Ikvienam dzīvē gadījušās situācijas, kuras tobrīd šķiet īsta neveiksme vai nepatīkams pārpratums, bet vēlāk par tām var pat pasmaidīt.
Ikvienam dzīvē gadījušās situācijas, kuras tobrīd šķiet īsta neveiksme vai nepatīkams pārpratums, bet vēlāk par tām var pat pasmaidīt. Par dažiem pikantiem un neaizmirstamiem brīžiem stāsta paši tajos iesaistītie.
Alga par klausīšanos
Agnese (23 gadi)
— Kādu vakaru pie manis atnāca draugs Juris. Mēs viens otru pazīstam jau kopš skolas gadiem un esam gluži kā brālis un māsa. Viņš allaž man izstāsta savas problēmas, un man pat nav jādod padoms, tikai jāklausās. Nekā vairāk starp mums nekad nav bijis.
Tovakar Jurim atkal sirds pilna, un es uzmanīgi klausos un cenšos viņu uzmundrināt. Pēc brīža viņš noglāsta manu roku un iesaucas — cik tev aukstas rokas! Juris saņem manu plaukstu savējā, un es jūtu, ka tajā kaut kas ir. 200 dolāru banknote! Sažņaudzu roku un nesaprotu, kas man tagad jādara. Naudu man tieši tobrīd ļoti vajag, makā 48 santīmi, bet līdz algai vēl tik tālu. Tajā pašā laikā domāju — un ja man par to vajadzēs darīt vēl kaut ko? Es tam neesmu gatava! Puisis noteica — nopērc sev kaut ko, lai tev ir siltāk, un aizgāja. Tā es tiku pie jauniem zābakiem, un ar Juri par notikušo vairs nekad neesam runājuši, kaut aizvien esam labi draugi. Kāpēc viņš to darīja, es gan vēl līdz šim brīdim neesmu sapratusi.
Konfektes kaimiņienei
Zane (48 gadi)
— Ar gadiem cilvēks kļūst prātīgāks, bet kādreiz arī es biju naiva un mīloša sieviņa. Mans vīrs nesen bija pārbraucis no komandējuma ārzemēs un atvedis interesantas garas konfektes, kādas pie mums nevarēja nopirkt. Buča man un bērniem, un tad manējais atcerējās, ka jānokārto kādas steidzamas darīšanas. Pēc brīža skatos: pagalmā pastaigājas seksīgās kaimiņienes puika un sparīgi sūkā “manas” konfektes. Izrādās, mans brunču mednieks mīļāko bija atradis tepat kaimiņos. Vēlāk viņš gan bolīja lielas acis un brīnījās: “Ir nu gan sakritība, kā viņš varēja tikt pie tādām pašām konfektēm?”.
Saldējums peldbiksēs
Ivars (27 gadi)
— Vasarā kopā ar draudzeni sauļojāmies jūrmalā kādā dienvidu zemē. Diena karsta, cilvēku pludmalē daudz. Draudzene gribēja saldējumu, un es varonīgi laipoju starp atpūtniekiem uz saldējuma tirgotavu. Man no rokām izslīdēja nauda un nokrita tieši pie kājām kādai apmēram četrdesmit gadu vecai dāmai. Brīdī, kad pieliecos, viņa man aiz peldbiksēm aizslidināja naudaszīmi un angļu valodā koķeti teica: — Vai varētu… Vienu brīdi man prātā pazibēja ķecerīga doma — kāpēc gan ne, tīri glīta! Lecu kājās, lai kaut ko atcirstu, bet viņa smaidot turpināja: — … nopirkt saldējumu arī man? Laikam nosarku pārāk spēji, jo viņa iesmējās tik sirsnīgi. Vēl ilgi pēc tam pats priecājos — labi gan, ka perfekti nezinu angļu valodu, lai spētu mirklī atrast īstos vārdus. Saldējumu dāmai atnesu, bet draudzene tā arī neuzzināja, kāpēc esmu tik samulsis.
