Jau ilgu laiku Jaunjelgavā nenotiek diskotēkas. Ar to nav apmierināti vietējie jaunieši, taču amatpersonas tas neuztrauc.
Jau ilgu laiku Jaunjelgavā nenotiek diskotēkas. Ar to nav apmierināti vietējie jaunieši, taču amatpersonas tas neuztrauc.
Aptuveni gadu mazpilsētā nav bijis neviena diskomūzikas vakara, ja vien par diskotēku var nosaukt dažādos radioviļņos dzirdamu pašmāju hītu atskaņošanu. Skaņas sliktās kvalitātes dēļ šādā pasākumā dejotgribētājs var dzirdēt tikai trokšņus, nevis ritmu un dziesmas vārdus. Agrāk gan uz Jaunjelgavu vismaz reizi mēnesī braukuši diskotēku rīkotāji no citām pilsētām, piemēram, Valmieras (“Funny Club”).
Vēlējos noskaidrot, kāpēc Jaunjelgavā vairs nerīko deju mūzikas vakarus. Tāpēc lūdzu pilsētā dzīvojošos jauniešus izteikt savu viedokli. Sarunājos arī ar Jaunjelgavas kultūras nama vadītāju Daci Kuršinsku un Jaunjelgavas mēru Jāni Krūmiņu.
Iztiek ar dārza ballīti
Jaunieši, ar kuriem runāju, atzina, ka diskotēku tiešām pietrūkst, taču viņi ar to ir samierinājušies. Esot dažādas iespējas, kā šādus deju pasākumus aizstāt.
Valērijs, 18 gadu: “Nu, ja nav diskotēku, var jau arī kaut ko citu izdomāt, kā padejot. Mēs ar draugiem, piemēram, noīrējam pirti un tur dejojam vai arī dārzā uztaisām ballīti.” Tieši tāpat domā Ļena, kurai ir 17 gadu.
Brauc uz Aizkraukles pagastu
Daļa Jaunjelgavā dzīvojošo jauniešu piedalās pašdarbības kolektīvos, un par izdejošanos viņiem nav jāraizējas — sadraudzības vakari bieži noslēdzas ar balli.
Madara (16): “Man diskotēkas nemaz nav vajadzīgas, jo es varu padejot arī ballēs, kad ar savu ansambli kaut kur aizbraucu.” Tomēr ne jau visi jaunieši ir iesaistīti pašdarbības kolektīvos, un visaktīvākajiem Jaunjelgavas diskomīļiem nākas deju placi meklēt citur. Piemēram, Kristīne, kurai 18 gadu, ir ļoti sarūgtināta, ka diskotēkas Jaunjelgavā nerīko: “Lai padejotu, man jābrauc uz Aizkraukles pagasta kultūras nama diskotēkām. Jātērē nauda. Pēc tam — naktī — man ir problēma tikt atpakaļ uz Jaunjelgavu. Ļoti gribētu, lai pilsētā rīkotu diskotēkas.” Tieši tāpat domā septiņpadsmitgadīgā Sandra. Meitenes arī apgalvo, ka tie jaunieši, kuri apmeklēja viesdīdžeju rīkotās diskotēkas Jaunjelgavā, tagad brauc uz pagasta diskotēkām, lai atpūstos un izklaidētos.
Mērs balles nerīkos
Jaunjelgavas kultūras nama vadītāja Dace Kuršinska stāsta, ka Jaunjelgavā netiek rīkotas diskotēkas, jo pēc tām nav pieprasījuma. Ikdienā sastopoties ar jauniešiem, viņi diskovakarus organizēt neesot lūguši, ja neņem vērā uz ielas izkliegtus jautājumus: “Kad būs diskotēka?”.
Jaunjelgavas pilsētas mērs Jānis Krūmiņš gan pauž pretējo — viņš esot saņēmis Jaunjelgavas iedzīvotāju lūgumu organizēt deju vakarus, tomēr rīkot diskotēkas neesot domes priekšsēdētāja pienākums.
