Kaut arī laiks ir lietains, Bebru pagasta “Ceriņu” saimnieki jau paspējuši sakraut septiņas gubiņas siena. Viņi apgalvo, ka vienīgā iepēja savākt sienu ir pļaut nelielus gabaliņus, ļaut tiem apžūt un kraut gubās.
Kaut arī laiks ir lietains, Bebru pagasta “Ceriņu” saimnieki jau paspējuši sakraut septiņas gubiņas siena. Viņi apgalvo, ka vienīgā iepēja savākt sienu ir pļaut nelielus gabaliņus, ļaut tiem apžūt un kraut gubās.
— Pirmās siena gubiņas sakrāvām jau pirms Jāņiem, — saka “Ceriņu” saimniece Helēna Kadakovska. — Lietus dēļ pļaujam nelielus gabaliņus, bieži vālojam un kraujam gubās. Kad siens izžuvis, vedam šķūnī, liekam plānā pantā un beram sāli, lai siens, ja tas tomēr vēl ir mitrs, vēlāk nesiltu un nepelētu.
Pirmo nopļāvām timotiņa pļavu pie pašām mājām. Sakrāvām septiņas gubiņas. Nu gatavojamies siena vākšanu turpināt. Siens jāgādā gan govij, gan bullim. Vienai govij vajag 12 gubiņu siena. Labi, ka pašiem ir visa siena gatavošanai nepieciešamā tehnika un traktors.
Helēnas kundzes vīrs Grigorijs iesaka izgatavot īpašu piekabi siena žāvēšanai, kuru pats savlaik noskatījis Vācijā.
— Sametina piecus vai sešus metrus garu rāmi un samērā zemus riteņus. Uz tā izveido slīpas redeles, līdzīgas tām, kuras lieto, kraujot gubas. Uz tām tad arī krauj sienu. Bet virs redelēm jāierīko divslīpju jumts ar maināmu slīpumu. Zem tā vienmēr būs caurvējš, siens ātri žūs, un lietus neskādēs. Kad siens izžuvis, to nepārkraujot var vest šķūnī, bet, ja mainās vēja virziens, var pagriezt tā, lai žūtu pēc iespējas efektīvāk. Pats gan tādu neesmu izgatavojis, jo apjomi nav tik lieli, bet tiem, kam lopu vairāk, noderētu.
