“Sēlijas novada tautasdziesmu melodijas” ir Jaunjelgavas vidusskolas 12. klases skolnieces Ievas Pētersones lolojums. Pētījums ir vēl nebijis mēģinājums apkopot šī viena no senākajiem Latvijas novadiem tautasdziesmas.
“Sēlijas novada tautasdziesmu melodijas” ir Jaunjelgavas vidusskolas 12. klases skolnieces Ievas Pētersones lolojums. Pētījums ir vēl nebijis mēģinājums apkopot šī viena no senākajiem Latvijas novadiem tautasdziesmas.
Aicinājumam piekrīt uzreiz
Kad 10. klasē Jaunjelgavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilga Bruņeniece piedāvāja saviem skolēniem rakstīt zinātniskos darbus, aicināja arī Ievu. Skolotāja viņu mudināja pētīt Sēlijas novada tautasdziesmas. Tā kā Ieva interesējas par mūziku un arī pati bieži dzied tautasdziesmas, viņa piekrita darbu izstrādāt. Par Ievas konsultanti, atbalstītāju un palīdzi kļuva viņas māte — Jaunjelgavas vidusskolas mūzikas skolotāja Baiba Pētersone.
Iesāktais jāpabeidz
Tā kā uzdevums nopietns un darbietilpīgs, tam tika ziedoti divi mācību gadi. Zinātnisko pētījumu bija jāaizstāv šopavasar, turklāt divreiz — gan Jaunjelgavas vidusskolā, gan Aizkrauklē — rajona zinātnisko darbu lasījumos. Diemžēl trešo reizi — valsts mēroga zinātniskajos lasījumos — Ievai neizdevās piedalīties. Iemesls, kā Ievai stāstīja skolotāja Ilga Bruņeniece, bija nepietiekams izmantotās literatūras apjoms. Ieva apņēmusies nepadoties un darbu padarīt līdz galam, Rīgas bibliotēkās sameklējot un izpētot trūkstošos tautasdziesmu krājumus.
Analizē melodijas
Ievas pētījumā ir 128 dažādas Sēlijā pierakstītas tautasdziesmu melodijas. Tās ir sadalītas grupās atkarībā no dziesmas rakstura. Piemēram, viena no pētnieciskā darba grupām ir darba dziesmas. Zinātniskajā darbā norādītas spilgtākās Sēlijā pierakstīto dziesmu īpatnības. Dziesmu melodiskajā analīzē raksturota melodijas uzbūve un ritms, ir arī tekstu jeb tematiskā analīze, paraugam ņemot tautasdziesmu melodiju teorētiskos pētījumus. Sēlijas novadā pierakstītās dziesmas salīdzinātas arī ar citu Latvijas novadu dziesmām. Ikvienu no tām papildina būtiska informācija — dziesmas pierakstītājs, pierakstīšanas gads, arī dziesmas dziedātājs.
Populāras dziesmas
Sēlijas novadā pierakstītās tautasdziesmas ir ar neparastām, nedzirdētām, arī sarežģītām, tomēr skaistām melodijām. Populārākās no Ievas sameklētajām tautasdziesmu melodijām ir Jakāna Jēkabpils apriņķa Ritē pierakstītā “Mēs bijām(i) trīs māsiņas”, Jurjānu Andreja Sēlpilī pierakstītā “Ūdentiņ(i)s, akmentiņ(i)s” un Melngaiļa Rubenē pierakstītā “Ai, zaļā(i) līdaciņa!”.
Tautasdziesmu krājumos Sēlijas novadā pierakstītās tautasdziesmas datētas 19. gs. beigās līdz pat 20. gs. 40. gadiem. Jaunākajām no tām iezīmējas ne vien Sēlijā pierakstītajām melodijām raksturīgais plašais intervāls un lieli lēcieni melodijā, bet arī sinkopēts ritms. Sēlijas novada tautasdziesmās dominē mažors, taču bieži ieskanas arī minors.
Līdzība ar sutartinēm
Atšķirībā no citiem Latvijas novadiem Sēlijā pierakstītās tautasdziesmas dažreiz niansēs līdzinās lietuviešu, slāvu un citu Austrumeiropas tautu tautasdziesmām. Ieva sameklēja Sēlijas melodiju līdzības ar lietuviešu sutartinēm, kuras atpazīst visā pasaulē. Tās skan disonansē (sajūta, ka skaņas dziedātas nepareizi, it kā rīvējas viena gar otru, un ausij ilgstoši šāds dziedājums ir netīkams).
Sēlijas melodiju līdzība Austrumiem izskaidrojama ar ģeogrāfisko Sēlijas novada izvietojumu — Sēlija ir pie pašas Latvijas dienvidaustrumu robežas.
Palīdz citi
Tik apjomīgu darbu Ievai nebija vienkārši paveikt. Viņa atzīst, ka sākumā nemaz nepatika augām dienām šķirstīt grāmatu kaudzes, līdz tika uzietas Sēlijas novadā pierakstītās dziesmas. Pēc tam ikviens atradums bija jānokopē, jāizgriež, jāuzlīmē. Viens gads bija ziedots tikai tam, lai paveiktu šo melno jeb pamata darbu — melodiju atrašanu neskaitāmajos dziesmu krājumos. Dziesmu meklēšanā palīdzēja ne tikai Ievas māte, bet arī Jurjānu muzeja Ērgļos vadītāja Inese Mailīte un Madonas mūzikas skolas direktors Artis Kumsārs. 11. klasē bija atbildīgāks uzdevums — dziesmu analīze un darba aizstāvēšana.
Ieva savu zinātnisko pētījumu aizstāvēja dziedādama. Lai būtu drošāk, meitene uzaicināja palīgā savu klasesbiedreni Daci Auermani. Viņa stāsta, ka dziedātās melodijas ir savdabīgas, nedzirdētas un tāpēc ir interesanti tās apgūt. Zinātniskā darba vērtētājiem piedāvāja noklausīties Jaunjelgavā Melngaiļa pierakstīto skumjo melodiju “Zīlīt” skaisti padziedāja”. Pētījumā ierakstītās dziesmas atskaņoja arī Aizkraukles muzejā “Kalna Ziedos” Jēkabdienai veltītajā pasākumā.
