu izcelsmes mācītājs Kiršteins, kurš no Latvijas aizbrauca 1939. gadā. Pirmās neatkarīgās Latvijas gados Zalves luterāņu draudzē bija ap 1000 zalviešu. Diemžēl tagad draudzē ir tikai 18 cilvēku.
Zvanu noslēpj un saglabā
Bērnībā, turoties mātei pie rokas, Velta devās uz baznīcu vienā no ceļmalas uzkalniņiem. Mazās meitenes acīs baznīcas tornis slejas gandrīz līdz debesīm. Un kur tad vēl zvana dobjās aicinošās skaņas, kuras ļoti tālu aizskanēja pār Zalves laukiem un mežiem — tādu baznīcu kopš bērnības atminas Veltas kundze.
Šo pašu vairāk nekā 300 kilogramu smago zvanu, kad baznīcas ēkai iebruka jumts un to atjaunot nebija iespējams, toreizējā Zalves ciema padomes vadība nolēma nodot pārkausēšanai. Kāds kristīgs cilvēks no Daudzeses zvanu noslēpa drošā vietā. To pēc daudziem gadiem atrada citi cilvēki un paziņoja zalviešiem, ka viņi zvanu var saņemt atpakaļ.
— Tā bija vesela epopeja, kā mēs zvanu atvedām. Tas bija mācītāja Almāra Lavrentjeva laikā. Viņam palīdzēja skolotāja Ilga Cera un citi, — atceras Veltas kundze.
Dievkalpojumi pagastmājā
1991. gadā, kad Zalves luterāņu draudzē kalpoja mācītājs Almārs Lavrentjevs, kādā dievkalpojumā, kurš notika baznīcas drupās, draudze saņēma svētību turpmākajam darbam. Toreiz draudzes vecākais bija Maigonis Sakne, kurš nu jau mūžībā.
— Meklējām vietu, kur reizi mēnesī sanākt kopā uz dievkalpojumu. Mums atvēlēja telpas vecajā pagastmājas ēkā, kur savlaik bija arī Zalves slimnīca. Īres maksu draudzei pašvaldība neprasa, maksājam tikai par elektrību. Līgums par telpu izmantošanu draudzei ir līdz 2011. gadam. Senajai ēkai blakus dzīvo Mārīte un Edvīns Nāburgi, kuri pieskata, lai vandaļi māju neizdemolē, — stāsta Sofija Nukševica.
Tagad Zalves luterāņu draudzē kalpo mācītājs Aldis Pavlovičs. Viņa kundze Dita vada svētdienas skolas nodarbības, kuras apmeklē apmēram 15 bērnu. Šogad mācītājs nokristījis trīs un iesvētījis divus jauniešus.
Zalvieši draudzējas arī ar māsu draudzēm Vācijā un Austrālijā.
— Ticīgo cilvēku ir maz. Mums, zalviešiem, ir laimējies, jo tie, kuri apmeklē dievkalpojumus un rūpējas par draudzes palielināšanu, ir patiesi kristieši. Tāpēc jau arī draudze saglabāta, jo bija un ir tādi entuziasti kā Maigonis Sakne, Vilma Stubure, Aleksandrs Lapinskis, Velta Balode, Velta Ļoba, Sofija Nukševica un citi, — stāsta Zalves pagasta padomes sekretāre Dzintra Mireka.
***
Izziņa.
Zalves luterāņu baznīca sākta celt pēc grāfienes T. Zubovas—Šuvalovas ierosmes 1851. gadā un iesvētīta 1855. gadā. Tā būvēta no laukakmeņiem, ap ailēm un būvformu stūros izmantojot sarkanos ķieģeļus. Altārgalā tai piebūvēts ģērbkambaris un vējtveris. Šajā baznīcā bija neogotisks altāris, kancele un ērģeles.
1930. gada 21. septembrī notika lielas baznīcas 75 gadu svinības. Baznīca sabruka pēc Otrā pasaules kara, un līdz šim nav iespēju to atjaunot.
