Zemkopības ministrijas speciālisti šogad prognozē labības ražas pieaugumu par 7,6 procentiem. Aizkraukles rajona graudu audzētāji un pārstrādātāji uzskata, ka šī prognoze ir pārspīlēta. Viss atkarīgs no laika apstākļiem.
Zemkopības ministrijas speciālisti šogad prognozē labības ražas pieaugumu par 7,6 procentiem. Aizkraukles rajona graudu audzētāji un pārstrādātāji uzskata, ka šī prognoze ir pārspīlēta. Viss atkarīgs no laika apstākļiem.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, tiekoties ar Latvijas graudu pārstrādes uzņēmumu pārstāvjiem un graudu realizētājiem, analizēja šī gada situāciju labības tirgū, labības intervences noteikumus, ražas prognozi un graudu bilanci. Viņš sacīja, ka šogad labības raža būs par 7,6 procentiem lielāka nekā iepriekšējā gadā. Kopraža varētu sasniegt miljonu tonnu, no tiem 86 tūkstoši tonnu būs rudzi, 272 tūkstoši tonnu — mieži, 486 tūkstoši tonnu — kvieši.
Viens no lielākajiem graudaudzētājiem Aizkraukles rajonā zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks Jānis Dzenis, jautāts par prognozēm, saka:
— Domāju, ka šāda prognoze ir daudz par lielu. Katru gadu to nosaka cilvēki, kuriem ar ražošanu nav nekāda sakara, un parasti šīs prognozes atšķiras no reālās situācijas. Pagaidām vēl grūti pateikt, kā lietus ietekmējis sējumus, un prognozēt ražu. Lauki izskatās labi, taču varbūt postījumus nodarījušas dažādas slimības. Šogad bija ierobežotas miglošanas iespējas, tāpēc savairojušies kukaiņi, ir daudz nezāļu.
Parasti labības pļauju sāk jūlija beigās vai augusta sākumā, taču viss atkarīgs no laika apstākļiem. Esmu novērojis, ka mūsu pusē lietus un salnu dēļ visi lauku darbi kavējas par pāris nedēļām.
Graudu iepircēju un pārstrādātāju sanāksmē runāts arī par šī gada graudu iepirkuma cenām. Par tām jautājām vienam no graudu iepircējiem Aizkraukles rajonā SIA “Velēna” direktoram Ernestam Skopānam:
— Pagaidām konkrētu cenu neviens nenosauc, taču pastāv divi varianti. Ja no jūlija vidus laiks būs silts un saulains, raža būs laba, tās pieaugums varētu sasniegt minētos 7,6 procentus un pat vairāk. Iepirkuma cena, piemēram, kviešiem varētu būt aptuveni 70 latu par tonnu (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Ja turpināsies ilgstošas lietavas, labība var sākt pūt, graudi būs nekvalitatīvi, un lopbarības graudu būs vairāk nekā pārtikas graudu. Tad pārtikas graudu cenas būs lielākas, aptuveni 80—85 lati par tonnu.
Šobrīd gan grūti rēķināties ar konkrētiem cipariem, jo nevar prognozēt, vai pašiem pietiks graudu vai tos būs jāieved, kāda situācija ir citās Eiropas Savienības un arī NVS valstīs.
Skopāna kungs stāsta, ka SIA “Velēna” gadā iepērk vidēji 3—4 tūkstošus tonnu graudu, taču šogad apjomi atkarīgi no graudu iepirkuma un miltu realizācijas cenas. Piemēram, pagājušais gads miltu ražotājiem bijis neizdevīgs. Graudu iepirkuma cena bijusi tik liela, ka nekompensējusi miltu realizāciju.
Zemkopības ministrija noteikusi arī intervenci labības tirgū, kura šogad attieksies uz miežiem un kviešiem. Intervences periods noteikts no šī gada 1. novembra līdz 2005. gada 31. maijam. Minimālais piedāvājums būs 80 tonnu labības un pamatcena — 101,3 eiro (67,47 lati) par tonnu labības. Katru nākamo mēnesi to palielinās par 33 santīmiem par tonnu.