Slikta mūzika dejot nerosina
Taujāti pēc iemesliem, kāpēc, viņuprāt, diskotēkas vairs netiek rīkotas, jaunieši atbildēja dažādi. Kristīne un Sandra uzskata, ka viens no būtiskākajiem iemesliem ir apmeklētāju trūkums. Arī Ļena atminas, ka pēdējā laikā diskotēkās jauniešu esot bijis ļoti maz. Bet arī tam ir savs skaidrojums. Kristīne un Sandra atceras, ka pēdējās diskotēkās dīdžeji esot bijuši vietējie un atskaņotajai mūzikai slikta kvalitāte. Meitenes uzskata: ja rīkotu diskotēkas ar labu mūziku, nevienam nevajadzētu doties uz citu pilsētu, lai padejotu. Tikai no citām pilsētām vestās diskotēkas esot tādas, kurās skan kvalitatīva mūzika.
Latu maksāt nespēj
Maz apmeklētāju — tas izskaidrojams arī ar pārāk lielo biļetes cenu (Ls 1). Jaunjelgavas iedzīvotāji tik daudz nevar maksāt. Aizkraukles pagasta diskotēkās ieejas maksa ir tikai Ls 0,80, arī Jaunjelgavā par deju vakaru varētu prasīt mazāku samaksu.
Dace Kuršinska nevēlas aicināt viesdīdžejus, lai sarīkotu kvalitatīvus deju vakarus, jo, pēc viņas domām, tas pilsētas domei radītu zaudējumus, un šos līdzekļus var izmantot arī labāk. Kultūras nama vadītāja, atceroties pēdējo diskotēku maijā, uz kuru bija ieradušies ap 30 cilvēku, apgalvo, ka diskomūzikas vakars nebūtu pietiekami apmeklēts, lai samaksātu atbraukušajam dīdžejam, tāpēc nav vajadzības riskēt.
Kurš kuru vada?
Savukārt domes priekšsēdētājs apgalvo, ka viņš labprāt finansiāli atbalstītu diskotēku rīkošanu Jaunjelgavā un arī vēlētos, lai uz Jaunjelgavu brauktu viesdīdžeji.
Uzklausot tik atšķirīgus viedokļus, nav skaidrs, kurš īsti nosaka, kādai jābūt kultūras dzīvei pilsētā: pašvaldības vadītājs, kurš pieņem darbā kultūras nama direktori un vērtē viņas darbu, vai kultūras nama vadītāja vienpersoniski.
Jānoskatās kautiņā
Nepatīkamas šādos sarīkojumos ir nekārtības, jo netiek organizēta nekāda apsardze. Tāpēc notiek dažādi starpgadījumi. Madara stāsta: “Skolā vismaz policists staigā un nevienu svešu neielaiž, dzert arī aizliegts, bet lielajās diskotēkās visi piedzeras, un nekādas kārtības nav.” Arī Evita (17 gadu) ir neapmierināta ar diskotēkās notiekošo, jo tur daudz piedzērušos cilvēku. Jaunieši norāda, ka nav patīkami arī noskatīties kārtējā kautiņā.
Jaunjelgavas kultūras nama vadītāja Dace Kuršinska saka: “Jaunieši, kuri atnāk uz diskovakariem, kultūras namam nodara lielus zaudējumus, bojājot parketu un salaužot tualetes podus.” Kultūras nama vadītāja uzsver, ka nav viņas pienākums “vaktēt” ienācējus, lai neienes diskotēkā alkoholiskos dzērienus. Tomēr cita cilvēka, kurš varētu rūpēties par kārtību šādos sarīkojumos, neesot.
Domes priekšsēdētājs apgalvo, ka ikvienai amatpersonai ir savi pienākumi. Kultūras nama vadītājas pienākums ir rīkot pasākumus, tātad arī rūpēties par kārtību un meklēt kādu cilvēku, kurš uzņemtos kontrolēt diskotēkās notiekošo.
Valsis bez “dzīvās” mūzikas
Lai gan Jaunjelgavas kultūras nama vadītāja Dace Kuršinska apgalvo, ka vairs nerīkos tādas novecojušas formas izklaides pasākumus kā diskotēkas, tomēr pat Līgo nakts Liepu parka estrādē jau otro gadu pēc kārtas tika aizvadīta, griežot valsi un skanot nevis “dzīvu” muzikantu dziedātai dziesmai, bet gan mūzikas ierakstiem.
Nu nav mums Jaunjelgavā nekā — ne kārtīgas diskotēkas, ne zaļumballes, kad tā visvairāk vajadzīga, kaut arī pats pilsētas “galva” ir Jānis.
