Kopš senseniem laikiem cilvēks meklējis iespējas, kā visērtāk pārvietoties pa ūdeņiem. Sākotnēji — lai iegūtu pārtiku, vēlāk, lai šķērsotu lielākas ūdenstilpes, pārvadātu dažādas preces, ceļotu, izklaidētos un sportotu.
Kopš senseniem laikiem cilvēks meklējis iespējas, kā visērtāk pārvietoties pa ūdeņiem. Sākotnēji — lai iegūtu pārtiku, vēlāk, lai šķērsotu lielākas ūdenstilpes, pārvadātu dažādas preces, ceļotu, izklaidētos un sportotu.
Pirmais — vienkocis
Diezin vai kāds spētu precīzi pateikt, kad izgatavota pati pirmā laiva. Puslīdz droši zināms vien tas, ka tā varētu būt izdobta no koka stumbra un radīta pirms daudziem gadu tūkstošiem neolīta laikmetā, kad vienīgie darbarīki bija smagas un neveiklas akmens cērtnes. Nācās izmantot uguni, lai vispirms pārogļotu sīksto koka šķiedru un tad izdobtu to, līdz izveidojas pietiekami ērta un stabila laiva. Arī mūsdienās ir vietas, kur izgatavo šādus vienkočus, tikai to darināšanas paņēmieni pavisam citi.
Vienkocis ne vienmēr bija pietiekami stabils, īpaši tālākiem braucieniem. Tāpēc bieži tam vienos sānos piestiprināja koka balansieri. Tas tikai nedaudz palielināja laivas svaru, toties tā kļuva nesalīdzināmi stabilāka. Ja braucamajam vēl pierīkoja buru, varēja doties pat jūras braucienos.
Aiznes plecos
Laivas izgatavoja ne tikai no koka. Senie šumeri, piemēram, sasēja kopā neskaitāmus niedru kūlīšus un izveidoja ūdensnecaurlaidīgu laivu. Jau pirms vairāk nekā pieciem tūkstošiem gadu šumeri ar šādām no niedrēm darinātām laivām un pat kuģiem devās tālos braucienos. Braucamajiem bija gan airi, gan buras, un varēja doties pat ļoti tālos braucienos.
Laivas darināja ne tikai no niedrēm un koku stumbriem. Noderēja arī bērza tāss un āda. Piemēram, korakls –– neliela viegla laiva, kura paredzēta vienam braucējam, bija izgatavota no ādas, kas apstiepta vieglam koka karkasam. To ērti plecos varēja aiznest viens cilvēks. Koraklus sāka izgatavot jau pirms vairākiem gadu tūkstošiem, un tos vēl šodien lieto Velsas un Anglijas makšķernieki.
Viduslaikos laivas izgatavoja no platiem liepas vai oša dēļiem. Vēlāk arī egles un priedes dēļiem. Daudzas detaļas izgatavoja no ozolkoka, ievērojami palielinot laivas izturību.
19. gadsimtā laivas jau sāka izgatavot pat no metāla loksnēm. Mūsdienās materiālu klāsts, no kuriem izgatavo laivas, ir ļoti plašs. No jau tik ierastajiem dēļiem līdz alumīnija loksnēm, gumijai un stiklašķiedras audumam, kuru pārklāj dažādām plastmasām, iegūstot vēlamo formu. Laivas kļuvušas nesalīdzināmi vieglākas un ātrākas. Tām pierīko motorus, lielas buras. Taču vēl arvien visbiežāk izmanto tieši koka laivas, kuras vietējie meistari izgatavo no apses vai egles dēļiem.
Daugavas karaflote
Arī Latvijā laivas izgatavotas jau pirms vairāk nekā pieciem tūkstošiem gadu. Šajā laikā Daugava bija svarīgs tirdzniecības ceļš. Daugavas ūdeņi pieredzējuši ne tikai upes krastos tapušos koka vienkočus, bet pat vikingu laivas. Upes viļņos šūpojušās krievu strūgas un plosti, krastos veidojušās apmetnes, tirdzniecības vietas. Daži vēsturnieki pat uzskata, ka vārds “Koknese” cēlies no salikteņa “kok––naes” (kuģu rags). Daugavas krastos pēc cara Alekseja Mihailoviča pavēles uzbūvēta pirmā un arī vienīgā Daugavas karaflote. 1661. gadā pēc Kērtisas miera līguma nosacījumiem to gan nācās iznīcināt.
