Sports izsenis bijis ne tikai fiziskās sagatavotības garants un veselīga dzīvesveida veicinātājs, bet arī traumu pilna nodarbe.
Sports izsenis bijis ne tikai fiziskās sagatavotības garants un veselīga dzīvesveida veicinātājs, bet arī traumu pilna nodarbe. Turklāt aktīvās sporta gaitas nereti saistītas ar veselības problēmām, kas visbiežāk izpaužas, sportistam kļūstot vecākam. Lai iespējamās negatīvās sekas laikus konstatētu un novērstu, nepieciešamas regulāras sportistu veselības pārbaudes, kuras, izrādās, ir vien pašu aktīvā dzīvesveida piekritēju ziņā. Īpašas bažas par bērniem, kuri vēl neapzinās, cik svarīgi ir saglabāt labu veselību. Bet vēlāk jau var būt nokavēts…
Nāve laukumā
Sports, kam būtu jāpilnveido cilvēks kā fiziski, tā garīgi, pēdējā laikā kļuvis par bubuli traumatisma un citu veselības problēmu dēļ. Traumas gūst treniņos un sacensību laikā lielākoties pašu sportistu neuzmanības rezultātā, bet veselības problēmas rodas nemanot. Par tām nenojauš ne sportisti, ne viņu treneri, līdz šķietami veselais un spēcīgais sportists sabrūk laukumā.
Šokējoša ziņa Latviju pārsteidza pirms dažiem mēnešiem — basketbola laukumā spēles laikā pēkšņi mira 23 gadus vecais basketbolists Raimonds Jumiķis. Spēcīgs, ārēji vesels jaunietis ar perspektīvu profesionālajā sportā. Tikai pēc tam ārsti atklāja, ka puisim bijušas veselības problēmas. Iespējams, biežo treniņu un pārslodzes dēļ. Izrādījās arī, ka komandai, kurā Raimonds spēlēja, nav sava ārsta.
Bijuši arī citi ne tik traģiski gadījumi, kad sportists pēkšņi izjūt vājumu, nespēku, dažiem gadījies pat nokļūt slimnīcā, kur konstatētas ielaistas slimības vai veselības traucējumi, ar kādiem sportot nemaz nedrīkst.
Pārbaudes uz papīra
Pieaudzis cilvēks pats apzinās: ja ar veselību kaut kas nav kārtībā, jāvēršas pie ārsta. Arī profilaktisko pārbaužu nozīmīgums pieaugušajiem it kā skaidrs. Turklāt notiek dažādas obligātās medicīniskās pārbaudes — autovadītāja apliecības iegūšanai, medniekiem, darbam apsardzē, arī pārdevējām darbam pārtikas veikalā vai tirgū. Šajās pārbaudēs daļēji var konstatēt arī veselības atbilstību sportam. Un galu galā pieaugušajam pašam jāsaprot, vai viņš var sportot vai tomēr laiks mierīgi atpūsties.
Savukārt bērniem vienīgās profilaktiskās pārbaudes ir ģimenes ārstu veiktās, kā arī veselības pārbaudes kampaņas skolās un bērnudārzos.
Taču, pirms bērnam ļaut sportot, kā arī aktīvās sportošanas laikā nepieciešamas īpašas pārbaudes ar slodzes iekārtām, kad konstatē, kā bērna organisms uztver fiziskās aktivitātes. Ir pat noteikumi, kuri paredz šādu pārbaužu obligātumu. Diemžēl tikai uz papīra, jo dzīves realitāte ir gaužām bēdīga.
Jāstrādā pēc vecas pavēles
Formāli par sportojošo bērnu medicīnisko aprūpi gādā valsts, nosakot, cik bieži un kādas veselības pārbaudes mazajiem sportistiem jāveic. Norādīts arī, kādiem dienestiem un speciālistiem tas jādara. Taču sportistu medicīniskās aprūpes noteikumi ir veci un reāli netiek ievēroti.
