Aizvadītā nedēļa bija krietni rosīga. Esam tikuši pie jauna Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, skolotāji saņēmuši apstiprinājumu, ka no 1. septembra tomēr palielinās viņu algu.
Aizvadītā nedēļa bija krietni rosīga. Esam tikuši pie jauna Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, skolotāji saņēmuši apstiprinājumu, ka no 1. septembra tomēr palielinās viņu algu, nolemts, ka hokeja halli sāks būvēt jūlija vidū, turklāt Latvija jau aktīvi apgūst Eiropas Savienības struktūrfondu naudu.
Politiskajā dzīvē nedēļas garumā nerimst kaislības ap ārlietu ministra amatu. Saskaņā ar partiju vienošanos šis postenis pienākas Tautas partijai, kura tam izvirzījusi Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju Arti Pabriku. Viedokļi plašsaziņas līdzekļos liecina, ka pagaidām jaunajam kandidātam nav Saeimas vairākuma atbalsta. Tomēr tautpartijieši ir nelokāmi — citu kandidatūru viņi neieteiks, ja Saeima Arti Pabriku neapstiprinās, vajadzēs domāt par jaunu valdību.
Tas ir kārtējais trieciens Induļa Emša valdībai, kas diezgan pamatīgi liek sašķobīties tās stabilitātei. Strādājot mazākumā, Indulim Emsim pagaidām izdevies noturēties, bet, kamēr nebūs rasts risinājums labējā vairākuma nodrošināšanai, šai valdībai ilgu mūžu nepiedzīvot.
Pagājušajā nedēļā vēlreiz apsprieda “māmiņu algas”. Latvijas Lauku sieviešu apvienības un Vecāku iniciatīvas grupas pārstāvju viedokli šajā jautājumā uzklausīja Ministru prezidents Indulis Emsis. Pēc ilgajām diskusijām jaušams konkrētums. Māmiņas pratušas pārliecināt premjeru, ka bērnu kopšanas pabalstiem jābūt diferencētiem. Šī brīža prognozes rāda — ja nākamgad valdība šim mērķim papildus atvēlēs 20 miljonu latu, bērnu kopšanas pabalstu varētu aprēķināt 70 procentu apmērā no vecāku vidējās algas.
Tādu variantu atbalsta arī Labklājības ministrija. Pēc tās aprēķiniem pabalsta maksimālais apjoms varētu būt piecu minimālo mēnešalgu apjomā, bet minimālais — 55 lati, ko izmaksā nestrādājošiem.
Bērni ir mūsu valsts bagātība un nākotne. Tā allaž vismaz vārdos uzsvērts politiķu runās pirms kārtējām vēlēšanām. Ar konkrētiem atbalsta pasākumiem gan ir trūcīgāk. Ģimenes zina, kādas rūpes nepieciešamas, audzinot bērnus. Strādājošas sievietes pēc mazuļa piedzimšanas jūtas kā izmestas uz mazapdzīvotas salas ar ierobežotu daudzumu iztikas līdzekļu. Tāpēc daudzas māmiņas ilgi nevar izlemt par otro, kur nu vēl trešo bērnu ģimenē. Ja neradīs iespēju atbalstīt strādājošas sievietes, situācija neuzlabosies.
Būtu labi, ja valsts visu savu pilsoņu audzināšanai varētu atvēlēt lielāku summu. Kamēr tās nav, vairāk atbalstu diferencētos pabalstus, jo vecāki maksā atšķirīgus nodokļus. Vēl jau zīle ir tikai kokā, galīgais lēmums par pabalstiem nav pieņemts. Ministru kabinets šo jautājumu skatīs jūlija beigās.
Pirms pāris dienām lasīju informāciju, ka Latvijā ārstniecības iestāžu struktūru paredzēts pārveidot, izmantojot Igaunijas piemēru — vairāk attīstīt primāro aprūpi un neatliekamo palīdzību, bet finansējumu mazāk koncentrēt dziednīcām, kā arī centralizēt sarežģītākus medicīniskos pakalpojumus, padarīt pieejamākus ģimenes ārstus.
