Šogad Madonas mūzikas festivālā “Sinepes un medus” piedalījās arī Skrīveru apvienība “Dustchild” jeb “Putekļu bērns”. Festivālā grupa piedalījās pirmo reizi, savas spējas un prasmes parādot uz “Cerību skatuves”.
Šogad Madonas mūzikas festivālā “Sinepes un medus” piedalījās arī Skrīveru apvienība “Dustchild” jeb “Putekļu bērns”. Festivālā grupa piedalījās pirmo reizi, savas spējas un prasmes parādot uz “Cerību skatuves”.
Balss meklējumos
Grupu veido pieci puiši — Sandis Liass (balss), Mārtiņš Kurtišs (ģitāra), Jānis Kondrāts (ģitāra), Kristians Rezņikovs (basģitāra) un Jānis Plakanis (bungas). Viņu vidējais vecums ir astoņpadsmit gadu. Grupa “Dustchild” muzicē apmēram pusgadu, bet tās vēsture patiesībā ir trīs reizes garāka. Sākotnēji dibinātā apvienība “Rotinbrainz” piedzīvoja dažādas sastāva variācijas, līdz nolēma vienlaikus ar grupas dalībnieku maiņu pārveidot arī ne īpaši skanīgo nosaukumu. Tagad šī apvienība ir “Dustchild”.
Visgrūtāk grupai bija sameklēt piemērotu solistu. Pašlaik meklējumi apstājušies, jo Sandis ir noturējies visilgāk. Pārējie grupas dalībnieki ir apmierināti ar viņa dziedāšanu. Bundzinieks Jānis smejoties atzīst, ka viņam patīk pašreizējā vokālista iekliedziens.
Tikai pašmācības ceļā
Spēlētprasmi puiši apguva pašmācības ceļā. Nevienam no viņiem vērtīgo papīru krājumā nav mūzikas skolas diploma. Grupas basģitārists Kristians savulaik esot sācis mācības ģitāras klasē Skrīveru mūzikas skolā, tomēr nav to pabeidzis. Palīdzību vai padomu no citiem pieredzējušiem mūziķiem “Dustchild” arī nav saņēmusi. Viss ir tikai pašu veikums un iniciatīva.
Jānis atceras, ka tad, kad sācis spēlēt bungas, izveidota grupa. Identiski notika arī ar ģitāristiem. Instrumentu spēles pamatus “Dustchild” dalībnieki smēlušies mūzikas ierakstos un muzikāla satura interneta resursos.
Savējo komponētas
“Dustchild” dalībnieki lepojas, ka spēlē paši savas dziesmas. Basģitārists Kristians ir galvenais dziesmu autors. Tomēr dziesmas muzikālā skanējuma veidošanā jeb aranžēšanas procesā piedalās ikviens grupas dalībnieks, dodot kopējai lietai savu artavu. Arī ģitārists Mārtiņš ir sacerējis vairākas melodijas. Viņš neslēpj, ka jau padomā daži gabali, kurus būtu jāspēlē.
Sandis stāsta, ka dziesmās dzied par dzīvi, kas ir ļoti plašs un daudzpusīgs jēdziens, kurā ietilpst arī mīlestība. Dziesmu tekstos dominē dzimtā un arī angļu valoda. “Dustchild” atklāj, ka visaktīvāk atskaņo jaunākās astoņas dziesmas, jo iepriekšējās jau pamatīgi apnikušas.
Metāls pret metālu
Intervijas laikā izraisījās strīds par to, kāds ir “Dustchild” muzicēšanas stils. Šaubu nav, ka tā ir smagā mūzika — metāls. Tomēr viens pats vārds “metāls” neko daudz neizsaka, tāpēc tas jāpapildina ar kādu konkrētāku norādi. Bundzinieks Jānis kaismīgi apgalvo, ka tas ir “nu metāls”, bet vokālists Sandis sparīgi turas pretī, sakot — vairāk gan “emo metāls”. Grupa galu galā vienojas, ka spēlē kaut kur starp diviem stiliem.
“Dustchild” dalībnieki paši vairāk klausās “nu metal” stilā spēlējošās mūzikas grupas. Atpazīstamākā ir apvienība “Deftones”. No latviešu grupām viņi visvairāk uzteic mūzikas grupu “Kunt”, ar nožēlu atzīstot, ka laikam jau tādas vairs neesot. Puiši uzsver, ka viņiem ļoti nepatīk pops.
Festivālu veterāni
Neilgās pastāvēšanas laikā grupa “Dustchild” kļuvusi par nopietnu mūzikas pasākumu un festivālu veterānu. Pabijusi ne tikai “Sinepēs”, bet arī Rīgas skolās un Jēkabpils rajonā notiekošajos pasākumos. Gatavojas iekarot arī Vidzemes tālāko daļu — Alūksni, neaizmirstot Zemgali — Kuldīgu.
Puiši stāsta, ka dažnedažādas aizķeršanās rada neesošais dziesmu demo ieraksts, kurš nepieciešams, lai iekļūtu cienījamos mūzikas konkursos un festivālos. Piemēram, Rīgā notikušajā konkursā “Zāģis 04” “Dustchild” nevarēja piedalīties tāpēc, ka nebija kvalitatīvi ierakstīta dziesma. Arī Mazsalacas “Blieziens” aizgāja gar degunu šī paša iemesla dēļ. Grupas dalībnieki sasparojušies augustā noteikti ierakstīt kādu piecu dziesmu demo versiju.
Patīkams piedāvājums
Arī bez demo ieraksta grupa guvusi vērā ņemamus panākumus. Janvārī notikušajā jauniešu mūzikas festivālā Jēkabpilī “Dustchild” uzvarēja, iegūstot tiesības ierakstīt vienu dziesmu ierakstu studijā. Pēc uzvaras saņēma patīkamu piedāvājumu sniegt koncertu Viesītes kultūras namā. Tur, kā smejoties atceras “Dustchild”, viņi saņēmuši arī savu pirmo algu — katrs 3,70 latu…
Pirmie autogrāfi
Puiši atzīst, ka “nu metal” stilā muzicējošai grupai iespēja uzspēlēt ir smagās mūzikas pasākumos. Piemēram, dažādos “hard core” koncertos. Skrīveros maz spēlēts, jo tur šādai mūzikai nav klausītāju. Kad sāk plūst “Dustchild” radītās skaņas, pensionāri atstāj zāli. Par uzmanības un atbalsta trūkumu grupa tomēr nevar sūdzēties. Sniegti pirmie autogrāfi “Sinepēs un medū” un Viesītē. Izveidojies arī fanu pulks. Grupai ir arī savs apsargs — draugs Ronalds. Menedžera pienākumus pilda bundzinieks Jānis, bet otrs menedžeris ir grupas draugs Majors.
Cer kļūt populāri
Puiši cer nākamgad kļūt par mūzikas festivāla “Sinepes un medus” dalībniekiem. Cerības pamatotas, jo skatītājiem paticis, kā viņi spēlē. Pavasarī izlems, kuras no “Cerību skatuves” grupām iekļūs lielajā konkursā. “Neko daudz Latvijā mūzikas grupa nevar izdarīt. Labākajā gadījumā ierakstīt albumu,” saka bundzinieks Jānis.
Tomēr puiši labprāt kļūtu populāri, bet tas jau nevar notikt uzreiz.
