Atsauksme 17. jūlija laikrakstā “Staburags” publicētajam rakstam “Taciņa uz kultūras namu aizaugusi”.
Atsauksme 17. jūlija laikrakstā “Staburags” publicētajam rakstam “Taciņa uz kultūras namu aizaugusi”.
Brīdi domāju, ka neņemšu vērā “interneta intas” “čatošanu” “Staburaga” 22. jūlija numurā. Taču mana kolēģe Inta jutās personīgi aizskarta par šo “interneta intas” profesionālajām samazgām, tāpēc nolēmu atļauties dažus teikumus. Ne sevis aizstāvībai vai taisnošanās procesam, bet gan nelielai statistikai un kultūras procesu būtībai pašvaldībās.
Valsts kultūras inspektors sen vairs nav ierēdnis, kurš var “ielikt” vai “noņemt” kādu kultūras darbinieku. Visas kultūras iestādes ir vietējās pašvaldības pārziņā, arī Aizkraukles rajona kultūras nodaļa, kurā tagad ir tikai divi cilvēki.
Rajona kultūras darbu koordinē demokrātisks process, kuru nosaka Pašvaldības likums un metodiskās komisijas (tajā ir Aizkraukles rajona profesionālākie kultūras darbinieki) lēmumi, plāni un lielo — valsts un rajona — pasākumu norises organizēšana.
Kultūras inspektors ir kā vidutājs starp Kultūras ministriju un pašvaldību kultūras darbinieku kultūru pašvaldībās. Ja vajadzīga konsultācija vai palīdzība sasaistē ar Kultūras ministriju, Aizkraukles rajona padomi.
Preses redzeslokā nonākusi Jaunjelgavas kultūras dzīve, konkrētāk — kādas noteiktas grupas “uzbrukums” tās kultūras dzīves vadītājai profesionālu masu pasākumu režisorei rajonā Dacei Kuršinskai. Negrasos rakstīt aizstāvības runu, jo nekļūdās tikai tie, kuri nekā nedara. Arī Daces raksturs nav no maigajiem, ja ko saka, tad “pa taisno”. Nenotiek ballītes? Vai tikai tās veido kultūras darbu mazpilsētiņā?
Jaunjelgavas kultūras nams skaisti izremontēts, ieguvis jaunu izstāžu zāli, kurā top jaunjelgaviešu mākslas darbu ekspozīcija. Redzēsim, cik apmeklētāju ieinteresēsies par šo novitāti! Daces profesionālais redzējums vērsts uz mazliet elitārāku kultūras pasākumu uzpausmi, diemžēl ne vienmēr publika atsaucas reklāmai, ielūgumiem. Šis laiks pierādījis, ka cilvēki ļoti domā par savu darbavietu, eksistenci, savas ģimenes nodrošināšanu, izpriecas atliekot kaut kam pavisam sevišķam. Taču “sevišķais” tagad maksā bargu naudu, labi, pašvaldības var atļauties vienu lielāku pasākumu savos centros, bet kultūras namiem valsts tādu naudu nepiešķir.
“Interneta inta” piesauca rajona pilsētu kultūras centrus, bijušo kultūras darbinieci Ludmilu Ēveli. Jā, Ludmila bija kultūras pasākumu talantīga organizatore, piemēram, amatnieku svētki muzejā. Kādēļ darbs neturpinājās, kāpēc cilvēki tika sanaidoti un kultūras darbs netiek atsākts vietās, kurās ļoti būtu nepieciešams kultūras darbinieks, bet viņa vispār nav, zināms vienīgi pašai Ludmilai.
Kultūras darbiniekiem ir smags, atbildīgs darbalaiks. Ja vēl izdemolē estrādes, tualetes, sagriež un salauž solus? Katram policists klāt nestāvēs, arī tā algošana ir dārgs prieks.
Kas attiecas uz kultūras procesu izaugsmi Aizkraukles rajonā, “interneta inta” diemžēl atpalikusi zināšanās vai arī veic cilvēku tīšu dezinformāciju. Aizkraukles rajona kultūras namos šobrīd darbojas 10 koru, 17 deju kolektīvu, 15 vokālo ansambļu, 11 drāmas kolektīvu. Ik gadu, īpaši pēdējos gados, kolektīvi ieņem 1. vietas valstī, iegūst laureāta godu. Laikraksts “Staburags” ik pa laikam publicē par kultūras pasākumiem, reizē izsakot suminājumu arī kultūras darba vadītājiem. Šogad vien Aizkraukles rajona pasākumu plānā paredzēts 50 lielu masu kultūras pasākumu, notikušie ir ar “plus” zīmi, atbalsojušies valsts mērogā. Rajona dziesmu svētki Vīgantē, vokālo ansambļu skate un senioru pašdarbības kolektīvu saiets Jaunjelgavā, “Klusie ūdeņi” Aizkrauklē, Mākslas dienas un izstādes muzejos, amatnieku svētki Koknesē, festivāls “Vizu — vizu”, starptautiskais amatierteātru festivāls “Ūsiņdienas Aizkrauklē”, rajona deju svētki, Daugavas svētki Skrīveros, Jaunjelgavas pilsētas svētki Brīvības ielā un vēl, un vēl… Gads vēl nav beidzies. Vai tas ir neprofesionālu kultūras darbinieku darba rezultāts?
Aizkraukles rajona kultūras dzīves “plusus” un “mīnusus” arvien izskata rajona radoši metodiskā padome, kurā ir visi kultūras namu vadītāji. Viņi analizē savu pasākumu kvalitāti un uzklausa kolēģu ieteikumus, uztver izteiktos aizrādījumus, savstarpēji konsultējas, ja nepieciešams, dodas viens otram palīgā. No kļūdām cilvēki mācās, bet izdevies pasākums kultūras darbinieku “paceļ spārnos”. Atļaujos apgalvot, ka jums, “interneta inta”, nav izdevies atrast savu vietu patīkamos kultūras pasākumos, bet to es jums novēlu no visas sirds!
