“Būs ļoti grūti, sevišķi ziemā. Visvairāk sāp par pensionāriem,” saka sociālie darbinieki

Šoruden diezgan negaidīti nāca ziņa, ka ar nākamo gadu tiks liegta pārtikas, higiēnas un skolas paku saņemšana maznodrošinātajiem. Tās būs pieejamas tikai trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem.

ARTIS DRĒZIŅŠ

Labklājības ministrija valdībai skaidrojusi, ka šāds lēmums pieņemts, jo Eiropas Sociālā fonda “Plus” (ESF+) materiālās nenodrošinātības programmā trūkstot līdzekļu. Šobrīd pieejamais ESF+ programmas finansējuma atlikums ir 18 miljoni eiro, un atbilstoši ministrijas aplēsēm ar to pietikšot līdz nākamā gada jūnijam. Saskaņošanas procesā pašvaldības iebildušas pret atbalsta samazināšanu, taču nesekmīgi. Kā situāciju skaidro ministrija? Kā uz nākotni raugās novados? Saruna ar Labklājības ministrijas Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām vadošās iestādes vadītāju Auriku Stratani.

— Atgādiniet, lūdzu, kas tās par pakām un par kādu naudu, kopš kura laika tās tiek gādātas un kas saņem!

— Tautas valodā — tā ir Eiropas trūcīgo paku programma, kuru 90% finansē Eiropas sociālais fonds “Plus” un 10% — Latvijas valsts. Pirms šīs programmas bija cita — Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām no 2014. gada līdz 2020. gadam. Paku saturs, mērķu grupas un būtība bija tāda pati. Kopš 2015. gada trūcīgām personām ar konkrētu ienākumu slieksni un krīzē nonākušajiem ir iespējas saņemt atbalsta pakas. 2018. gadā ieviesām ienākumu slieksni arī maznodrošinātām personām ar tiesībām saņemt pakas, jo tad bija tādas finansiālas iespējas. Tātad kopš 2018. gada bija trīs mērķu grupas. Kopš Krievijas pilna mēroga kara sākšanas Ukrainā 2022. gadā uz pakām varēja pieteikties arī ukraiņu bēgļi — ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Latvijas iedzīvotāji.

Šie sliekšņi šobrīd ir šādi: trūcīgās mājsaimniecības statusu var saņemt, ja ienākumi mēnesī nepārsniedz 343 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 240 katrai nākamajai personai, maznodrošinātai mājsaimniecībai — attiecīgi 411 un 288 eiro. No nākamā gada šis slieksnis trūcīgas mājsaimniecības statusam būs attiecīgi 377 un 264 eiro mēnesī.

Maznodrošinātie pakas vairs nesaņems. Tā ir lēmusi valdība. Krīzē nonākušie pakas saņems — tie ir 1000—1500 gadā.

Visvairāk personu, kam tiesības saņemt pakas, bija 2022. gadā, kas atnāca ar karu, inflāciju un energoresursu cenu kāpumu. Trūcīgie tad bija 67 645, maznodrošinātie — 21 309, krīzē nonākušie — 1471. Pērn attiecīgi 63 387, 19 608 un 1226. Šogad par reāliem paku saņēmējiem mums precīzu datu pagaidām nav, lēšam, ka tie ir virs 90% no tiem, kam ir piešķirtas tiesības (izziņas par trūcīgā vai maznodrošinātā statusu).

— Viena pārtikas komplekta iepirkuma cena esot 25,37 eiro. Pēc mūsu sarunas aiziešu uz veikalu un salīdzināšu cenas: domāju, sanāks krietni lielāks skaitlis un līdz ar to maznodrošināto budžetā robs būs lielāks par šiem 25 eiro, sevišķi lauku apvidū, kur mazajos veikalos cenas ir augstākas nekā pilsētu lielveikalos.

— Pirms trim gadiem man produkti veikalā sanāca par 30—40% dārgāki nekā pakā.

— Sociālās palīdzības dienestu darbinieki pauda bažas, ka cilvēki nu arī lētākos šādus produktus ne visi vairs varēs atļauties…

— Varam atļauties tik daudz, cik atļauj finansējums. Ar esošiem atbalsta sniegšanas nosacījumiem viena gada izdevumi programmā kopumā ir 15—16 miljoni eiro. Lai nākamgad turpinātu programmu līdzšinējā apjomā un tvērumā, jau pietrūkst četru miljonu.

— Varbūt varēja samazināt produktu daudzumu vai klāstu pakā, piemēram, iztikt bez olu pulvera vai makreles savā sulā?