Savlaik Daugavas ūdeņos peldēja ļoti daudz liellaivu, kuras veda preces no Krievijas. Daugava bija strauja un krāčaina upe, tāpēc lielākoties brauca pa straumi uz leju. Krāčainākajos posmos bija pat loči, kuri palīdzēja lielās strūgas, kas spēja vest pat 160 tonnu kravas, izvadīt pāri bīstamajiem upes posmiem.
Lats par braucienu
Pagājušā gadsimta sākumā lielākas un mazākas laivas plaši izmantoja ne tikai zvejai, bet arī tūrismam. Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja speciālistu savāktā informācija liecina, ka populārākais tūrisma maršruts bija no Pļaviņām līdz Koknesei. Turklāt ieteica braukt vairāk gar upes labo krastu, kur ir ļoti daudz ievērības cienīgu objektu. Piemēram, 1936. gadā liellaivās, kurās vienlaikus varēja braukt pat vairāk nekā 100 cilvēku, pārvadāts pāri par 5500 tūristu. Viena brauciena izmaksas liellaivā gan bija visai augstas. To sadārdzināja grūtais atpakaļceļš –– tukšās laivas vilka pret straumi augšup. Vienam cilvēkam brauciens izmaksāja aptuveni latu. Upes krastos būvēja īpašas tūristiem domātas laivu piestātnes. Tādas bija Pļaviņās, Staburagā, Koknesē. Skaistākajās vietās bija izvietotas no upes labi saskatāmas norādes ar vietu nosaukumiem, jo ne visur lēzeno krastu dēļ varēja piestāt un izkāpt malā.
Pārcēlāju dzimta
Arī mūsdienās daudziem cilvēkiem, kuri dzīvo Daugavas krastos, laiva ir ne tikai atpūtas līdzeklis, bet arī neaizstājams un ērts braucamais, ar ko no lauku mājas upes vienā krastā nokļūt līdz transporta līdzekļiem pretējā krastā, nogādāt skolā bērnus.
Arvīds Vītols skolas laikā ik dienu pāri upei no Seces uz Koknesi vedis divus dēlus un meitu, lai viņi nenokavētu stundas skolā. Šoruden gan braucēju skaits kļūs mazāks –– vecākais dēls šopavasar Kokneses vidusskolu pabeidza.
–– Var teikt, ka mūsu ģimenē pārcēlāji ir jau vairākās paaudzēs, –– saka Arvīds Vītols. –– Mans tēvs visu mūžu bija pārcēlājs starp Seci un Koknesi. Braukāju tēvam līdzi, palīdzēju vadīt pārceltuvi –– uz divām prāvākām laivām noklātu grīdu, kas savukārt ar trīsi bija piestiprināta upei pārstieptai trosei. Ar stūres airi to vadot, straume pati braucamo stūma pāri upei.
Arī pats vasarās šad tad strādāju par pārcēlāju un pelnīju sev jaunu uzvalku. Ieraugot manas rokas, daudzi gan šausminājās, ka tas nav bērnam un jaunietim piemērots darbs.
Airēšana trenē muskuļus
Tomēr airēšana palīdz veidot labi attīstītu un trenētu ķermeni. Airēšana ir viena no retajām nodarbēm, kura trenē pilnīgi visas muskuļu grupas. Uz ūdens, redzot jaukos dabasskatus, var gūt lielu emocionālo baudījumu. Kad piekūsti, vari taču neairēt un ļauties straumei. Galu galā piestāt un iemest makšķeri.
Pavasaros upe bija ļoti strauja –– reiz tēvam pat norāva pārceltuvi. Pēc spēkstacijas uzbūvēšanas upes plūdums nesalīdzināmi mainījies. Tā kļuvusi rāmāka, lai gan reizēm, kad vējš iegriežas no rietumiem, upē ir tik lieli viļņi, ka pat ar piecus, sešus metrus garu laivu braukt ir bīstami. Skolas laikā pāri upei no Seces uz Koknesi vedu bērnus. Ir bijušas reizes, kad tomēr nācās sēsties mašīnā un braukt apkārt, jo upe kļuva pārāk nemierīga. Uz ūdeņiem riskēt nedrīkst –– upe bargi soda katru, kurš neievēro piesardzību.
Izvēlas koka laivu
Sākumā man bija plastmasas laiva. Tai bija ļoti viegla gaita, taču viļņos tā bija nestabila. Neretietis Ainis Seņkovs man izgatavoja četrus metrus garu koka laivu. Arī tai ir viegla gaita, tomēr lielākiem viļņiem nebija īsti piemērota. Pasūtīju piecarpus metrus garu laivu. Tā ir daudz drošāka.
