Latvijas Universitāte —– vecākā, lielākā augstskola Latvijā. Tā piesaista studentus ar prestižo vārdu, daudzveidīgajām programmām, bet par universitāti dzird arī nevalodas.
Latvijas Universitāte —– vecākā, lielākā augstskola Latvijā. Tā piesaista studentus ar prestižo vārdu, daudzveidīgajām programmām, bet par universitāti dzird arī nevalodas. Kāpēc studenti izvēlas studēt LU, vai viņi jūtas labi sagatavoti studijām? Kas ir students un kādam viņam jābūt? Par to — paši studenti aizkrauklieši.
Mistikas apburtā
Latvijas Universitāte (LU) ir vienīgā Latvijas augstskola, kuru apvij misticisma gars. Vai zināji, ka students drīkst iet tikai pa sānu kāpnēm? Vienīgi absolventi un pasniedzēji var iet pa centrālajām kāpnēm. Ticējums vēsta, ka tie, kuri ies pa galvenajām kāpnēm, augstskolu nebeigs. Vai tā ir tikai māņticība, varbūt pasniedzēju izdomāts triks?
Sanita Līduma, kura mācās LU, stāsta: “Eju tikai pa sānu kāpnēm. Arī tad, kad nesu iesniegt dokumentus, negāju pa galvenajām.” Daudzi studenti tomēr labāk iet pa sānu kāpnēm, jo negrib velti riskēt ar savu nākotni — ja nu tomēr tā ir taisnība?
Studē vēsturniekos!
Latvijas Universitātē piedāvā daudzveidīgas studiju programmas. Bieži vien skolēni apjūk piedāvātajā informācijas klāstā un nespēj izlemt. Vislabāk par studijām var pastāstīt tie, kuri jau studē.
Jānis Tomaševskis studē Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Trešajā semestrī viņam būs jāizvēlas konkrēts studiju virziens — seno un viduslaiku vēsture, jauno un jaunāko laiku vēsture, starptautiskās attiecības vai kultūras mantojums.
Daudziem radies priekšstats, ka Vēstures un filozofijas fakultātē mācās tikai topošie vēstures skolotāji un arhīvu darbinieki, tomēr tā nav. “Ārlietu ministrijā strādā daudzi vēsturnieki,” stāsta Jānis. “Jaunam cilvēkam bez pieredzes grūti atrast labu darbu, tāpēc jau studiju laikā jādibina kontakti.
Pagaidām savu izvēli nenožēloju un ar studijām esmu apmierināts!” tā Jānis.
“Izmēģinājuma trusīši” juristi
Antra Grundšteina studē Juridiskajā fakultātē. “Ar savu izvēli esmu ļoti apmierināta. Stājos arī politologos, bet Juridisko fakultāti atzīmēju kā prioritāti. Arī topošajiem studentiem iesaku nopietni izvērtēt prioritātes.
Lai būtu vieglāk izvēlēties, kur studēt, apmeklēju atvērto durvju dienu LU. Latvijas Universitātē juristi var apgūt vispilnīgāko programmu, jo tajā iekļautas visas tiesības. Policijas akadēmijā vairāk specializējas policijas lietās. LU diploms kotējas augstāk nekā citi.
No šī gada Juridiskajā fakultātē, lai iegūtu bakalaura grādu, jāmācās tikai trīs gadi. Būsim pirmie “izmēģinājuma trusīši” un bakalaura grādu iegūsim reizē ar tagadējiem 3. kursa studentiem!” saka Antra.
“Nereti spriež, ka juristu, ekonomistu Latvijā “saražots” par daudz. Ir jau gan, bet sludinājumos tāpat var atrast darba piedāvājumus. Reizēm Juridiskajā fakultātē iestājas cilvēki, kuriem šī joma neinteresē. Tādi neiztur un arī darbu nevar atrast,” stāsta Antra.
LU Juridiskajā fakultātē mācās tikai 20 procentu puišu. “Varbūt meitenes ir gudrākas,” pasmaida Antra. “Iestājtests bija ļoti grūts, daudzus jautājumus uzminēju. Bija arī tādi, kuri neattiecas uz juridisko sfēru, piemēram, par Dziesmu svētkiem.”
