Koknesieša Gata Noreika un viņu bērnu Sigitas un Naura aizraušanās ir braukšana ar kalnu velosipēdiem.
Koknesieša Gata Noreika un viņu bērnu Sigitas un Naura aizraušanās ir braukšana ar kalnu velosipēdiem. Jau otro gadu viņi ar labiem panākumiem piedalās kalnu divriteņu maratonos Latvijā, Gatis šogad līdzīgās sacensībās bija arī Igaunijā.
Gatis Noreiks skolas laikā nodarbojās ar vieglatlētiku, vēlāk brauca motokrosā. Tagad viņš saka: “Rūdījums un iemaņas, kas iegūtas, braucot ar motociklu, lieti noder, braucot ar kalnu velosipēdu. Arī izjūtas saglabājušās līdzīgas, tikai pedāļi pašam jāmin. Man jau sen bija sapnis braukt ar velosipēdu, un pagājušajā gadā to beidzot piepildīju.”
Sienas klātas diplomiem
Noreiki ir sportiska ģimene. Gata 15 gadu vecais dēls Nauris skrien, slēpo, nodarbojas ar biatlonu, aktīvi sporto arī divpadsmitgadīgā Sigita, un par viņu panākumiem “Staburags” rakstījis vairākkārt. Vislielākā savu tuvinieku atbalstītāja ir mamma Elita.
Pirms sākam sarunu par riteņbraukšanu, Gatis mūs aicina bērnu istabā parādīt Sigitas un Naura medaļas, diplomus. Ar tiem noklātas vai visas istabas sienas. Gatis lepojas ar saviem bērniem un piebilst, ka būtu laimīgs, ja viņam savlaik sportojot būtu izdevies iegūt kaut daļu dēla izcīnīto medaļu.
Brauc tautas klasē
Pamazām saruna ievirzās par galveno tematu — kalnu divriteņu maratonu. Gatis stāsta: “Igaunijā nopirku divriteni, uzlaboju un pielāgoju to braukšanai sacensībās. Braucamos sagādāju arī bērniem.”
“Unibankas” Latvijas kalnu divriteņu maratonā ir seši posmi: četri no tiem — Cēsīs, Krimuldā, Kandavā un pagājušās nedēļas nogalē Kuldīgā — jau aizvadīti. Divi pēdējie notiks Ērgļos un Smiltenē. Sportisti startē sporta, tautas un veselības klasē. Tautas klasē, kurā brauc Gatis un Nauris, vidējais distances garums ir 30—40 kilometru, sporta klasē — divas reizes garāks, bet veselības grupā, kuras dalībniece ir Sigita, visvieglākās trases.
Stabili pirmajā desmitniekā
Tautas klasē sportistus dala vecuma grupās. Nauris brauc grupā sportistiem līdz 16 gadiem, Gatis — grupā sportistiem no 36 līdz 40 gadiem. Trijos posmos (rezultāti atrodami interneta mājaslapā www. velo.lv) Gatis stabili turas pirmajā desmitniekā. Arī Nauris neatpaliek, vienīgi otrajā posmā Krimuldā viņam gadījās ķibele ar velosipēdu. Gatis piebilst: “Ne tik vien neatpaliek, bet pat pārspēj. Kandavā viņš trasi izbrauca minūti ātrāk nekā es. Viņam palīdz slēpotāja rūdījumus. Savukārt riteņbraukšana palīdz slēpošanā, īpaši slidsolī. Šie sportaveidi iet rokrokā.”
Interese aizved uz Igauniju
Gatis turpina par savu aizraušanos:
— Latvijā braukšana ar kalnu velosipēdiem kļūst arvien populārāka. Sacensībās visās trijās grupās piedalās ap 800 velobraucēju, puse no viņiem brauc tautas klasē. Īpaši populārs šis sportaveids ir Cēsu pusē, Aizkraukles rajonā mazāk. Maratonos esmu redzējis vēl dažus aizkraukliešus un pļaviņiešus. Tie ir cilvēki, kurus satieku arī daudzviet citur — skrienot, slēpojot, nodarbojoties ar biatlonu.
Intereses dēļ Gatis nesen piedalījās līdzīgā maratonā (vienā posmā) Igaunijā. Trase bija diezgan gara — 55 kilometri, ar stāviem nobraucieniem, akmeņainiem celiņiem. Paši igauņi to atzīst par vienu no grūtākajām, taču Gatim par to prieks. “Jo ekstremālāki apstākļi trasē, jo man vairāk patīk. Lietus, dubļi, grūti izbraucamas vietas — tas man sagādā vislielāko prieku,” saka Gatis.
Pietrūkst veloservisa
Ja ir labs laiks, Gatis nedēļā ar velosipēdu nobrauc 100—150 kilometru. Viņam izstrādāts maršruts no Kokneses pa meža ceļu līdz Bebriem un atpakaļ. Šie braucieni nepieciešami ne tikai treniņam, bet arī labai pašsajūtai. Nedēļu cītīgi strādājis, tuvojoties nedēļas nogalei, Gatis jau sāk domāt par kārtējām sacensībām, gatavot divriteņus. Koknesietis vēl piebilst, ka viņam kā riteņbraucējam Aizkraukles rajonā ļoti pietūkst veloservisa: “Šī Aizkrauklē noteikti vēl brīva uzņēmējdarbības vieta. Problēmas, kuras rodas mūsu divriteņiem, atrisinu pats, taču veloserviss vajadzīgs daudziem citiem riteņbraucējiem. Piemēram, Cēsīs, lai servisā salabotu divriteni, jāgaida rindā.