Ceļoties pāri Daugavai, īpašu starpgadījumu nav bijis. Toties bieži nācies redzēt meža dzīvniekus. Šopavasar skatījāmies, kā no Kokneses parka uz Seces krastu peldēja stirna. Ūdens vēl auksts, taču dzīvnieks pieveica straumi. Piepeldējusi krastam, stirna, šķiet, brīdi atpūtās un tikai pēc tam izkāpa no ūdens. Vairākas reizes netālu no laivas izdevies ieraudzīt arī ūdru.
Arī bērni prot stūrēt laivu un šad tad paši iras uz skolu. To atļauju darīt vien tad, kad upe mierīga, jo tā šajā vietā ir ļoti plata.
Grūti izstāstīt, kā pareizi jāairē. To ar laiku katrs apjauš pats. Tomēr iesācēju galvenā kļūda — pārāk dziļi ūdenī iegremdētie airi. Tā irties ir daudz grūtāk. Cilvēks pēc dabas ir slinks, tāpēc ātri atrod ērtāko un vieglāko variantu.
Traucē lietus
Staņislavs Korsaks pie Kokneses pilsdrupām laivas iznomā. Šis uzņēmums piederēja Ilmāram Klaužam, bet šogad Korsaka kungs saimnieko pats. Airu laivā iespējams pavizināties pa Daugavu un apskatīt Kokneses pilsdrupas no ūdens. Lielākas grupas var izmantot plostu. Diemžēl šī vasara ir lietaina, un cilvēki nevēlas doties izbraukumos ar laivu. Taču Korsaka kungs par to pārāk neskumst. Gan jau būs arī labs laiks, un brauktgribētāju netrūks.
“Varoņi” uz ūdens
Diemžēl bizness nebūt nevedas tik viegli, kā varbūt pirmajā mirklī šķiet. Ir cilvēki, kuriem skauž, ka cits sācis labu un vajadzīgu lietu, un cenšas kaitēt, kā vien var. Mēģināts pat izspiest naudu.
— Pirms nedēļas naktī pie laivu piestātnes piebrauca gumijas laiviņa ar jauniešiem, — stāsta Staņislavs Korsaks. — Viņi “nepamanīja” blakus piestātnei esošos makšķerniekus un sabojāja viņu makšķeres.
Bijuši arī citi gadījumi. Vedu ar plostu ekskursantu grupu. Pēkšņi ap mums sāka riņķot ūdensmotocikls. Viļņi lieli, plosts šūpojas, bērni un sievietes kliedz. Labi, ka policists toreiz redzēja notiekošo un noskaidroja vainīgo.
Braukt ar laivu ir Korsaka kunga aizraušanās. Savlaik, padomju gados, viņš ieguva trešo vietu motorlaivu sacensībās Rīgā, kad divas stundas bijis jāriņķo pa ūdenī iezīmēto trasi. Popova rūpnīcā bija pat ūdensmotosporta komandas mehāniķis.
— Tas bija jauks laiks, — atceras Staņislavs Korsaks. — Centāmies citiem palīdzēt, nevis kaitēt.
Meistari vairākās paaudzēs
Veikalos nopērkamās laivas visbiežāk izgatavotas no kāda sintētiska materiāla. Ja nepieciešama koka laiva, labāk meklēt kādu laivu meistaru, kurš divās trijās dienās izgatavos tieši tādu laivu, kādu vēlēsieties. Koknesieši brāļi Aleksejs un Juris Tarasovi izgatavojuši ļoti daudz laivu. Lielākā daļa no tām peld Daugavas ūdeņos.
— Tēvs bija labs laivu meistars, — saka brāļi Tarasovi. — Viņš izgatavoja laivu sev, turēja to Pērses upē kopā ar citu koknesiešu laivām. Krītošs koks sadragāja lielāko daļu laivu, kuras toreiz stāvēja piestātnē, un pārējie vīri lūdza tēvam izgatavot viņiem jaunas laivas. Tā tas sākās. Tēva gatavotajām laivām bija ļoti viegla gaita. Pareizi koptas, tās kalpoja vairāk nekā astoņus gadus. Tēvs strādāja tikai ar cirvi un rokas ēveli. Tas bija smags darbs. Pēc tēva nāves bija nepieciešama jauna laiva. Bijām redzējuši, kā tēvs to darīja, un nolēmām mēģināt. Sameklējām tēva gatavoto laivu, lai uzzinātu precīzos izmērus. Izdevās gluži labi. Tā nu laiku pa laikam izgatavojam kādu laivu draugiem un paziņām. Šim darbam parasti vajadzīgas trīs dienas.