Igaunijā pēc ārstniecības iestāžu reformas pabeigšanas no aptuveni 70 slimnīcām attīstītas 15. Latvijā paredzēts, ka pēc slimnīcu struktūras reformas jeb tā saucamā māsterplāna īstenošanas 2010. gadā no pašreizējām 136 ārstniecības iestādēm paliks 11 reģionālo slimnīcu, aptuveni 25 lokālās, kā arī vairākas viena profila slimnīcas.
Pirmos reformas “augļus” baudījām jau pirms dažiem gadiem, kad slēdza daļu mazo slimnīcu un mazpilsētu iedzīvotāji palika bez būtiskiem medicīniskajiem pakalpojumiem. Vairāk veicās tur, kur nelielās slimnīcas pārveidoja par sociālās aprūpes centriem. Saglabājās jau tā trūcīgās darbavietas, un var arī saņemt mediķu palīdzību.
Aizsāktās reformas ieguvums ir reģionālo slimnīcu pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, jo nav iespējams ikvienai ārstniecības iestādei iegādāties modernu diagnostikas un ārstniecības aparatūru, algot visus speciālistus. Tikai maz domāts, lai reģionos, kuri palikuši bez slimnīcām, būtu nodrošināta pilnīgāka medicīniskā pieejamība. Bieži vien attāluma dēļ cilvēks nevar nokļūt pie ārsta.
Problemātiska ir arī iecere veselības aprūpes sistēmu balstīt uz ģimenes ārstiem. Lai arī šis modelis Latvijā darbojas jau vairākus gadus, iedzīvotāju skatījumā tas nešķiet labākais. Kad sāka strādāt ģimenes ārsti, tika uzsvērts, ka lielāka uzmanība būs veltīta arī profilaktiskiem jautājumiem. Reāli praksē situācija nemainījās — cilvēki ar savu ģimenes ārstu tiekas vien tad, kad slimo. Lai arī nepārtraukti mums atgādina, ka pie mediķiem jāvēršas laikus un par savu veselību jāinteresējas, tālāk par primārās aprūpes speciālista kabinetu bieži vien netiekam. Lielākoties nevar saņemt nosūtījumu pie speciālista, ja sava sirdsmiera labad gribam pārbaudīt veselību vai ja ir tikai aizdomas, ka nav kaut kas kārtībā, bet ārēji par to nekas neliecina.
Šobrīd veic tikai aprēķinus, ko var ietaupīt uz slimnīcu pārveides vai slēgšanas rēķina, mazāk domāts, kā uzlabot primāro aprūpi, it sevišķi lauku rajonos.
Eiropu pagājušajā nedēļā satricināja cukura nemiers — paredzēts daļēji atvērt Eiropas Savienības tirgu pasaules lētajam cukuram. Reformas process sāksies 2005. gada jūlijā, lai visiem būtu laiks pielāgoties izmaiņām, kuras notiks četru gadu laikā.
Jaunā reforma Latvijas cukurbiešu audzētājiem un pārstrādātājiem visticamāk radīs lielus zaudējumus. Eiropas komisija gan norāda, ka jauno dalībvalstu cukurbiešu audzētājiem varētu atmaksāt radītos zaudējumus, bet ekonomiski neizdevīgām rūpnīcām, par kādām kļūs arī abas Latvijas fabrikas, piedāvās pārstrukturēšanās shēmu. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ES Lauksaimniecības padomē prasīs nevis četru, bet desmit gadu pārejas laiku. Viņš atzīst — ja reforma notiks straujāk, Latvijas cukura nozares pastāvēšana būs apdraudēta.
Latvijā cukura ražošanai ir sena tradīcija. Tieši pašmāju produkta kvalitāti atzinuši patērētāji. Pamatīgus zaudējumus ar šo nozari saistītie cilvēki cieta, kad slēdza Jēkabpils cukurfabriku. Turklāt lielākie cukurbiešu audzētāji bija iegādājušies tehniku, izmantojot kredītu. Ja gaidāmā cukura reforma būs postoša, zudīs vēl viena tautsaimniecības nozare, un cilvēkiem vajadzēs meklēt jaunas pelņas iespējas, kas nemaz tik plašas nav.
