Katram ceļš pie Dieva ir savs. Dramaturgam, rakstniekam, aktierim un režisoram Ārijam Geikinam tas sākās ar sapni nokļūt vietās, kur bijis Jēzus Kristus, un gūt Dieva atklāsmi šajās svētvietās.
Katram ceļš pie Dieva ir savs. Dramaturgam, rakstniekam, aktierim un režisoram Ārijam Geikinam tas sākās ar sapni nokļūt vietās, kur bijis Jēzus Kristus, un gūt Dieva atklāsmi šajās svētvietās.
Kopā ar kundzi Laimu, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes pasniedzēju, viesojoties Aizkraukles pilsētas bibliotēkā, Ārijs Geikins aizkraukliešiem pastāstīja par savu ceļu pie Dieva. Viņš nesen arī mainījis konfesiju, no luterāņa kļuvis par katoli. Klausot sirds aicinājumam un pārdzīvotajiem notikumiem.
Vēršas pret pagrimumu
Deviņdesmitajos gados Ārijs Geikins radīja galvenokārt prozas darbus. Stāstos, novelēs un romānos viņš pauž kristīgu dzīves pozīciju, vēršas pret cilvēka un visas sabiedrības morālo un fizisko pagrimumu.
Interesants bija Geikina kunga stāstījums par svētceļojumu uz Itāliju. Turp viņš devās, lai staigātu tur, kur Jēzus, lai būtu ar viņu zem vienām debesīm, vienām zvaigznēm un saules, lai justu viņa klātbūtni, lai skatītu tās pašas vietas, ko Dieva dēls.
“Mani iepriekšējie ceļojumi lielā aizrautībā un gara pacilātībā noritēja, ja tā var sacīt, pa Vissvētākās Jaunavas pēdām. Šos svētceļojumus es uzskatu par ļoti produktīviem. Tādiem, kas manā jau daudz pieredzējuša cilvēka dzīvē, lika pārskatīt pamatvērtības,” tā par saviem ceļojumiem raksta autors, jautājot — vai galvenā kauju arēna ir mūsu dvēseles?
Jums taps piedots
Kādas pārdomas radušās, lūdzot Dievu Siksta kapelā, kuru apgleznojis Mikelandželo?
Paceļot acis uz Kristu, Ārijs Geikins domās vērsies pie laikabiedriem Latvijā: “Jūs, kas esat apzaguši tautu, nožēlojiet grēkus, un jums taps piedots, jūs, kas noliedzat visa radītāju, nožēlojiet grēkus, un jums taps piedots, jūs, kas uzstājat, lai mātes nogalina savus vēl nedzimušos, jūs visi kļūstiet pazemīgi, nožēlojiet grēkus, pieņemiet Kristu, un jums taps piedots!”.
Tā domās viņš toreiz teicis saviem brāļiem un māsām.
Šopavasar, tieši Lieldienās, Ārijs Geikins bija Jeruzalemē, vietās, kur Kristu sita krustā un kur viņš augšāmcēlās.
— Neaizmirstams bija brīdis, kad nomazgājos ezerā, pa kura ūdens virsmu Kristus staigāja. Biju Tabora kalnā, Nācaretē, Betlēmē, pie Kristus kapa.
Pēc redzētā sapratu, ka visa pasaule ir viens Dieva brīnums. Dievs mums visiem dod īpašu sajūtu, bet ne katrs cilvēks spēj to saglabāt. Es šo sajūtu esmu sevī paturējis, un tā manu dzīvi pilnībā pārvērtusi, — ir gandarīts Ārijs Geikins.
