Vasara lēnām rit uz rudens pusi, tāpēc Runčuks Punčuks nolēma noskaidrot, kāda tev bijusi šī vasara, kuru pieaugušie uzskata par pārāk lietainu un slapju.
Vasara lēnām rit uz rudens pusi, tāpēc Runčuks Punčuks nolēma noskaidrot, kāda tev bijusi šī vasara, kuru pieaugušie uzskata par pārāk lietainu un slapju. Kādas daudzdzīvokļu mājas pagalmā Koknesē uz sola gluži kā zvirbulēni bija apsēdušies vairāki zēni.
Lauris:
— Biju aizbraucis uz Ļaudonu un vizinājos pa Aivieksti ar katamarānu. Bija ļoti interesanti. Ūdens vien šļakstēja pa gaisu. Pirms tam upmalā iekārtojām nelielu peldvietu.
Kristaps:
— Tēvs vizināja ar motorlaivu pa Daugavu. Braucām no Kokneses uz Aizkraukles pusi. Kādā skaistā līcī apstājāmies un peldējāmies. Sēdēju pašā laivas priekšgalā un skatījos, kā laiva šķeļ viļņus. Žēl vienīgi, ka neļāva pašam stūrēt laivu.
Aigars:
— Kopā ar vecākiem biju Jūrmalā. Šūpojāmies šūpolēs, staigājām gar jūras krastu, salasīju skaistus gliemežvākus. Meklēju arī dzintara gabaliņus, taču neatradu.
Edgars:
— Karstajās dienās no šļūtenes laistīju ūdeni. Taču vislabāk patika pēc pirts lēkt dīķī aukstā ūdenī. Tas bija varens piedzīvojums.
Andis:
— Biju aizbraucis un Preiļiem. Pirmās dienas bija garlaicīgas, līdz iepazinos ar kādu zēnu. Kopā karjerā lasījām sprungulīšus un cēlām no tiem pilis. Pagatavojām arī lokus, taču ar tiem nevarēja šaut. Zēna tēvs mums izgatavoja labākus, arī bultas, tad spēlējām indiāņus. Tas bija varen jautri.
Dāvis:
— Biju aizbraucis pie jūras. Man ļoti patika lēkāt pa viļņiem. Tur bija daudz cilvēku.
