Aizvadītā nedēļa Latvijā pagāja, izvērtējot Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus. Opozīcija ar Einaru Repši priekšgalā pat mēģināja gāzt valdību.
Aizvadītā nedēļa Latvijā pagāja, izvērtējot Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus.
Opozīcija ar Einaru Repši priekšgalā pat mēģināja gāzt valdību. Izskanēja paziņojumi, ka jau gandrīz gatava jauna labēja valdība un sameklēti iespējamie nodevēji –– Zaļo un zemnieku savienība, kā arī Latvijas Pirmā partija. Pirms Saeimas vasaras brīvdienām tas gan neizdevās, un visai droši var prognozēt, ka Emša valdība savā vietā paliks vismaz līdz septembrim.
Maz ticams, ka balsu sadalījums Eiropas Parlamenta vēlēšanās patiesībā atspoguļo tautas attieksmi pret pašreizējo valdību, kā to iedomājies “Jaunais laiks”. Tam nepiekrīt arī Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga. Prezidente uzsver, ka vairāk uzmanības jāpievērš tieši iekšpolitikas un budžeta jautājumiem, lai Latvija spētu atbrīvoties no nabadzīgākās Eiropas Savienības valsts statusa.
Valdības maiņai var būt tikai viens iemesls –– tā strādā slikti, un cita valdība to prastu darīt labāk, nevis spēja iegūt vairāk vai mazāk balsu kādas lielākas un plašākas institūcijas vēlēšanās. “Jaunā laika” aktivitātei ir tikai šāds izskaidrojums –– tā kārtējo reizi mēģināja atgūt varu un līdz ar to pārdalīt ekonomiskās ietekmes sfēras. Neizdevās, taču cik ilgi?
Visai grūtā situācijā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām nokļuvusi to uzvarētāja –– apvienība “”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”, iegūstot četras no deviņām Latvijai atvēlētajām vietām. Jau tagad skaidrs, ka uz Briseli būs jādodas vadošajiem vīriem –– Guntaram Krastam, Robertam Zīlem, Ģirtam Kristovskim. Pašvaldību vēlēšanās nākamā gada pavasarī tēvzemiešiem būs jāiztiek atlikušajiem spēkiem. Vai to pietiks, lai gūtu labus rezultātus? Pašreiz par to grūti spriest. Lai nu kā, partija vismaz atguvusi iekšēju pašpārliecinātību.
Visai interesants un ievērības cienīgs dialogs izveidojies starp Induli Emsi kā Zaļo un zemnieku savienības pārstāvi un Tautas saskaņas partiju. Šķiet, kreisi orientētie jurkānieši ir gandrīz vai vienīgie, ar kuriem Emsim izdevies atrast kopīgu valodu. Par to liecina regulārās tikšanās un solījums atbalstīt pašreizējo premjeru un līdz ar to valdību vēl vismaz līdz septembrim. Ministru prezidents solījis turpināt Repšes valdības aizdedzināto ugunsgrēku dzēšanu un apmierināt Tautas saskaņas intereses.
Kādas tieši, tas pagaidām ir noslēpums. Zināms vien tas, ka lielāku uzmanību solīts pievērst izglītības reformai, kuru jurkānieši saviem vēlētājiem solījuši atcelt vai vismaz iesaldēt, kā arī sociālajiem jautājumiem. Iepriekš Emsis izglītības reformas jautājumā gan bija nelokāms –– izglītības reformu neatcels un arī negrozīs.
Nogaidošā pozīcijā pagāju šajā nedēļā palika Tautas partija. Tieši šīs partijas politiķi visticamāk spēj būtiski ietekmēt Emša valdības stabilitāti.
Tautas partija laikam piemirsusi, ka vēlētājiem solīja nekad un ne ar kādiem nosacījumiem nesadarboties ar “PCTVL”, tomēr tajā pašā laikā mierīgi noraugās, kā Emša valdība brāļojas ar kreisi orientētiem spēkiem. Šādas rīcības iemesls, iespējams, ir jauna politiskā teātra cēliena plānošana, pirms kura skatītāji jāsagatavo efektīgam un krāšņam uznācienam. “Pirmizrādi” varētu gaidīt pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Pagājušajā nedēļā tapa vairāki visai interesanti līgumi, kuru akceptēšanas gadījumā baznīcai būs daudz plašākas tiesības.
Piemēram, līdz šim spēkā esošie normatīvie akti neparedzēja tiesības baznīcām darba interviju laikā pretendentiem noskaidrot viņu reliģisko pārliecību. Nu šī norma atcelta, neskatoties uz to, ka to neparedz ne Satversme, ne Darba likums. Satversmes 99. pantā norādīts, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Tās ietver arī tiesības brīvi mainīt savu reliģisko pārliecību, ticību. Baznīcas lielā nozīme daudzu cilvēku dzīvē ir neapšaubāma, taču tik lielu prioritāšu piešķiršana un nerēķināšanās ar Satversmi nebūtu pieļaujama.
Topošajos līgumos starp valsti un baznīcu, kuru izstrādē darbojies Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, ir vēl vairākas interesantas nianses –– paredzēts atcelt noteikumus, kuri paredz baznīcu nekustamo īpašumu, tāpat kā jebkuru citu, aplikt ar valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā. Baznīcai pieder daudz īpašumu. Rīgā vien vairāku miljonu latu vērtībā. Lielākā daļa šo īpašumu baznīcām dod peļņu, tāpēc tās nevar uzskatīt par trūcīgām vai materiāli nenodrošinātām. Šādas atlaides nedod pat represētajām un par trūcīgām atzītām personām. Pie tam solīts finansiāls atbalsts baznīcu izglītības institūcijām.
Vienlaikus gan minēts, ka šīs likuma izmaiņas neskars valsts budžetu. Kur tad valsts ņems naudu šādai labdarībai? Bet varbūt līgums ir vien skaisti solījumi? Nav tikai skaidrs, kam melo — baznīcai vai tautai.
Ja šādi līgumi nepieciešami, tie jāizstrādā daudz rūpīgāk, lai neaizskartu ne baznīcu, ne ticīgos, ne arī tos, kuri par ticības lietām neinteresējas.
Klāt vasaras saulgrieži, Līgo vakars un Jāņi. Kaut laiks ļoti nepastāvīgs, cerēsim, ka šie svētki paliks atmiņā kā gada jaukākais brīdis, kurš mūsu dzīvē viesis mazliet vairāk mīlestības un gaismas.
