Aizkraukles novada dome iegulda daudz darba un naudas, lai Aizkraukle būtu sakopta un pievilcīga gan pašiem pilsētniekiem, gan iebraucējiem. Taču ir vairāki zemes īpašnieki, kuru nekoptās teritorijas kopskatu bojā.
Aizkraukles novada dome iegulda daudz darba un naudas, lai Aizkraukle būtu sakopta un pievilcīga gan pašiem pilsētniekiem, gan iebraucējiem. Taču ir vairāki zemes īpašnieki, kuru nekoptās teritorijas kopskatu bojā.
Kad vakaros dodos pastaigā vai izbraukumā ar velosipēdu, ievēroju pāris aizaugušu pļavu. Tās ir tepat Aizkrauklē, blakus vienām no pilsētas galvenajām — Lāčplēša un Jaunceltnes — ielām.
Zāli noēd govs
Piemēram, vietējam uzņēmējam Oļegam Ļaham piederošais zemes gabals pie mājas Jaunceltnes ielā 30 nav pļauts jau vismaz divus gadus. Ja šajā pļavā neganītos divas gotiņas, kuras zāli noēd, tā būtu saaugusi vēl garāka.
Pāris metru platumā ap Jaunceltnes ielas 30. nama pagalmā esošo smilšukasti, šūpolēm un veļas žāvēšanas nojumi zāli nopļauj domes līgumstrādnieki, bet pārējais paliek nekopts. Tāpēc pie šīs mājas aizaugušais zemes gabals izceļas jo īpaši.
Uz muzeju caur brikšņiem
Tāda pati ir pļava iepretim mājai Lāčplēša ielā 37. Vienā malā iekopti vairāki mazdārziņi, bet pārējā zemes gabalā krietna zāle un krūmāji. Netīkams skats ir arī pa ceļam uz muzeju “Kalna Ziedos”. Te zeme abās ielas pusēs piešķirta vairākiem īpašniekiem privātmāju celtniecībai. Dažos gabalos iekopti mazdārziņi un iestādīti augļukoki, līdz ar to īpašums izskatās kaut cik sakoptāks, taču blakus muzeja automašīnu stāvvietai zaļo kārkli. Zeme līdzās muzejam un iepretim mājai Lāčplēša ielā 37 pieder vēl vienam Aizkraukles uzņēmējam — Gatim Krēsliņam.
Muzejā regulāri notiek dažādi pasākumi, uz kuriem dodas ne tikai aizkrauklieši, bet arī viesi no citām Latvijas vietām. Ko gan viņi par mums domā?
Pretī “Kalna Ziedu” muzejam uz Daugavas pusi zemi nomā Aizkraukles novada dome. Pagājušajā gadā, kad te notika “Ziņģe”, zāli nopļāva, šogad — nekā.
Īpaši netīkami šie aizaugušie lauki izskatās, ja salīdzina ar turpat līdzās esošo katoļu baznīcas glīto apkārtni.
Ne pats dara, ne citam ļauj
Domstarpības par teritorijas sakopšanu radušās arī privātmāju rajonā. Aizkrauklietis Dzintars Grundšteins iegādājies bērzu birztalu. Lai pa to neskraidītu apkārtnes bērni, apjozis ar sētu. Tas vēl nebūtu nekas. Līdz šim grāvi pie birztalas kopa saimnieki, kuru māja ir iepretim. Pļāva zāli, cirta krūmus, pat puķes iestādīja. Taču pagājušajā rudenī iežogotās birztalas īpašnieks viņiem to liedza — tas, lūk, ir viņa īpašums. Viss jau būtu labi, ja saimnieks, blakus kura īpašumam ir šis grāvis, pats to arī turpinātu kopt. Taču viņš to nedara, un kopš rudens ielas mala pamazām aizaug. Nav izkopta arī apjoztā bērzu birzs.
Nelīdz arī atgādinājumi
Ko par to saka Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme?
— Esam izbraukājuši pilsētu un izvērtējuši situāciju. Ar katra nekoptā zemes gabala īpašnieku mēģinām sazināties telefoniski vai satikties, lai vienotos par īpašuma sakopšanu. Ir cilvēki, kuriem pietiek ar vienu atgādinājumu. Piemēram, pirms diviem gadiem mums par šo tēmu bija saruna ar firmas “Stārastāni” vadību. Tagad šī uzņēmuma apkārtne var būt paraugs citiem, kā sakopt teritoriju.
Aptuveni pirms mēneša visiem nesakopto īpašumu saimniekiem izsūtījām vēstules ar lūgumu tos sakārtot. Daudzi to izdarīja, tomēr ir tādi, kuri mūsu lūgumu joprojām ignorē.
Zemes īpašnieki nav nabagi
Aizkraukles novada domes deputāts Leons Geikins, kurš rūpējas par pilsētas apzaļumošanu, piebilst:
— Pagājušajā gadā novada domes administratīvā komisija uzrakstīja vairākus protokolus par aizaugušām vasarnīcām “Ziedos”, par atkritumu izmešanu ceļmalās. Ar zemes privātīpašniekiem pilsētā esam tikai runājuši un mutiski brīdinājuši, taču Administratīvo pārkāpumu kodekss par sava īpašuma nekopšanu paredz arī naudassodu.
Cilvēki, kuri var atļauties pirkt zemi pilsētā, ir pietiekami turīgi, lai varētu kaut reizi gadā nopļaut zāli savā īpašumā.