Lai būtu vieglāk iestāties Juridiskajā fakultātē, Antra iesaka mācīties papildus vēsturi, lasīt Satversmi, Civillikumu, interesēties par politiku.
Optometri vienīgie Baltijā
Sanita Līduma pēc vidusskolas absolvēšanas iesniedza dokumentus Fizikas un matemātikas fakultātē, kurā studē optometru programmu. LU ir vienīgā vieta Baltijā, kur to var apgūt.
Pēc augstskolas beigšanas var strādāt optikas salonos, piemēram, koriģēt redzi. Iegūstot bakalaura diplomu, ir iespēja praktizēties arī Lielbritānijā.
Sanitai pastiprināti jāmācās fizika, ķīmija, cilvēka anatomija, matemātika. Jāveic daudz laboratorijas darbu. Lai kļūtu par optometru, Sanita iesaka vairāk mācīties fiziku un ķīmiju.
Darbu piedāvā pasniedzēji
Anastasija Kandiba studē socioloģiju Sociālo zinātņu fakultātē. “Man interesē cilvēki, vēsture, tāpēc kā vienu no iespējamajiem variantiem izvēlējos socioloģiju. Iesniedzu dokumentus arī teologos, jo tur piedāvā ļoti interesantu programmu, var apgūt dažādas valodas. Izturēju konkursu. Dokumentus iesniedzu tikai LU, jo tā ir senākā Latvijas augstskola, tās programmas vienmēr būs akreditētas,” domā Anastasija.
Par darba iespējam viņa saka: “Ja iepatiksies pasniedzējam, būsi aktīvs, tad uzreiz dabūsi darbu, jo pasniedzēji paši to piedāvā, piemēram, anketēšanu. Ja esi gudrs, spējīgs un atraktīvs, darbu atradīsi!”.
Topošajiem studentiem Anastasija iesaka apmeklēt kursus, lasīt avīzes, interesēties par Latvijas vēsturi, politiku. Labi jāorientējas NATO un ES jautājumos.
Pašiem savs ģeorallijs
Aivars Ozols mācās Ģeogrāfijas un dabaszinātņu fakultātē. Latvijas Universitāte ir vienīgā vieta Latvijā, kur ik gadu sagatavo ap 60 ģeogrāfu.
Ar te iegūtajām zināšanām studenti var strādāt tūrisma sfērā, Zemes dienestā, ģeodēzijā u. c. Arī ārzemēs ģeologi, ģeogrāfi un vides zinātnes speciālisti ir ļoti pieprasīti. Vasarā ģeogrāfiem nodrošina prakses vietas. “Lai kļūtu par īstu ģeogrāfu, jābūt savas specialitātes fanātiķim. Esmu ģeogrāfs tikai daļēji,” atzīst Aivars.
Augstskolā Aivaram noder tikai neliela daļa skolā gūto zināšanu. “Te māca citu ģeogrāfiju. Specifiskajos priekšmetos — ģeoloģijā, ģeodēzijā, kartogrāfijā — viss jāapgūst no pašiem pamatiem.”
Ģeogrāfiem rudenī un pavasarī ir arī savs “ģeorallijs”. Studenti dodas vairākdienu pārgājienā, nakšņo teltīs, brauc ar laivām.
Lekcijas — obligāti brīvprātīgas
Lekcija Latvijas Universitātē ilgst pusotru stundu, un starpbrīdis ir 30 minūšu. Dienā parasti ir tikai viena vai divas lekcijas, vairāk laika paliek papildus informācijas iegūšanai. Students mācības veiksmīgi var apvienot ar darbu.
Pirmajā kursā vienmēr ir grūtāk. Daudziem LU studentiem jau pirmajā mācību gadā jāraksta kursadarbs, tomēr apjoma ziņā tas ir līdzvērtīgs referātam.