Piemēram, Aizkraukles rajona sporta skolā “jaunākais” dokuments par sportojošo bērnu medicīnisko aprūpi saņemts 1992.(!) gadā. Tā ir Labklājības ministrijas izdota pavēle “Par sporta skolu (klubu) audzēkņu medicīnisko aprūpi”. Četrpadsmit gadu vecajā dokumentā norādīts, ka tas ir saistošs dažādiem medicīnas dienestiem, tostarp pilsētu un rajonu veselības iestāžu galvenajiem ārstiem. Tātad arī Aizkraukles rajona mediķiem.
Paredz bezmaksas aprūpi
Šī pavēle no pagājušā gadsimta paredz šodienas apstākļiem visai nereālas lietas. Piemēram, tajā noteikts jeb, precīzāk sakot, pavēlēts “nodrošināt bērniem un jauniešiem, stājoties sporta skolās, medicīnisko apskati un veikt turpmāku medicīnisko aprūpi šiem audzēkņiem”. Jau nākamais pavēles punkts nosaka: “Veselības departamenta un vietējo pašvaldību pakļautības ārstniecības iestādēs sporta skolu audzēkņu medicīnisko aprūpi veikt bez maksas”. Turklāt medicīniskās apskates jāveic divas reizes gadā.
— Labi jau skan, bet parādiet ārstu, kurš ar mieru bez maksas aprūpēt vairāk nekā pustūkstoti sporta skolas audzēkņu. Tādu cilvēku neatrast, — bēdīgi secina Aizkraukles rajona sporta skolas direktors Ēriks Cīrulis. — Dokuments ir, bet no tā nekādas jēgas.
Nepieciešams speciālists
Šai četrpadsmit gadu vecajai pavēlei pievienoti vairāki pielikumi, no kuriem viens paredz arī jauno sportistu medicīniskās aprūpes organizēšanas kārtību — to veic sertificēts sporta ārsts.
— Noteikts, ka medicīnisko aprūpi veic sporta ārsts, viņa darba likme ir aprūpēt 400 audzēkņu. Tātad mūsu skolā sporta ārstam jāstrādā ar pusotru slodzi, bet mums nav neviena sporta ārsta, — stāsta Ēriks Cīrulis.
Tiesa, nekur nav noteikts, kam sporta ārsta darbs jāapmaksā, lai pārbaudāmajiem apskates būtu bez maksas. Valstij, pašvaldībai vai pašai sporta skolai? Aizkraukles rajona padome pēc sporta skolas lūguma pagājušajā vasarā izveidoja sporta ārsta štata vietas pusslodzi, taču šobrīd tik un tā nav speciālista, kurš vēlētos un spētu šo darbu darīt. Jo prasības sporta ārstam ir stingras.
— Savulaik par sporta ārstu bija īpaši jāmācās, šo profesiju varēja apgūt Tartu universitātē Igaunijā. Arī tagad ar sportistiem nedrīkst strādāt jebkurš speciālists, nepieciešams īpašs sertifikāts, — stāsta Ēriks Cīrulis.
Iztur nepilnu gadu
Nepilnu gadu Aizkraukles rajonā sertificēts sporta ārsts bija — vietējās slimnīcas ķirurgs—traumatologs Jānis Brakovskis, kurš nepieciešamās iemaņas apguva kursos. Taču no 1. jūnija viņš vairs nevēlas pildīt sporta ārsta pienākumus.
“Staburags” mēģināja noskaidrot, kādēļ ārsts no sportistu pārbaudēm atteicās, taču Jānis Brakovskis atteicās arī no komentāriem.
— Man par veselības aprūpes sistēmu ir tik daudz sakāms, ka es labāk neteikšu neko. Es vairs neatbildu par sportistu veselību un šo jautājumu nekomentēšu, — Jānis Brakovskis telefonsarunā bija lakonisks.
Kavē ģimenes ārsti
No neoficiāliem avotiem izdevās noskaidrot, ka sporta ārsta atteikuma iemesls ir nesakārtotība sportistu veselības pārbaudēs. Ģimenes ārstu neatsaucības dēļ daudziem jaunajiem sportistiem nav iespējams veikt nepieciešamās analīzes un sirdsdarbības pārbaudes, kas obligāti vajadzīgas pamatīgākas veselības pārbaudes veikšanai. Ģimenes ārsti atsakās dot norīkojumu analīzēm, jo tas viņiem ir finansiāli neizdevīgi. Tiklīdz ģimenes ārsts kādu sūta veikt analīzes, viņš zaudē daļu naudas, līdz ar to arī daļu savas algas. Vienkāršāk ir bērnus nekur nesūtīt, naudu saglabājot sev.