Skrūves un silikons neder
Izgatavojot laivu, ir vairāki “knifi”, kurus nedrīkst neievērot. Kad piemeklēti materiāli, vispirms taisa laivas dibenu, piestiprina to pie ribām un tikai pēc tam gatavo bortus. Nepieciešamības gadījumā, lai laivas dibens iegūtu vajadzīgo izliekumu, to mērcē un slogo. Dzirdēts, ka vispirms izgatavo bortus un tikai pēc tam mēģina piestiprināt dibenu, taču tas ir pārāk sarežģīti. Dēļu sastiprināšanai vislabāk lietot šīfera naglas. Tās ir cinkotas, lielām galvām. Kāds vīrs reiz mēģināja dēļus sastiprināt ar kokskrūvēm. Kad laiva sāka piebriest, skrūves lūza. Laivas dēļiem jāspēj kustēties. Daži spraugas mēģina aizpildīt ar celtniecības putām, silikonu un citiem materiāliem. Taču šie materiāli neder. Vislabāk tomēr spraugas aizdrīvēt ar pakulām, kuras piebriest, līdz ar to ūdens cauri netek. Veikalos nopērkamās ir pārāk smalkas, labāk sameklēt rupjākas pakulas. Pēc tām speciāli braucām uz Latgali. Arī dibena apstrādāšanai nekas nav labāks par piķi. Problēma ir arī dēļu sagādāšana. Vislabākie ir sešus metrus gari dēļi. Tos vieglāk izlocīt, bet diemžēl gateros tik garus dēļus parasti nezāģē.
Apses laiva Ulmanim
Brāļi Tarasovi izgatavojuši koka laivas arī vairākām ievērojamām personām. Arī bijušajam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim.
— Ulmaņa kungs bija apbraucis vai pusi Latvijas, bet nebija atradis neko piemērotu, — saka meistari. — Viņš vēlējās koka laivu bez krāsojuma. Viņa autovadītājs, kāds koknesietis, bija ieteicis mūs. Ulmaņa kungs atbrauca, apskatīja Daugavā esošās mūsu gatavotās laivas un arī pats pasūtīja sešus metrus garu apses laivu. Izgatavojām, un laiva aizceļoja uz kādu ezeru, kura krastā viņam ir īpašums. Pēc gada aizbraucām un ierādījām, kā to pareizi pārpiķot. Ulmaņa kungs bija apmierināts. Vienīgi sūdzējās, ka sadūris kāju uz kādas naglas, ar kuru transportēšanai bija piestiprināta grīdiņa. Šo naglu gan pēc aizvešanas vajadzēja izvilkt…
Moderns materiāls
Gandrīz uz pašas Aizkraukles un Ogres rajona robežas — šosejas Rīga—Daugavpils 73. kilometrā — ir firmas “Terasat” tirdzniecības vieta “Radzes”. Te var nopirkt no stiklplasta Latvijā ražotas laivas. No šī modernā materiāla izgatavotās laivas kļūst arvien populārākas. Vai tās izkonkurēs koka laivas?
— Tirdzniecība notiek lielākoties interneta mājaslapā www.terasat.lv, — saka uzņēmuma vadītājs Jānis Staltmanis. — Taču te laivas var apskatīt dabā, un katrs klients izvēlas sev tīkamāko, salīdzinot ražotāju cenas un laivu kvalitāti, izveidota ūdens sporta preču izstāde — pārdošana. Pircējam nebūs obligāti jābrauc preci saņemt personīgi, jo pārdevēji pēc pasūtījuma noformēšanas izvēlēto preci tieši no ražotāja var piegādāt pircējam.
Laivas pērk visu gadu, lai gan pavasaros vairāk pieprasītas ir sportam domātās laivas — smailītes un kanoe, bet no maija beigām vai jūnija sākuma medniekiem un makšķerniekiem, kā arī izklaides braucieniem domātās. Ja kāds vēlas pirkt ārzemēs ražotu laivu, jāveic īpašs pasūtījums.
Līdz ar laivu pircējs saņem garantiju, ka tā izgatavota atbilstoši kvalitātes prasībām. Nepieciešamības gadījumā iespējams arī laivu remonts.
