Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienība un lauksaimniecības konsultāciju birojs pēc Jāņu brīvdienām sāks apkopot informāciju par pavasara salnu nodarītajiem postījumiem lauksaimniecības kultūrām.
Aizkraukles rajona lauku saimnieku apvienība un lauksaimniecības konsultāciju birojs pēc Jāņu brīvdienām sāks apkopot informāciju par pavasara salnu nodarītajiem postījumiem lauksaimniecības kultūrām.
Aptaujas anketas zemnieki varēs izpildīt gan vietējās pagastu padomēs, gan Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju un lauku saimnieku apvienības birojā.
Maija vidū Latvijā vairākās vietās, īpaši Kurzemē un Vidzemē, bija ievērojamas salnas, pat sals. Lielākoties apsala laukā izstādītie dārzeņi, bietes, pupiņas, cietis arī rapsis, labība un augļudārzi. Naktī uz 14. maiju gaisa temperatūra bija mīnus 3—4 grādi, uz augsnes — pat mīnus 8—11 grādu. Šādu temperatūru konstatēja arī Skrīveru meteoroloģiskajā stacijā.
Kurzemē salnas vislielāko ļaunumu nodarīja vasaras rapsim, miežiem, augļudārziem un zemeņu stādījumiem. Visvairāk salnas skāra piejūras rajonus. Vidzemē visvairāk cietuši sējumi un stādījumi Limbažu un Valkas pusē. Šajos, kā arī Valmieras un Cēsu rajonā 140 zemnieku saimniecībās rapsis, mieži un rudzi bija jāpārsēj tūkstoš hektāru platībā.
Latgalē, Krāslavas rajonā, apsaluši lini, kuri jau bija paaugušies 5 centimetru garumā, bet Zemgalē daudz cietuši labības un rapša sējumi, arī augļukoki. Kopējie salnu postījumi nav apzināti, tāpēc par zemniekiem radītajiem zaudējumiem grūti spriest.
Zemkopības ministrijas amatpersonas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sanāksmē gan norādīja, ka nekādas kompensācijas zemniekiem par salnu postījumiem no valsts nebūs. Tomēr LOSP apkopos datus un iesniegs tos Zemkopības ministrijā.
Hidrometeorologi salnas sola arī ap Jāņiem, bet zemnieki, kuri laiku prognozē pēc dabas parādībām, paredz, ka tās gaidāmas arī augustā.
