“RKT Publicitāte” nometnē Aizkrauklē, kur pieredzē dalījās sabiedrisko attiecību speciālisti, interesanta diskusija dalībniekiem izvērsās ar Romas katoļu baznīcas kardinālu Jāni Pujatu un bērnu un ģimenes lietu ministru Aināru Baštiku.
“RKT Publicitāte” nometnē Aizkrauklē, kur pieredzē dalījās sabiedrisko attiecību speciālisti, interesanta diskusija dalībniekiem izvērsās ar Romas katoļu baznīcas kardinālu Jāni Pujatu un bērnu un ģimenes lietu ministru Aināru Baštiku.
Nometnes dalībnieki atzina, ka par diskusijas tēmu “Kā celt ģimenes vērtību sabiedrībā” runājam un interesējamies pārāk maz. Tāpēc arī šī problēma ar katru gadu arvien vairāk samilst.
Ģimenes spēks laulībā
Vispirms savus priekšstatus par ģimeni izklāstīja kardināls Jānis Pujats:
— Domāju, man piekritīsiet, ka kuplas un labi audzinātu bērnu ģimenes ir sabiedrības balsts. Vairums viņu ir ticīgi cilvēki un dzīvo laulībā, tāpēc varam secināt, ka ģimenes pamats ir laulība un reliģija.
Laulība ir dabiska institūcija, kurai, kā ticīgie uzskata, vienīgajai uzticēts turpināt dzīvību.
Nedzīvo pēc Dieva likumiem
Kardināls uzskata, ka Latvijā jaunas dzīvības nākšana pasaulē ir apdraudēta, jo Saeima pieņēma likumu par legālajiem abortiem. Tas nozīmē, ka sabiedrība nav gatava dzīvot ne pēc Dieva, ne dabas likumiem. Statistika liecina, ka deviņdesmit procentu noziedznieku nāk no šķirtām vai nepilnām ģimenēm.
Aborts ir arī vardarbība pret māti un bērnu.
— Nu moderni runāt un pat ieviest tā saucamo mākslīgo apaugļošanu. Šo procesu atstāsim dzīvniekiem! Embrijs jau ir ieprogrammēts cilvēks! — sacīja J. Pujats.
Viņaprāt, valdībai jārada apstākļi, lai vientuļās jaunās mātes, kurām nav iespējams bērnus audzināt pašām, tos tomēr dzemdētu īpašos namos, bet mazos varētu tūlīt adoptēt ģimenes, kuras to vēlētos. Tad jaunajām mātēm nebūtu jādomā par abortu, un arī bērniem nebūtu jādzīvo bērnunamos.
Nav garīguma
Kāpēc pēdējos gados samazinās laulību skaits un dzimstība, bet bērnunami tomēr ir pārpildīti — vaicā un atbild kardināls.
Tāpēc, ka ģimenēs nav garīguma, bet valstij ģimene kā galvenā institūcija ir pamesta novārtā. Uzskatu, ka bērniem par agru skolā māca veselības mācību, tādējādi viņos radot neveselīgu interesi par seksu. Bīstami ir arī rādīt erotiskas filmas, kuras bērni skatās grupās.
Šāda audzināšana kļūst par klupšanas akmeni daudziem, bet sabiedrībai jāsaprot, īpaši skolotājiem un vecākiem, ka informācijai par dzimumdzīvi jābūt delikātai, nevis rosinošai tūlīt pašiem visu baudīt un arī vilties. Pusaudžiem zūd kauna jūtas, viņi vairs neaptver, kas ir mīlestība, un to, ka bērns jārada laulībā un mīlestībā…
Kaķis no slēgtas telpas laužas ārā
Oponente no zāles:
— Tomēr atklātība vajadzīga jau laikus. Ja kaķi ieslēdzam istabā un durvis vienmēr ir ciet, tiklīdz tās atveram, viņš metās ārā. Ja durvis ir vaļā vienmēr, viņš ārā dodas, kad pats vēlas… Baznīca man atgādina šo situāciju, jo mēģina cilvēkus reliģijai pievērst gandrīz ar varu, kā arī koriģēt ģimenes problēmas.
Jānis Pujats:
— Bez garīgās dzīves un kopējiem mērķiem ģimene nepastāv. Tāpēc tai “jāstrādā” un jādomā ar galvu, nevis kā tagad, atvainojiet, ar citu vietu… Taču patlaban notiek tieši tā.
