Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā vairākkārt esam pārliecinājušies, cik ļoti daudzās lietās atšķiras eiropeiskais un pašmāju skatījums.
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā vairākkārt esam pārliecinājušies, cik ļoti daudzās lietās atšķiras eiropeiskais un pašmāju skatījums. Iepazīstot situāciju Latvijā korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, Eiropas Padomes eksperti iesaka valdībai uzlabot likumdošanu. Viens no ieteikumiem, lai novērstu ierēdņu korumpētību — visās valsts un pašvaldību institūcijās ieviest ētikas kodeksu.
Neko jaunu eksperti mūsmājās neatklāja, jo par šāda kodeksa izstrādāšanu un arī ieviešanu jau pirms četriem gadiem lēma Korupcijas novēršanas padome. Lēmums ierakstīts arī valdības apstiprinātajā korupcijas novēršanas programmā, tomēr līdz pat šim brīdim ētikas kodekss nav izstrādāts.
Eiropieši nebeidz vien brīnīties par korupcijas apmēriem Latvijā un sabiedrības mierīgo attieksmi pret to, tomēr neko vairāk par aizrādījumu arī viņi šajā lietā nespēj izdarīt. Nu būs mūsu ierēdņiem domāts ētikas kodekss, bet vai tāpēc kaut kas mainīsies? Varbūt kāds tam patiešām tic, tomēr šķiet, ka Latvijā ir lietas un parādības, kuras ir tik iesakņojušās, ka ar vārdiem te neko mainīt nevar.
“Pieredze” mums jau ir. Pirms vairākiem gadiem Ministru kabinets apstiprināja ierēdņu uzvedības principus, un tie “uz papīra” darbojas joprojām. Taču morāles normas bieži vien aizmirstas, kad vienkāršs cilvēks lūdz ierēdņa palīdzību. Nesen kāds paziņa stāstīja, cik nelaipni uzņemts, kad atbildīgajā iestādē gribējis izņemt pasi bērnam. Tā bijusi nepieciešama jau pēc trim dienām. Kaut gan par lielāku samaksu dokumentu var saņemt ātrāk par paredzēto laiku, darbiniece pārmetusi, ka neesot taču jāguļ līdz pēdējam brīdim.
Vēl ilgs laiks vajadzīgs, lai ierēdņi saprastu, ka viņi pārstāv valsti, kurai jāapmierina cilvēku intereses. Cik daudz Latvijā ir iestāžu, kurās ieejot saproti, ka ierēdņi tev kalpo? Maz. Toties daudz tādu, kurās jau pirmajā mirklī skaidrs — ierēdņiem pieder vara. Kamēr iedzīvotājs jebkurā valsts pārvaldes institūcijā nevar justies kā klients, ētikas kodekss, lai kas tajā būtu rakstīts, būs tikai tukša skaņa.
