Ozolsalas celulozes rūpnīcas celšanai Krustpils pagastā divarpus gados paredzēts nodarbināt 2000—2500 vietējo strādājošo. Tās apkalpošanai 350 speciālistu — vairums ārvalstnieku.
Ozolsalas celulozes rūpnīcas celšanai Krustpils pagastā divarpus gados paredzēts nodarbināt 2000—2500 vietējo strādājošo. Tās apkalpošanai 350 speciālistu — vairums ārvalstnieku. Šis objekts bezdarbnieku skaitu samazinātu nedaudz.
Rūpnīca piesārņos Daugavu. To neapstrīd neviens. Cik lielā apmērā, tas atkarīgs no tā, ar ko balinās celulozi un cik attīrītus notekūdeņus ievadīs Daugavā. Iespējams, notekūdeņi vispirms nonāks Aiviekstē, puskilometru no Aiviekstes grīvas, un tecēs pa strautu, kurš sākas Ozolsalas apkaimē un ietek Aiviekstē. Šajā gadījumā piesārņos arī Aivieksti līdz upes grīvai.
Rūpnīcas avāriju laikā upes piepildīs ķimikālijām piesātināti notekūdeņi. Tas varētu būt tik indīgi, ka iznīks faunas neizturīgākā daļa. Piesārņos arī upes gultni un visu upē mītošo dzīvo radību. Zinātnieki domā, ka zivīs varētu uzkrāties dioksīns. Tā ir inde, kuras dēļ tās aizliegts lietot uzturā.
Rīgas pilsētas Daugavas kreisā krasta iedzīvotāji ūdeni ņem no Daugavas. Pilsētas dome protestē pret celulozes rūpnīcas celšanu Ozolsalā — nav garantijas, ka upes ūdens būs attīrāms un lietojams. Apkārtējie ezeri nespēj pilsētai pietiekami dot ūdeni.
Rūpnīca valsts vidienē piesārņos arī gaisu. Tas nelabvēlīgi ietekmēs vidi, cilvēku labsajūtu un veselību. Arī atkritumu kalnu izvietošana un likvidēšana prasīs lielus izdevumus. Naivi cerēt uz lieliem nodokļu ieņēmumiem, augstām papīrmalkas cenām. Ikviens investors, ienākdams valstī, no tās paņēmis vairāk nekā atstājis. Piemēram, “Lattelekom” no valsts izsūknē milzīgi lielas summas, bet vēl šodien daudzviet laukos nav modernu telefonu sakaru.
Rūpnīcas vieta izraudzīta pašā Latvijas sirdī. Papīrmalkas piegādātājiem vienādi attālumi no visām republikas malām. Dzelzceļš gatavs celulozes aizvešanai. Labs ūdens no Aiviekstes un teicama notekūdeņu novadīšana. Lēts darba spēks. Jābūt tuvredzīgam dabas iznīcīnātājam un tautas svētuma zaimotājam, lai atļautos Ozolsalā būvēt celulozes rūpnīcu.
Salīdzinot dabai nodarīto kaitējumu un materiālo ienākumu no Ozolsalas celulozes rūpnīcas, ieguvums būtu niecīgs. Celuloze aizvesta. Te paliek netīra Daugava, nocirsti meži, izdangāti meža ceļi, šosejas ar risēm no smagā autotransporta, milzu atkritumu kalni un nolietotā Ozolsalas celulozes rūpnīcas iekārta.
Artūrs Grīvnieks Pļaviņās