Lekciju apmeklējums augstskolā var būt obligāts vai brīvprātīgs. Tas atkarīgs no pasniedzēja. “Rektors pievērš uzmanību apmeklējumam, citiem toties ir vienalga, esi vai neesi lekcijā. Galvenais — nokārtot eksāmenu,” tā Sanita. Anastasija bilst, ka visu gadu lekcijas var neapmeklēt, bet pirms eksāmena vajadzējis izkonspektēt 36 biļetes. Ja neesi apmeklējis pusi semināra nodarbību, eksāmenu neļauj kārtot.
Skolā špiko uz nebēdu
Vai Aizkraukles novada ģimnāzijā skolēnus labi sagatavo studijām augstskolā? Jānis domā, ka daudzās skolās neiemāca mācīties. Skolēni izdara, ko prasa, izpilda mājasdarbus, bet nelasa papildus literatūru. Aizkraukles novada ģimnāzijā līmenis ir diezgan augsts, arī skolotāji labi. “Pasniedzēji brīnās, ka skolā esam tik labi sagatavoti, īpaši vēsturē. Jau iestājeksāmenos man ļoti palīdzēja skolā gūtās vēstures zināšanas,” saka Antra.
“Negatīvi bija vienīgi tas, ka skolēniem lika pazeminātas atzīmes. No vienas puses, tas ir slikti, jo nevar iestāties augstskolā, kur atzīmes vērtē,” piebilst Anastasija.
Skolā gūtās zināšanas palīdzējušas arī sesijā, un aizkrauklieši ir sajūsmā par rezultātiem. “Kārtoju sešus eksāmenus un ieguvu tikai 8 un 9 balles,” priecīga stāsta Antra. Arī Jānis sajūsmināts par necerēti labi nokārtotiem eksāmeniem.
Tomēr arī slinkajiem nav par ko uztraukties, jo par sliktām atzīmēm no universitātes neizslēdz — jāsamaksā, un eksāmenu var kārtot otrreiz.
Arī par špikošanu nesoda. “Skolā atņēma darbu, rakņājās mantās, meklējot špikerus, bet augstskolā tikai aizrāda,” pieredzē dalās Anastasija.
Tomēr studentu skaits fakultātēs ik gadu sarūk. “Gada sākumā bijām apmēram 80 studentu, tagad — 60,” secina Jānis. “Daudzi nenokārto eksāmenus, pārdomā vai atrod darbu un nolemj studijas neturpināt.”
Alkst pēc ģēnijiem
Aldis Penavs sākotnēji bija nolēmis studēt LU Vēstures un filozofijas fakultātē, tomēr neizturēja konkursu un palika rezervē. Psiholoģijas un pedagoģijas fakultātē bija ārpuskārtas uzņemšana, un Aldis sāka studēt šajā fakultātē, tomēr pēc pirmās sesijas studijas pameta. Kāpēc?
Stāsta Aldis: “Sesijas laikā nenokārtoju divus eksāmenus. Gāju pie vadības lūgt sesijas pagarinājumu, bet man paziņoja, ka tāds nepienākas.
Mani centās atrunāt no turpmākajām studijām.
Mēģināju eksāmenu kārtot vēlreiz, bet nenokārtoju, jo daudz kas jau bija aizmirsies. Manuprāt, es vienkārši nepatiku kursa direktorei un pasniedzējai, tāpēc mani “izmeta” no augstskolas. Ja labi mācies, problēmu nav, bet, ja neiekļaujies LU ideālos, tad viņi grib no tevis tikt vaļā. Universitātei kaut kā savu prestižu vajag saglabāt, viņi grib ģēnijus.”
Kur palicis studentu gars?
LU darbojas 11 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu — kori “Juventus”, “Minjona”, “Latve”, senās mūzikas ansamblis “Canto”, deju ansambļi “Dancis”, “Dancītis”, Anša Rūtentāla kustību teātris, Studentu teātris, kamerorķestris, deju folkloras kopa “Dandari”, Tautas lietišķās mākslas studija “Vāpe”.
Aizkrauklieši diezgan pasīvi iesaistās LU rīkotajos pasākumos un pašdarbības kolektīvos. Kāpēc? “Labāk aizeju uz datorklasi, labprātāk atpūšos klubā “Depo”. Uz augstskolu eju tikai mācīties,” saka Anastasija. Sanita universitātes dzīvē neiesaistās, jo tam neatliek laika.