— Gan regula, gan citi normatīvie akti un arī mūsu pārliecība mums saka, ka produktu klāstam jābūt pēc iespējas sabalansētākam: ogļhidrāti, olbaltumvielas, tauki. Lai tas tuvinātos atzītai uzturvielu sabalansētībai. To veidojuši eksperti. Kāds varbūt gribētu tikai makaronus un sautētu gaļu vai iebiezināto pienu ar cukuru… Tā nebūs. Nebūs arī svaigu dārzeņu un gaļas — uzglabāšanas dēļ, kā arī produkti ar mazu enerģētisko vērtību.

— Vai ir kādi pētījumi, ko cilvēki vislabprātāk lieto vai nelieto vispār? Dzirdēti arī stāsti, piemēram, ka griķi tiek izbaroti vistām vai olu pulveris izmests atkritumu kastē, jo cilvēks nezina, ko ar to darīt.

— Katru gadu aptaujājam paku saņēmējus. Jā, padsmit procenti neizmanto olu un piena pulveri. Bet vienmēr ir iespēja negribētos produktus atstāt paku izdales punktos, kur tos var paņemt citi cilvēki, vai arī nodot zupas virtuvēs. Protams, viss vienmēr cilvēkiem negaršos vienādi labi, bet šajā palīdzības programmā nevajadzētu domāt līmenī ‘‘garšo vai negaršo’’. Nav arī nemaz tik grūti no olu un piena pulvera, miltiem un iebiezinātā piena izcept garšīgas pankūkas.

— Pašvaldības un iesaistītās organizācijas iebilda ministrijas piedāvājumam. Vai tas tika uzklausīts?

— Jā, pašvaldības iebilda, ka samazinās atbalsts. Mēs atbildējām, ka arī negribētu neko mazināt, diemžēl finansējuma samazinājums liek to darīt. Labklājības ministrijas piedāvājums bija atbalstu fokusēt uz tiem, kam ir vissmagāk. Programma jau sākotnēji bija domāta tiem, kam vismazākie ienākumi. Pašvaldību savienība un Lielo pilsētu asociācija tam piekrita. Vēl bija scenārijs turpināt, kā ir, un tad vienā brīdī nebūs nevienam.

— Daudzviet pašvaldības gan uztraucas, ka no jaunās kārtības visvairāk cietīs pensionāri, invalīdi un daudzbērnu ģimenes, ne tie, kas slinkuma vai atkarību dēļ vienkārši nestrādā vai nedara to legāli. Maznodrošinātais dzērājs kaut kur papildus piestrādās, bet ko darīt cilvēkam, kurš nespēj vairs strādāt un pelnīt?

— Jebkurā gadījumā pirmais kritērijs ir ienākumu slieksnis. Ja dalīsim pa kategorijām, piemēram, pensionāri, bērni, invalīdi un citi, tad šie citi teiks, pag, mums arī dzīvē nav veicies. Par to, protams, var diskutēt, bet cilvēkiem dzīvē var gadīties dažādas situācijas.

— Vai karš Ukrainā arī pasliktināja situāciju?

Laiks, cik ilgi mājsaimniecībai pietiek ar tiem produktiem, kas saņemti vienā reizē:

◆ 37% — pietiek pusotram mēnesim vai ilgāk,

◆ 58% — pietiek vienam mēnesim,

◆ 3% — pietiek nedēļai,

◆ 2% — grūti pateikt.

Dati: LM ziņojums; atbalsta saņēmēju aptauja

Vairāk nekā 400 tūkstoši paku gadā

Par Eiropas Sociālā fonda programmas līdzekļiem tiek finansēta dažādu preču bezmaksas izdalīšana trūcīgajiem – pārtikas, higiēnas, saimniecības, bērnu higiēnas un mācību piederumu preces. Labklājības ministrija atzīmē, ka izdevumi pārtikas iegādei ir vislielākie –
87% no visiem kopējiem izdevumiem šajā programmā. Eiropas Sociālā fonda “Plus” programmā pieejamas arī zupas virtuves. Atbalsta paku izdali 384 vietās Latvijā nodrošina 24 partnerorganizācijas (nevalstiskās organizācijas, reliģiskas organizācijas, pašvaldības un pašvaldību iestādes). Detalizēta informācija atrodama tīmekļvietnē “atbalstapakas.lv”.

Senioriem — arvien vairāk

Analizējot atbalsta saņēmēju skaita izmaiņas pēc vecuma, secināms, ka deviņu gadu laikā tas ir būtiski mainījies: bērnu īpatsvars samazinājies, bet vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars pieaudzis.

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.