Klintainiete Kristīne Rulle uzskata, ka ikvienu dzīve noliek īstajā vietā. Ar viņu noteikti tā noticis — ģimene, darbs un mājas dod piepildījumu.
Klintainiete Kristīne Rulle uzskata, ka ikvienu dzīve noliek īstajā vietā. Ar viņu noteikti tā noticis — ģimene, darbs un mājas dod piepildījumu.
Šodien Kristīnei dzimšanas diena. 35 gadu jubilejā viņu sveic ģimene un draugi. Noteikti sveicienus sūta arī mazuļi no pirmsskolas izglītības iestādes “Jumītis” Aiviekstes pagastā, kur ir Kristīnes darbavieta. Ar bērnudārza knīpām un knauķiem nostrādāts 16 gadu. Viņas pirmie audzēkņi jau beiguši 11. klasi.
— Pēc vidusskolas man vēl nebija skaidrs, kuru profesiju vēlos apgūt. Bērni man patika, tāpēc iestājos Rīgas pedagoģiskajā skolā. Tagad nešaubos, ka bērnudārza audzinātāja ir mana īstā profesija, jo darbs patīk. Vienmēr kaut kas jauns, arī jāmācās daudz. Augstskolā vēl jāpabeidz pēdējais kurss, — stāsta Kristīne.
Paredzējums piepildās
Kristīnes ģimenē aug trīs bērni. Kristapam ir 15, Arnoldam 13, bet Līvai 12 gadu. Piepildījušies vārdi, ko savulaik bērnībā Kristīne teica savai vecmāmiņai, kura izaudzināja divas meitas un dēlu — arī viņai būs trīs bērni, tikai divi puikas un meita.
— Bērni dzima viens pēc otra, un man nekad nebija sajūta, ka ir grūti vai netikšu galā ar ikdienas rūpēm. Apprecējos 19 gados, un šajā vecumā viss šķiet daudz vieglāk. Bērni labi saprotas, lai arī katram ir savs raksturs un intereses. Kristaps aizraujas ar motocikliem. Ja tehnikai kaut kas nav kārtībā, man jāklausās, kas par ķibeli, kādas detaļas nepieciešamas. Nevaru dēlam pateikt, ka mani neinteresē šīs lietas, jo viņam tas ir svarīgi. Arnolda aizraušanās ir futbols. Arī man šī spēle tā iepatikās, ka šogad televīzijā skatījos pasaules čempionātu futbolā. Savukārt Līva ir maza dāma. Viņai patīk rūpēties par sevi un labi izskatīties. Meita mācās mūzikas skolā un labi dzied, — stāsta Kristīne.
Pašiem sava Pindacīša
Muzicētāji viņi ir visi, piebalso arī tēvs Aigars. Nevieni ģimenes godi neiztiek bez dziesmām. Kristīnes muzikālo talantu varēja vērot jau skolas gados. Tagad viņa dzied Klintaines pagasta ansamblī “Dzirnas” un Pļaviņu kultūras nama korī.
— Grūti pateikt, kā viss dzīvē notiktu, ja būtu izvēlējusies mūziķes karjeru. Iespējams, ka tomēr nevarētu no rīta līdz vakaram tikai dziedāt. Tagad savā darbā visas gūtās iemaņas varu apvienot un pielikt kaut ko klāt, — atzīst Kristīne.
Par sevi šodienas jubilāre teic, ka viņā joprojām saglabājies straujums un azarts, kas bērnu dienās.
— Neatceros izdarītās blēņas, bet esmu bijusi diezgan delverīga, ar “puikas asinīm”. Bez tā neiztikt arī tagad, jo darbā ar bērniem jābūt nedaudz “dullākam”. Visās situācijās jāiejūtas. No bērnības, kura aizritēja Pļaviņās, vēl spilgti atceros teātra izrādes. Tajās spēlēja visi apkaimes bērni, bet vecāki skatījās. Dekorācijas paši veidojām. Mans vecākais brālis Ģirts bija režisors, mēs, pārējie, aktieri. Arī “Skroderdienas Silmačos” uzvedām, kur man tika Pindacīšas loma. Tagad Ģirts pats ir aktieris Rīgas Jaunajā teātrī. Viņš ļoti daudz strādā, tāpēc tikties izdodas reti. Tā man ir žēl, — secina Kristīne.
Ar puķēm jārunā
Viņa nespēj iedomāties, ka dzīvotu Rīgā vai kādā citā lielpilsētā, kur nevar iziet savas mājas pagalmā, rušināties dārzā vai parunāties ar rozēm. Ar puķēm esot jārunā, lai tās labi augtu un ziedētu.
Svarīgi ir labi justies mājā. Kristīne ap sevi cenšas veidot sakoptu vidi.
— Ideju man vienmēr ir daudz. Lai vai kā, izbrīvēju laiku un iespējas tās realizēt. Arī vīru spēju pārliecināt, ka jādara tieši tā. Tagad lieli palīgi ir bērni. Viņi zina savus pienākumus. Pati varu darīt dažādus darbus, lai paveiktu iecerēto. Vēl tik daudz darāmā! Man nekad ar sevi nebūtu garlaicīgi, — teic jubilāre.
Pārsteidzošs ceļojums
Kristīne atklāj, ka vaļasprieks katram gadalaikam ir savs. Vasarā noteikti gribas pavaļoties pie ūdeņiem, īpaši jūrmalā. Ziemā visa ģimene labprāt slēpo. Savulaik Ruļļi sāka veidot slaloma trasi turpat Klintaines pagastā. Tagad iesākto turpina radinieki. Kristīnei patīk fotografēt. Izdevušies interesanti attēli ar dabasskatiem un Stukmaņu muižu.
— Ļoti patīk ceļot. Šovasar ar “Dzirnām” bijām folkloras festivālā Ungārijā. Daudz ceļots ar Aglonas bazilikas kori, kurā savulaik dziedāju. Pārsteidzošākais ceļojums bija pirms diviem gadiem, kad mamma kafijas “Jacobs” loterijā laimēja braucienu uz Dāniju. Turp devāmies abas. Žēl, ka pagaidām maz laika atliek grāmatām, — pauž Kristīne.
Klēpis rožu
Šis ir viņas laiks, ko var izdzīvot ar prieku, saņemot un dāvinot mazus un lielus pārsteigumus. Par lielāko brīnumu Kristīne atzīst reizi, kad vīrs Aigars viņai 30 gadu jubilejā uzdāvināja 30 rožu.
Kad jautāju, ko vēl viņa dzīvē vēlētos izdarīt, Kristīne teic, ka tagad svarīgākais ir izglītot bērnus, lai viņi atrod savu vietu dzīvē.
