Pēdējā laikā atkal saasinājusies problēma, ko darīt ar pamestajiem dzīvniekiem — kaķiem un suņiem? Likvidēt? Kā veicināt dzīvnieku labturību pilsētā? Par to stāsta kinoloģiskās biedrības “Baltelite” vadītāja Anita Cibiņa.
Pēdējā laikā atkal saasinājusies problēma, ko darīt ar pamestajiem dzīvniekiem — kaķiem un suņiem? Likvidēt? Kā veicināt dzīvnieku labturību pilsētā? Par to stāsta kinoloģiskās biedrības “Baltelite” vadītāja Anita Cibiņa.
Suņus sūtīsim uz Ogri
Aktualizējies jautājums par dzīvnieku patversmes ierīkošanu. Šādas patversmes izveidošana Ogrē izmaksājusi 27 000 latu. Tik lielu summu Aizkraukles novads pašlaik atļauties nevar, tāpēc jāmeklē citi problēmas risināšanas veidi. Dome uzskata, ka labākais variants ir sadarboties ar Ogres patversmi un mūsu suņus vest uz turieni. Bet kinoloģiskās biedrības “Baltelite” vadītāja Anita Cibiņa uzskata, ka tas nav izdevīgi: “Noķert vienu vai piecus dzīvniekus un vest uz Ogri? Tas nav rentabli!”.
Projekts tika izstrādāts trijos etapos, bet viss tā arī palicis runāšanas un papīru līmenī. Drīzumā paredzēta domes pārstāvju un kluba aktīvistu tikšanās, lai risinātu šo jautājumu,” stāsta kluba vadītāja.
Kaķus likvidēsim?
Ar kaķiem ir vēl lielāka problēma. Pēc statistikas datiem, Maskavā katra noķertā dzīvnieka vietā nāk trīs jauni. “Kaķiem ir savas teritorijas, kuras viņi dala savā starpā. Tiklīdz kāds tiek likvidēts, tā uz šo vietu pārvācas citi, rodas jaunas autoritātes,” stāsta Anita Cibiņa. “Tāpēc piedāvāju sadarboties ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un vienreiz gadā veikt kastrāciju, sterilizāciju. Atļaut kaķiem dzīvot savā teritorijā visu mūžu, nevis likvidēt viņus. Protams, savādāk ir ar slimajiem dzīvniekiem.” Turklāt vajadzētu sodīt saimniekus, kuri laiž ārā savus kaķus bez uzraudzības. “Ļoti daudzi pirmo stāvu dzīvokļu īpašnieki ir ierīkojuši trepītes, lai dzīvnieks var tikt ārā un iekšā, kad grib. Zinu tikai piecus kaķu un trušu īpašniekus, kuri viņus izved siksniņā pastaigāties,” piebilst Anita Cibiņa.
Nepietiek pastaigas laukumu
Jau sen nepieciešams ierīkot suņu pastaigas laukumu, tomēr vēl aizvien tam nav atrasta vieta. Vai tiešām pilsētā trūkst zemes? “Gribam izveidot laukumu ar šķēršļu joslām, alām, tomēr pilsētas dome nevar atrast vietu. Zeme jau ir, bet visa privatizēta!” saka Anita.
Līdz šim izveidoti divi suņu pastaigas laukumi, tomēr nez vai daudzi par tiem ir informēti. “Viens ir birztalā, kur staigā cilvēki un daudziem ir bail no dzīvniekiem. Tas nozīmē, ka suns nevar staigāt bez uzpurņa. Otrs pastaigas laukums ir starp šoseju un dzelzceļa sliedēm. Bet šī pļava ir purvaina, turklāt suns var uzskriet uz ceļa, tāpēc jāved pavadā. Tas nozīmē, kas suns reāli savos pastaigu laukumos nevar izskrieties. Ko darīt mīluļiem? Kur lai viņi izskrienas?” jautā Anita Cibiņa.
Labi arī saimniekam
Šī problēma veiksmīgi atrisināta Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, kur izveidoti suņu pastaigu laukumi. “Liepājā ir pati labākā suņu patversme un arī mācību laukums,” piebilst Anita Cibiņa. “Mēs arī tādu gribam! Turklāt, ja būtu mācību laukums, vecākiem būtu mierīgāks prāts, jo zinātu, kur bērns ar suni nodarbojas. Jo lielākoties vecāki suni nopērk bērnam par prieku. Arī pieaugušajiem tā būtu laba fizkultūra. Kamēr mīluļi izbauda brīvību bez uzpurņa un pavadas, saimnieki var mierīgi pasēdēt uz soliņiem un noraudzīties savos dzīvniekos.
Klubs jaunās telpās
Lai gan vēl aizvien nav ierīkots atbilstošs suņu pastaigu laukums, klubs ir atradis telpas Jaunceltnes ielā 21, kuras paši cenšas izremontēt. Te varēs pasūtīt barību un aksesuārus bez uzcenojuma, kā arī saņemt konsultācijas suņu audzēšanā, apmācībā, barošanā. “Aicināsim arī suņu frizieri no Rīgas un sadarbosimies ar veterinārārstiem Jelgavā, Rīgā, lai varētu veikt dzīvnieku veselības komplekso pārbaudi, nodrošināt arī suņiem redzes pārbaudi vismaz divas reizes gadā,” saka Anita Cibiņa.
