Ievu krūms Daugavas kraujā viļņiem par nākotni taujā.
Ievu krūms Daugavas kraujā
Viļņiem par nākotni taujā,
Daugava atbild ar smaidu —
Es vēl Lāčplēsi gaidu.
Stukmaņu akmeņi sirmie
Stāsta, kā bānīši pirmie
Atļāva mežmalā puķes
Plūkt priekš mīļotās skuķes.
Dziedot plostnieku dziesmas,
Glabājot Līgo nakts liesmas,
Oliņkalns granīta plecos
Auklē vēl ozolus vecos.
Pļaviņas, pilsēta mana,
Bērnības sapņi šeit zvana,
Negribu svešumā dzīvot —
Skanstniekos vēlos es līgot.
