Valles pagasta zemnieku saimniecības “Romaņi” īpašniece Zinta Kalniņa uz laukiem pārcēlusies no Rīgas un dažu gadu laikā izveidojusi veiksmīgu saimniecību.
Valles pagasta zemnieku saimniecības “Romaņi” īpašniece Zinta Kalniņa uz laukiem pārcēlusies no Rīgas un dažu gadu laikā izveidojusi veiksmīgu saimniecību. Panākumu atslēga — rūpīgi aprēķini un progresīvāko tehnoloģiju izmantošana.
No ekskursanta par lauksaimnieku
— Bieži vien saimniekošanu laukos neuzskata par biznesu, taču tajā neiztikt bez rūpīgas plānošanas un aprēķiniem, — saka Zinta Kalniņa. — Strādājot lopkopībā, jāizvēlas, kas dos lielāku ieguldījumu — šķietami dārgākas tehnoloģijas vai lētāks, toties daudz apjomīgāks darbs.
Zinta Kalniņa ir grāmatvede—ekonomiste. Dzīvojusi un strādājusi Rīgā, taču nu jau trīs gadus saimnieko vectēva mājās Valles pagastā.
— Sākumā uz dzimtas mājām braucām tikai kā ekskursanti atpūsties, — saka Kalniņas kundze. — Atgūstot dzimtas īpašumus, bija jāprivatizē arī kolhoza fermas. Tā pamazām no pilsētnieces kļuvu par laucinieci.
Palīdz ekonomikas zināšanas
Mācījos kursos un ieguvu pirmās pakāpes lauksaimnieces izglītību. Vadot saimniecību, lieti noder arī ekonomikas un grāmatvedības zināšanas, jo bez tām ir gandrīz neiespējami veiksmīgi vadīt uzņēmumu. Regulāri apmeklēju seminārus un izmantoju lauksaimniecības konsultāciju biroja speciālistu ieteikumus. Pabiju arī pieredzes braucienā Lietuvā, no kuras atvedu vairākas vērtīgas atziņas par to, kā laukos saimniekot pēc iespējas efektīvāk.
Augsne jākaļķo
“Romaņos” ir 120 hektāru zemes, 15 “Latvijas brūnās” šķirnes slaucamo govju, septiņas teles, 30 sivēnmāšu. Sākotnēji plānots, ka saimniecībai lielāko peļņu dos cūkkopība, taču pašreizējā situācijā ievērojamākā ienākumu daļa ir tieši no piena lopkopības.
— Lai govis lopbarību izmantotu pēc iespējas efektīvāk, sadarbībā ar SIA “Kesko Agro” izstrādātas barošanas shēmas, — saka Zinta Kalniņa. — Lai sagatavotu kvalitatīvu lopbarību, arī nepieciešamas prāvas investīcijas, taču tās atmaksājas. Piemēram, izmantojam sētos zālājus, kuros ir ievērojami lielāks zaļās masas pieaugums, bet zāle krietni kvalitatīvāka. Valles apkaimē augsnes ir skābas, tāpēc prāva naudassumma jātērē augsnes skābuma noteikšanai un kaļķošanai. Taču šī nav nelietderīgi izmantota nauda, jo zeme kļūst auglīgāka, līdz ar to būtiski palielinās ražība. No ganībām nepazūd tauriņzieži — āboliņš un lucerna, kas palielina izslaukumus. Paši audzējam arī graudus, lai gan ar tiem vien nepietiek, jāpērk visai daudz dažādu barības piedevu.
Teļiem piens 12 dienu
Vidējais izslaukums saimniecībā ir 4600 kilogramu no govs gadā, taču Kalniņas kundze ar rūpīgu ciltsdarbu plāno to ievērojami palielināt. Pienu nodod “Rīgas piensaimniekam”. Viss “Romaņos” slauktais piens ir ekstra klases, par kuru maksā 14 santīmu par kilogramu. Šai summai vēl jāpierēķina pievienotās vērtības nodoklis un vairākas citas piemaksas.
— Zinu, ka ir uzņēmumi, kuri par tādas kvalitātes pienu maksā vairāk, taču pagaidām neplānoju neko mainīt, — saka Zinta Kalniņa. — “Rīgas piensaimnieks” regulāri paaugstina piena iepirkuma cenu un organizē ļoti vērtīgus seminārus saviem piena piegādātājiem. Vienā no semināriem uzzināju, kā izaudzēt pēc iespējas pienīgāku govi, šo metodi izmantoju arī savā saimniecībā. Teļu ar govs pienu baro tikai 12 dienu. Pēc tam pienu izdevīgāk pārdot, bet teliņam dot piena aizvietotāju, kas ir lētāks. Barībai pievieno arī speciālu spēkbarību. Teliņu pirmo reizi ganībās laiž tikai pusgadu pēc dzimšanas. Pirmo reizi izmēģinot šo metodi, bija ļoti savāda sajūta, taču rezultāts pārspēja visas cerības, un izslaukumi sāk pieaugt.
Izmantos Eiropas naudu
Plānots ievērojami palielināt arī cūkkopības apjomus. Ja pašlaik saimniecībā ir 30 sivēnmāšu, tad, lai šo nozari padarītu pietiekami rentablu, rukšu ganāmpulks pieaugs līdz 250 nobarojamajām cūkām.
Samērā straujajai attīstībai vajadzīgi prāvi apgrozāmie līdzekļi, tāpēc Kalniņas kundze izmanto kredītus un plāno iegūt arī Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Lai izpildītu ES prasības, vajadzīga jauna mēslu glabātava, jauna govju novietne, kas izmaksātu ap 60000 latu.
— Izpildīt ES prasības nav viegli, taču tas ir iespējams, — saka Zinta Kalniņa. — Žēl vienīgi, ka mazajām un vidējām saimniecībām nav garāks pārejas periods. Pašreizējā situācijā īsā laikā saimniecības attīstībā jāiegulda ļoti daudz naudas.