Atbalsta punkts — reliģijā
— Vai muša no medus poda var tikt ārā? — turpina kardināls. — Tiklīdz tā paceļ vienu kāju, citas iegrimst dziļāk. Mušai jāatrod atbalsta punkts ārpus medus poda, tikai tad viņa tiks brīvībā. Tāpat ir ar šodienas sabiedrību. Pārsvarā turīgajiem ļaudīm, kuriem visvairāk gribas domāt par sevi un karjeru, nevis ģimenes dibināšanu un bērnu radīšanu.
Atbalsta punkts ārpus viņu “medus poda”, kurā daudzi tā arī noslīkst, ir ticība Dievam un baznīcas apmeklējumi, savas dvēseles attīrīšana ar labiem darbiem un domām. Ja cilvēki apzināsies, ka sabiedrības un valsts lielākā vērtība ir ģimene, būs mazāk bērnunamu, jaunieši nedzīvos bez laulības, nebūs vajadzības pēc abortiem, cilvēki pievērsīsies garīgajām vērtībām, viņi nebūs vairs mušas medus podā…
Trīs pamatuzdevumi
Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks, turpinot diskusiju, nometnes dalībniekiem pastāstīja par viņa vadītās ministrijas uzdevumiem.
Ainārs Baštiks:
— Mūsu ministrijai ir trīs pamatuzdevumi: lai katram bērnam būtu ģimene, lai bērns būtu drošībā un visai ģimenei — laimīga nākotne.
Lai arī bērnunami pārpildīti, tajos tikai trīs procenti bērnu ir bāreņi. Par ko tas liecina? Par ārlaulībā dzimušajiem mazuļiem un par nestabilām ģimenēm, kurām nav vai nu vēlēšanās vai iespēju savus bērnus audzināt.
Nebūs kam pelnīt pensiju
Ministrs uzsvēra, ka draudoša ir arī demogrāfiskā situācija. Pēdējos trīspadsmit gados Latvija zaudējusi tik daudz iedzīvotāju, cik dzīvo Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī. Ja situācija neuzlabosies, 2040. gadā četriem pensionāriem būs tikai viens strādājošais.
Tomēr ir arī neliels progress — pērn bija ap 9000 laulību un ap 6000 šķiršanos. Lai arī palēnām, tomēr laulību skaits sāk pieaugt. To vēl nevar teikt par dzimstību.
Durvis aiziešanai vaļā
Jautājums no zāles:
— Kādas, jūsuprāt, Latvijā ir lielākās ģimeņu problēmas?
Ainārs Baštiks:
— Iekšējie strīdi ir par naudu, bērnu audzināšanu, konflikti ar radiem, par vīra vai sievas neuzticību un seksa dēļ.
Ir arī ārējie faktori. Mainās pasaules uzskats un vērtību sistēma. Pētījumi liecina, ka līdz Otrajam pasaules karam latvieši dzīvoja ģimenei un tai piederošajām vērtībām, pirmām kārtām, bērniem. Toreiz netika popularizēta kopdzīve pirms laulībām, un ārlaulības bērnu bija ļoti maz.
Tagad tas daudziem šķiet norma, tāpēc arī nekādas ģimenes apziņas cilvēkiem nav. Nav arī atbildības ne par partneri, ne pēcnācējiem. Durvis aiziešanai un cita partnera meklējumiem vienmēr ir vaļā…
Dzīves pamatmērķis — laimīga ģimene
— Kāda, jūsuprāt, ir šodienas sabiedrība?
Ainārs Baštiks:
— Tagad sabiedrību var sadalīt apmēram četros tipos: egoistos, no kāda netikuma atkarīgajos, karjeristos un individuālistos un visbeidzot — ir arī cilvēki, kuri gatavi visu atdot līdzcilvēkiem un ziedoties ģimenei. Kaut tādu būtu vairāk!
Man bieži jautā, kāds ir manis vadītās ministrijas galvenais uzdevums. To var pateikt divos vārdos: laimīga ģimene. Tas nav tik vienkārši, un te nav vainojama tikai nabadzība. Rietumos ļaudis ir pārtikuši, bet arī tur laimīgu ģimeņu nav daudz, sabiedrība kopumā nav harmoniska. Tāpēc jāpastāv tradicionālajam ģimenes modelim — laulībām un vairākiem bērniem, kuriem ģimene var nodrošināt mīlestību bērnībā un drošību nākotnē.