“Esi mana mīļākā”
Indra (20 gadu)
— Aizdomājusies lēni gāju Rīgā pa ielu. Laikam mana kļūda bija tā, ka gāju pārāk lēni. Pēkšņi man pienāca klāt kāds solīds kungs gados un īsi noteica: “Meitenīt, tu varētu būt mana mīļākā!”. Pārsteigumā apstulbu, bet jau pēc brīža runasspējas atguvu: “Diemžēl ne! Jūs pilnīgi neatbilstat maniem priekšstatiem par normālu vīrieti!”. Tagad sastinga viņš, bet es jau biju gabalā.
Nekā vairāk par kafiju nebūs
Mairita (32 gadi)
— Kādu vakaru aizgāju uz bāru, pasēdēju, iemalkoju kokteili. Pēc brīža vientuļš vīrietis no blakusgaldiņa man uzsauca šampanieti, tad pienāca iepazīties. Parunājām, pasmējāmies, viņš, protams, mani gribēja pavadīt līdz mājām. Pie mājas viņš bilda, ka esot nosalis un vai es nevarot viņu pacienāt ar kafiju. Sākumā iebildu, bet pēc tam nospriedu, lai jau nāk. Īstenībā kafiju viņam nemaz nevajadzēja, jo, nokļuvis manā istabā, viņš nepārprotami demonstrēja, ko vēlas. Kad sāku protestēt, ka nekā vairāk par kafiju nebūs, mans jaunais paziņa saskaitās — kāpēc aicinu vīrieti uz mājām un pēc tam tēloju neaizskaramo! Minūtes desmit veltījām viens otram apvainojumus, kārtīgi izlamājāmies, un es izgrūdu viņu pa durvīm.
Paldies Dievam, šo kavalieri vairs neesmu sastapusi, taču tagad esmu uzmanīga un neatsaucīga pret katru, kurš man pievērš uzmanību. Protams, mans ledus kūst, ja vīrietis ļoti iepatīkas.
Prezervatīvs kabatā
Jānis (44 gadi)
— Lai nebūtu jāpaskaidro tuvāk, teikšu īsi — man nekad nav pieticis tikai ar savu sievu. Mīļāko apciemojumi gan reizēm beigušies ar izskaidrošanos manas neuzmanības dēļ. Reiz priecīgs ielīgoju mājās, bet manas apburošās sieviņas skatiens kā piekalts uzvalka kabatai, un tad viņa, uzsvērdama katru vārdu, bilst — kas tas tāds? Pār kabatas malu pārkāries izlietots prezervatīvs… Viņa noticēja vai vismaz izlikās ticam, ka draugi pajokoja un ielika to man kabatā.
Ar slimām neielaižas
Oksana (38 gadi)
— Ir puiši, kuri ir katras ballītes zvaigznes, un pasākuma finišs arī viņiem allaž norit pēc viena scenārija — pārgulēt ar kādu meiteni. Tādi puiši nebija retums arī manā jaunībā, un par viena medījumu kļuvu es. Savā naivumā paguvu viņam izstāstīt, kur dzīvoju. Kaut gan laikus pazudu no ballītes, pēc brīža pielūdzējs neatlaidīgi sita pie mana loga. Kopmītnes istabiņā dzīvoju viena. Lai nesaniknotu kaimiņus, vajadzēja vien vērt durvis vaļā. Centos runāt, lai mazinātu viņa iekāri, bet ko tu aizrunāsi, ja puisim hormoni trako! Tolaik bija citi tikumi, un man nebija vienalga, kur un ar ko pārgulēt. Ienāca prātā spīdoša ideja — jānotēlo, ka man ir krītamā kaite! Kaut kur biju lasījusi par šīs slimības izpausmi, sāku raustīties, kratīties, nokritu zemē. Viņš nobijās un atstāja mani “nomirstam” vienu!
