Jēkabpils rajona Atašienes pagasta “Ozoliņu” mājās, no lieliem vējiem pasargātā mežu ielokā, audzē Āfrikas melnos strausus.
Jēkabpils rajona Atašienes pagasta “Ozoliņu” mājās, no lieliem vējiem pasargātā mežu ielokā, audzē Āfrikas melnos strausus. Saimniecībā mīt 24 lieli putni. Inkubatorā šķiļas jaunā paaudze. Strausu saimnieks Armands Zdanovskis uzskata, ka šis ir izdevīgs bizness.
Atved no Polijas
— Pagājušā gada septembrī uz saimniecību no Polijas atvedu pirmos strausus, — saka Zdanovska kungs. — Man pieder uzņēmums, kurš nodarbojas ar veterinārijas preču un eksotisko putnu tirdzniecību. Sadarbībā ar firmu “Dolfos” veidojām strausu barības piedevu receptes. Beidzot nolēmu pievērsties šo putnu audzēšanai un pats no Polijas atvedu jau pieaugušus putnus.
Tas ir ātrākais, taču dārgākais veids, kā sākt šo biznesu. Pieaudzis strauss maksā aptuveni 700 latu. Savukārt cāļu audzēšana ir laikietilpīga, un ilgi jāgaida, līdz ieguldītā nauda sāk atpelnīties.
Īpaši labos kopšanas un turēšanas apstākļos no strausu mātes sezonas laikā var iegūt 48—60 cāļu. Jāņem gan vērā, ka 10—15 procentu olu var būt neapaugļotas, un daļa putnēnu iet bojā inkubēšanas kļūdu un ģenētisku iemeslu dēļ. Pēc mēneša cālis praktiski ir piemērojies jaunajiem apstākļiem. Pēc triju mēnešu vecuma strausēns kļūst tikpat dzīvotspējīgs kā pieaugušais putns.
Audzē gaļai
Neesmu pirmais, kurš Latvijā mēģina audzēt strausus. Audzēju tos gaļai, taču vienlaikus arī intensīvi pavairoju šos varenos putnus, un vairāki saimnieki jau nopirkuši cālēnus, kuri ir dūšīgas vistas lielumā. Putns izaug gada un divu mēnešu laikā, tomēr dzimumbriedumu tas sasniedz triju, četru gadu laikā. Tad mātītes sāk dēt olas. Parasti smiltīs tēviņš izrok prāvu bedri, kurā mātīte dēj lielas iedzeltenas olas. Savukārt tēviņš tās uzmanīgi sargā. Vajadzīga viltība un izmanība, lai olas pārvietotu uz inkubatoru, jo tēviņi var kļūt agresīvi un ne tikai ieknābt, bet sāpīgi iespert.
No viena putna var iegūt ap 40 kilogramu gaļas. Tās cena pasaules tirgū ir aptuveni 15 latu par kilogramu. Latvijā tā varētu būt nedaudz zemāka — 10 latu par kilogramu. Paši strausus nekaujam, bet sadarbojamies ar uzņēmumu “Ruks” no Cēsīm. Uzņēmums ieguva licenci, palīdzēja iegūt nepieciešamās atļaujas, jo šādu putnu gaļas pārstrāde un realizācija līdz šim Latvijas normatīvajos aktos nebija paredzēta.
Strausa gaļa ir sarkana, mazliet tumšāka nekā liellopa gaļa. Visizplatītākie gaļas gabali ir fileja un steiks. To nav nepieciešams marinēt, kā tas ir ar savvaļas medījumu.
Ādas jākrāj
Arī no strausu ādas var izgatavot dažādus izstrādājumus, kuri kvalitātes un izturības ziņā atbilst darinājumiem no krokodila ādas. Vedu uz vairākiem uzņēmumiem, taču izrādījās, ka Latvijā nav iespēju strausu ādas pienācīgi apstrādāt, tāpēc jāsakrāj lielāks daudzums un jāved uz specializētām firmām Polijā, — saka Zdanovska kungs.
Olas galvas lielumā
— Arī strausa olas, kuras ir bērna galvas lielumā, piemērotas ēdienu gatavošanai. Tām piemīt tāda pati garša, kā vistu olām. Vienu strausa olu var pielīdzināt divdesmit četrām vistu olām. Lai iztukšotu strausu olas saturu, čaumala nav obligāti jāsaplēš. Olas augšpusē var šim nolūkam izurbt caurumu ar urbi. To var izdarīt arī ar mazu āmuru un tievu asu cirtni. Beļģijā un Nīderlandē gatavo strausu olu liķieri.
Garšo zāle
Strausus audzēt Latvijas apstākļos nebūt nav tik sarežģīti, lai gan strauss ir silto zemju putns. Viņš ātri aklimatizējas, pieaugušiem putniem nav pat nepieciešamas apkurināmas telpas. Lai izaudzētu veselus putnus, nepieciešami samērā lieli pastaigu laukumi. Ēdienkarti var veidot no mūsu apstākļos pieejamajiem produktiem — auzām, kviešiem, miežiem, spraukumiem, siena un ganību zāles. Maziem cāļiem un dēšanas aktīvajā periodā putni papildus jānodrošina specializētajām strausu vitamīnu, minerālvielu un aminoskābju piedevām DOLFOS, kaļķi. Pieauguša putna barības patēriņš ir 2 — 2,5 kilogrami dienā.
Strausus turēt pāros vai nelielās grupās ir neefektīvi, jo ģimenē ir divas mātītes un viens tēviņš. Svarīgi, lai dzīvnieki pieņemtu viens otru.
Plāno tūrismu
Šobrīd Zdanovska kungs uzņēmumu paplašina un tam plāno izmantot arī Eiropas Savienības fondu finansējumu. Kad viss būs atbilstoši sakārtots, varēs plānot arī uzņemt tūristus, jo visai neparasti zem Latvijas zilajām debesīm vērot krāšņos Āfrikas iemītniekus, kurus nebaida pat aukstums un sniegs.
