Maijas Mačekas “Naudu paņem, bet nesalabo”: “Maija! Nevajadzētu jums tik traki sašust par attieksmi, jo runa taču ir par TILIA un žiguli. Ko jūs gribējāt vai gaidījāt? Žigulim bremzes var sataisīt aizvērtām acīm — tik vienkārša ir tā kaste”.
Maijas Mačekas “Naudu paņem, bet nesalabo”:
“Maija! Nevajadzētu jums tik traki sašust par attieksmi, jo runa taču ir par TILIA un žiguli. Ko jūs gribējāt vai gaidījāt? Žigulim bremzes var sataisīt aizvērtām acīm — tik vienkārša ir tā kaste. Tātad vaina nav gribēšanā vai meistaru kvalifikācijā (tur strādā visaugstākā līmeņa speci, kuri prastu saremontēt pat kosmisko kuģi), bet attieksmē. Es viņu vietā pat neskatītos uz jūsu žigulēnu, kā tas pieņemts “Stārastānos”. Piedodiet, par 60 latiem var taču nopirkt citu žiguli, kam jau ir tehniskā apskate!”.
Jūlijs
“Visdrausmīgākais jau Aizkrauklē ir “Stārastānu” serviss. Kad man lietus laikā žigulim saplīsa logu tīrītāji (kaut kas relejā), veči paskatījās uz mani kā jukušu, ka atļāvos aizdzīt pie viņiem žiguli…. Tā arī neviens neiznāca ārā. Pēc tam kaimiņš sataisīja minūtes laikā. “Tilia” tādā ziņā normālāka attieksme. Par sievietēm runājot — tas, ka viņas maz sajēdz tehniskās lietās, protams, ir slikti. Bet labi, ka, pateicoties tam, ka viņas ir sievietes, viņām daudz kas ir vienkāršāks. Kaut vai tehniskās apskates un policisti uz ceļiem…”.
Braucēja
“”Tilia” nav sliktākais serviss, kļūdas gadās visiem. Situācija visos Aizkraukles servisos ir līdzīga, jo labu un godprātīgu meistaru trūkst. Labākos kadrus pārvilina, piesolot labāku samaksu. Ja mašīnas īpašnieks slikti orientējas tehniskajās lietās (pārsvarā mūsu mīļās sievietes), tad viņam noplēsīs trīs ādas (cenas). Līdzīgu piemēru kā “Tiliā” var atrast pat glaunākajos Rīgas servisos. Manam māšukam par strāvas vada no akumulatora uz ģeneratoru maiņu noplēsa 26 latus. Un tik “lēti” tikai tāpēc, ka viņai esot skaistas acis.”
Jēkabs
Zanes Beķeres rakstam “”Ābols no ābeles…” krīt Koknesē”:
“Kur palikuši visi jaunie aktieri ar saviem bērniņiem? Esmu aktīva teātra gājēja, bet man mīļu aktieru bērnu nemaz nav. Cilvēks jau iet skatīties arī sen pazīstamus un populārus cilvēkus. Kāpēc nav, piemēram, Zanes Jančevskas, Daigas Gaismiņas, Annas Melbārdes, Helgas Dancbergas u. c.?”.
Ome
“Tas jau nav vairs “Ābols no ābeles”, bet gan kaut kas cits. Tas labi, ka vietējie pašdarbnieki arī var izpausties.”
Piekritējs
“Grūti spriest, kā izdosies, jo piedalīšos citā pasākumā Ogres rajonā, bet domāju, ka varētu būt arī tāda forma — piesaistīt vietējos pašdarbniekus, tikai tad tas vairs nav “Ābols no ābeles”! Tur jau tā lieta. Tāpēc tik daudz komentāru un būs vēl, ja ne avīzē, tad mutiski. Bet, cerams, ka izdosies tik un tā, jo esmu koknesiete un negribētu, ka pasākums izgāztos!”.
Nebūšu klāt
“Biju uz šo pasākumu vienu gadu, kad tas notika Taurupē. Nu, piedodiet… ja aktieris (pie tam pats vadītājs) uz skatuves kāpj pillā. Šogad arī braukšu uz kapusvētkiem pie saviem radiem, bet uz šo stipri apšaubāmo pasākumu nemaz netaisos iet.”
Taurupietis
“Vai nav apnicis jau kuro gadu viens un tas pats uzvedums? Kur palikusi labā sākuma ideja par to, ka šajā pasākumā piedalās aktieri ar saviem bērniem? Vai Latvijā nav citu aktieru, kuriem ir bērni un mazbērni? Katru gadu vienas un tās pašas sejas. Ja pasākums ir sasniedzis savu norietu, tad kāpēc to organizēt vēl un vēl?”
Skeptiķis
Elitas Upītes rakstam “Jūrnieki uz mūžu”:
“Elmār! Joprojām jūs atceros, kad vadājāt mani pa Mazzalves un Ērberģes ievērojamākajām potenciālā tūrisma vietām bakalaura darba rakstīšanas laikā! Paldies!”. Iveta
