Lai gan Saeimas deputāti bauda vasaras brīvdienas, tas nebūt nenozīmē, ka arī politiskajā dzīvē viss klusi un mierīgi. Tāpat kā dabā, saulaini un jauki brīži mijās ar stipru negaisu.
Lai gan Saeimas deputāti bauda vasaras brīvdienas, tas nebūt nenozīmē, ka arī politiskajā dzīvē viss klusi un mierīgi. Tāpat kā dabā, saulaini un jauki brīži mijās ar stipru negaisu.
Latvijas valdība nolēma pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu “Līdztiesības” līderes Tatjanas Ždanokas lietā. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Mazā palāta lēma, ka Valsts, neļaujot Ždanokai kandidēt vēlēšanās, pārkāpusi viņas tiesības uz brīvām vēlēšanām. Tiesa uzskata, ka Latvijā demokrātija ir pietiekami nostabilizējusies, lai vairs nevajadzētu piemērot kandidēšanas ierobežojumus personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra bija Komunistiskajā partijā. Pagaidām gan nav zināms, kurus aspektus valsts apstrīdēs un kādus argumentus iesniegs Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā.
Arī par to, vai Latvijai izdosies gūt labvēlīgu lēmumu, pagaidām pāragri spriest. Pieredze liecina, ka starptautisko tiesu lēmumi, kaut gan valsti pārstāvošie advokāti saņēmuši brangus honorārus, lielākoties bijuši nelabvēlīgi. Dažu pēdējo gadu laikā honorāros advokātiem iztērēti 25 miljoni latu. 15 miljonu no tiem “Lattelekom” lietā.
Acīmredzot pašreizējā advokātu algošanas sistēma nebūt nav izveidota valsts interesēs. Tā, šķiet, ir izdevīga vien likuma žonglieru mantkāres piepildīšanai. Turklāt šis process nebūt nav caurspīdīgs, jo advokātu honorāru summas pasludinātas par kofidenciālām.
Katrai valsts iestādei ir savs jurists, kurš parasti pietiekami labi pārzina sfēru, kurā darbojas iestāde. Savukārt arguments, kāpēc izvēlas advokātu no malas, bieži vien ir valsts iestādē strādājošo juristu nekompetence. Negribas ticēt, ka lielākā daļa valsts iestādēs strādājošo juristu algu saņem tikai par to, ka ik rītu virina iestādes durvis.
Kārtējo reizi guvām apliecinājumu tam, ka kreiso spēku aktivitātes vēl arvien ir pārāk nopietns drauds demokrātiskai sabiedrībai. Apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) nolēmusi cieši sadarboties un praktiski kļūt par nacionālšovinista Dmitrija Rogozina vadītā Krievijas domes bloka “Dzimtene” “runasvīriem” Latvijā.
Tas nozīmē, ka PCTVL sāks aktīvu cīņu par sašķeltas divkopienu valsts izveidošanu. Pēc tam “Krievijas lācim” vairs atliks tikai pavicināt ķepu, lai iegūtu kontroli teritorijā, kurā vismaz pagaidām tam nav teikšanas.
Iemesls uztraukumam par tādu PCTVL draudzību ar Rogozina vadīto “Dzimteni” ir visai pamatots. Rogozins un viņa domubiedri atklāti paziņo, ka viņu mērķis ir Krievijas impērijas atjaunošana tās sākotnējās robežās. Tajā savlaik ietilpa arī visa Baltija. Pašreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins PSRS sabrukumu ne reizi vien nosaucis par “nacionālo katastrofu”.
Latvijas izredzes palikt no Krievijas neatkarīgai valstij lielā mērā atkarīgas no mūsu pašu spējas ierobežot lielkrievu šovinistu līdzskrējēju aktivitātes. Diemžēl politiķi, kuri saka aizstāvam latviešu nacionālās intereses, pārāk iegrimuši savstarpējās ķildās un mantas dalīšanā, pārāk maz domā par to, kā valsti padarīt pēc iespējas stiprāku. Daudz arī tādu, kuru patriotiskās jūtas tieši proporcionālas naudas žūksnītim viņu naudasmaciņā.
Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Pasaules dabas fonds nolēmis pieprasīt premjeram Indulim Emsim pārskatīt likumdošanu un noteikt stingrākus sodus tiem mazo hidroelektrostaciju īpašniekiem, kuri neievēro vides aizsardzības prasības. Pašreizējās sankcijas — nelielas sodanaudas — nav pietiekami iedarbīgs līdzeklis, lai cīnītos pret spēkstaciju īpašnieku vēlmi iegūt maksimālo labumu, pat apturot ūdens tecēšanu upē.
Vides speciālisti atzīst, ka no jauna uzbūvēto spēkstaciju radīto kaitējumu varētu novērst, vien nojaucot šīs būves. Jāņem vērā, ka neviens spēkstacijas īpašnieks bez atbilstošas kompensācijas nevēlēsies šķirties no šī visai ienesīgā rūpala. Valstij būtu jāatpērk nekustamais īpašums, jāsakārto vide pēc ūdens līmeņa pazemināšanas. Tas viss ievērojami patukšotu Valsts kasi un kārtējo reizi dotu ievērojamu labumu videi kaitīgo spēkstaciju īpašniekiem.
Pats problēmas vaininieks — toreizējais vides ministrs un pašreizējais premjers Indulis Emsis, kurš pieļāva šo spēkstaciju celtniecības sākšanu, nu tēlo nezinīti un apgalvo, ka nav informēts par mazo HES radītu nopietnu kaitējumu: izmainītu gruntsūdens līmeni, krastu izskalošanu, izjauktu zivju migrāciju. Diezgan dīvains bioloģijas zinātņu doktora apgalvojums. Drīzāk tas ir mēģinājums pielabināties apsviedīgiem ļautiņiem, kuru maciņos spēkstacijas ienesušas ne vienu vien latu.
Krievijā sākusies gandrīz atklāta ietekmes sfēru pārdale ekonomikā. Par to liecina fakts, ka valsts pamatīgi ķērusies pie lielākās privātās naftas kompānijas “Jukos” pārņemšanas.
“Jukos” vadību apsūdz nodokļu nemaksāšanā, izmantojot nepilnības Krievijas nodokļu sistēmā. Arī pats uzņēmums nav bez vainas, cerot, ka varēs vienoties par pakāpenisku parādu nomaksu.
Lai kā būtu, valdība, pārņemot kontroli šajā uzņēmumā, varētu dzīvot, cepuri kuldama — “Jukos” iegūst 20 procentu no Krievijas naftas. Zinot Krievijas valstsvīru apetīti, “Jukos” ir tikai sākums, un šī uzņēmuma liktenis var piemeklēt daudzas citas lielas firmas, kuru vadība nav Kremlim lojāla. Agri vai vēlu visiem Krievijas oligarhiem nāksies dancot pēc Kremļa stabules un gluži kā viduslaikos maksāt meslus. “Jukos” nebūt nav pirmais uzņēmums, kuru savā pārziņā pārņēmis Kremlis. Visiem labi atmiņā Krievijas valdības kampaņa, kuras rezultātā valdošā vara kā traucējošus no ceļa novāca vairāku televīzijas kanālu īpašniekus, bet žurnālistus, kuri Kremlim nedzied slavas dziesmas, vajā un pat mēģina nogalināt.
Vasara lēnām rit savu gaitu.
Prieks, ka nemitīgās lietavas vismaz nedēļas nogalē beidzot nomainīja saulainas dienas, kaut nedaudz apžāvējot pielijušos laukus un ļaujot izbaudīt vasarīgas izklaides. Šķiet, saule beidzot iespīdējusi ar cilvēku sirdīs, jo līdz ar sauleszaķīšiem sejā biežāk uzplaukst smaids. Sestdien bija Septiņu gulētāju diena. Gandrīz katrā pagastā tā bijusi citādāka. Pēc sendienu ticējumiem kāda tā bijusi, tāda būs vēl septiņas nedēļas.
