Pensionētā medicīnas māsa Helga Kurca dzīvo netālu no Hamburgas pilsētas Vācijā.
Pensionētā medicīnas māsa Helga Kurca dzīvo netālu no Hamburgas pilsētas Vācijā. Viņa kopā ar domubiedriem nodarbojas ar labdarību. Īpaši draudzīgas attiecības Helgas kundzei ir ar Kokneses speciālās internātskolas — attīstības centra direktori Maiju Grundu. Skola no vācu draugiem saņēmusi vairākus humānās palīdzības sūtījumus.
Tālu no dzimtenes
Nereti pārliecināmies, ka cilvēka dzīve līdzinās aplim. Tā ir arī Helgas kundzei. Viņa dzimusi vāciešu ģimenē Rīgā. 1939. gadā, kad vāciešiem no visām valstīm vajadzēja doties uz senču dzimteni, turp aizbrauca arī Helgas vecāki.
Helgas māte bija medicīnas māsa, tāpēc arī meita izvēlējās šo humāno profesiju, bet tēvs — ērģelnieks un diakons.
Domādami, ka nekad vairs neatgriezīsies Latvijā, vecāki meitai nemācīja runāt latviski, tāpēc tagad sirmajai kundzei savas dzimtenes valoda jāapgūst pašai.
Rīga kā sapņu zeme
Dzīvojot Austrumvācijā, Helgas kundzei bija labs darbs, arī nekādu materiālu problēmu nebija. Tomēr visu mūžu viņa ilgojās kaut reizi redzēt savu dzimteni. Viņai tā kļuva par sapņu zemi, kurā pat smilgas zied un katrs zāles stiebrs smaržo…
Pirmo reizi viņa Latviju ieraudzīja pirms 25 gadiem, privāti apciemojot profesoru Valentīnu Biķernieku. Viņš tad arī Helgas kundzei parādīja ar viņas senčiem saistītās vietas.
Mūrim pāri — brīvība
Kad nojauca Berlīnes mūri un Latvija atguva brīvību, Helgas kundze te ieradās otrreiz.
— Jutos kā atgriezusies bērnībā, man ļoti patika Vecrīgas senie nami, Rīgas baznīcu torņi. Īpaši pilsētas siluets no Daugavas puses, tas ļoti atgādina Hamburgas skatu no Elbas upes, — jūsmo Helgas kundze.
Kokneses speciālajā internātskolā — attīstības centrā Helga Kurca pirmo reizi ieradās 1996. gadā. Kopš tā laika skola ar viņas gādību saņem humāno palīdzību, bet kundze pati sadraudzējusies ar skolas direktori Maiju Grundu.
Vitrāžas svētībai
— Kad Helga atbrauca 1997. gadā un ziedoja naudu, nopirku divas vitrāžas, jo uzskatu, ka tās mums dos svētību. Krāsainajās vitrāžās attēlota senā latviešu dievība Laima un Kristietis. Tagad abas vitrāžas no loga lūkojas pagalmā, un mums visiem ir tāda sajūta, ka tās sargā bērnus, kuriem grūti klājas, — stāsta Maija Grunda.
Katru gadu Helgas kundze uz Latviju nevar atbraukt, jo medicīnas māsas pensija nav nemaz tik liela. Turklāt viņai ir meita un divi mazbērni.
Latvija vienmēr sirdī
— Šovasar, dzīvojot Maijas kundzes ģimenē, Latvijā jūtos tik labi kā nekad. Man patīk Koknese ar pilsdrupām un parku. Taču visnepārspējamākās ir pļavas, kurās ir tik daudz dabā Dieva sēto ziedu. Vācijā ir tikai kultivētas pļavas. Tur ziedus, vardes un stārķus neredz. Te ir kā paradīzē, kā tajā pasaulē, kādu Dievs radīja, — priecājas Helgas kundze.
Taču galvenais — viņa ir laimīga, ka var apciemot Dzimteni, pēc kuras alkusi gan jaunībā, gan mūža otrajā pusē.
— Latvija vienmēr bija un ir manā sirdī! — atvadoties teica Helgas kundze.