Savukārt aizkrauklietis Jānis dzied korī “Juventus”. “Aizkrauklē beidzu mūzikas skolu un negribēju, lai iegūtās zināšanas iet zudumā, tāpēc iesaistos korī. Šogad koris plāno piedalīties studentu dziesmu svētkos, kā arī jūlijā ir uzaicināts doties uz Toronto, kur Kanādas latvieši organizē koru festivālu.”
13 vienā istabiņā
Daudzus aizkraukliešus baida tas, ka nebūs kur dzīvot. Aizkraukliešiem kopmītnes nedod, jo ģeogrāfiski esam pārāk izdevīgā vietā — ļoti tuvu Rīgai. Lai dabūtu vietu kopmītnēs, jāizmanto dažādas viltības vai arī jāgaida, kamēr kāds atsakās no vietas kopmītnēs. “Sākumā dzīvojām 13 meiteņu vienā istabā. Man paveicās, jo ātri dabūju savu istabu, bet piecas meitenes tā nodzīvoja pusgadu. Tagad dzīvoju Teikā — vissliktākajās LU kopmītnēs. Tās vēl no padomju laikiem nav remontētas —– sienā caurumi, vecas tapetes. Domāju vasarā pati izremontēt,” stāsta Antra.
Savukārt sociālo zinātņu studentiem ir ļoti labas kopmītnes. Anastasijai istabiņā ir jaunas mēbeles, izremontētas dušas. Istabā parasti mitinās trīs cilvēki. “Dzīvoju kopā ar maģistrantūras studenti, kura tikai vakaros atbrauc mājās. Viņa mani netraucē, un es viņu arī ne, varam mierīgi mācīties. Savukārt citās istabās studenti iet un nāk. Nesaprotu, kā tā var dzīvot?” piebilst Antra.
Kopmītņu dzīvei ir gan priekšrocības, gan ēnas puses. Īres maksa kopmītnēs ir mazāka nekā dzīvoklī, var dibināt sakarus ar citiem studentiem, aizņemties mācību materiālus, kā arī iespējams kopā mācīties. Tomēr dažreiz traucē, ka visapkārt ir tik daudz cilvēku.
Aldis kopmītnēs nekādā gadījumā negribētu dzīvot. “Dzīvoklī ir daudz mierīgāk. Naktī neviens pa sienu nedauza un nesauc iedzert. Arī ēdienu nezog.”
Īsts students
Kas ir īsts students? Cilvēks, kurš ir pietiekami pieaudzis, lai nebūtu bērns, un pietiekami bērnišķīgs, lai nebūtu jāuzņemas pārāk lieli pienākumi, jāuztur ģimene. “Tā ir kā pāreja no bērnības uz pieauguša cilvēka dzīvi, ko raksturo brīvība un bezrūpība. Tie, kuri agri apprecas, to neizjūt, viņiem šī posma pietrūkst,” domā Anastasija. “Daudzi iet studēt, lai nebūtu jākļūst pieaugušam. Studentu dzīve prasa mazāk pienākumu, saistību.”
Studentu raksturo arī brīvība. “Rīgā ir lielāka brīvība, jo students ticis prom no vecākiem. Viņš ar pilnu sparu tver dzīvi. Tagad jau mūs uzskata par pieaugušiem, varam ņemt kredītu, iegādāties preces līzingā,” saka Antra.
Arī Aivars piekrīt, ka “tagad mūs neviens vairs nepērs, ja ieraudzīs, ka smēķē”.
“Viņš ir patstāvīgs cilvēks, kurš zina, ko dzīvē vēlas sasniegt. No ieguldītā darba atkarīgs, vai izdosies “izsist” savu vietu,” domīgi secina Jānis.
“Īsts students ir tāds, kurš neapmeklē lekcijas, “tusē” un visu atliek uz pēdējo brīdi, bet sesijas laikā kaut kā sarauj. Es tāda neesmu,” secina Sanita.