Arī sporta skolas direktors Ēriks Cīrulis apstiprina, ka problēmas radās tieši ģimenes ārstu dēļ:
— Negribu teikt, ka ģimenes ārsti neatbalsta sportu, taču ir mediķi, kuri atsakās dot bērniem nosūtījumus analīzēm, kas nepieciešamas pārbaudēm. Esmu ar šiem ārstiem runājis, un viņu arguments ir nauda. Ārsti teic, ka nesūtīs veselus bērnus veikt analīzes, jo tās jāapmaksā no ģimenes ārstu budžeta. It kā var viņus saprast, bet kas sapratīs bērnus? Ko darīt viņiem? Arī vecāki nespēj samaksāt par analīzēm, ja tās veic bez ģimenes ārstu nosūtījuma.
Nauda par bērnu veselību
Ēriks Cīrulis pauž nožēlu, ka naudas dēļ sportojošie bērni kārtējo reizi palika bez sava ārsta. Nākotnē tas var smagi ietekmēt bērnu veselību.
— Žēl, ka Jānis Brakovskis vairs nevēlas aprūpēt sportistus. Viņš mācījās kursos, arī pats ir sportists un šķita — būs labs sporta ārsts. Bet nu nekā, atkal esam bez ārsta, — secina sporta skolas direktors.
Viņš vēl mēģināšot runāt ar ģimenes ārstiem, “modināt” viņu sirdsapziņu, tomēr necer situāciju mainīt.
Par sacensībām jāaizmirst
Taču bez ārsta veiktām audzēkņu pārbaudēm sporta skolā ar bērniem strādāt nedrīkst. Bez pārbaudes pat treniņu grupā nevar uzņemt, bet par sacensībām, ja nav ārsta parakstīta pieteikuma, jāaizmirst vispār. Šobrīd sporta skolai nav ārsta, nav arī paraksta.
— Lai audzēkņi piedalītos sacensībās, ārsta pārbaudes ir obligātas. Ārsts ar parakstu apliecina, ka bērnam viss kārtībā un viņš var sportot, — stāsta Ēriks Cīrulis. — Bez šī apliecinājuma sportot nedrīkst.
Treneri riskē
Tomēr bērni skrien un lec arī bez sporta ārsta atļaujas. Kā tā?
— Šis jautājums bijis aktuāls vienmēr. Paļaujamies uz ģimenes ārstu veiktajām pārbaudēm, daudz prasām arī no treneriem. Viņi savu sportistu pazīst un apliecina, ka bērns var sportot, lai gan šādam apliecinājumam ir tikai formāls raksturs. Ne treneris, ne mēs neesam ārsti, patiesībā tas ir milzīgs risks, — atzīst Ēriks Cīrulis, piebilstot, ka citas iespējas šobrīd nav.
Likvidē zibenīgi
Šāda situācija, ka sportojošo bērnu veselība mediķiem nerūp, nav bijusi vienmēr. Savulaik katrā rajonā strādāja sporta ārsts, un viss bija kārtībā. Bet tad šo amatu likvidēja.
— Pirms vairākiem gadiem Rīgā izveidoja bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sporta medicīnas centrs”. Tas apņēmās organizēt visas Latvijas jauno sportistu pārbaudes, tādēļ rajonos sporta ārsta darbavietu likvidēja, — stāsta Aizkraukles rajona sporta skolas direktors. — Un tad sākās problēmas.
Izrādās, viena organizācija nespēj aptvert visu Latviju un pienācīgi pildīt tai uzdotos pienākumus bērnu un jaunatnes sporta skolu audzēkņu veselības aprūpē. Jo sešdesmit darbinieku (tik strādā centrā) visai valstij ir par maz.
— Aizkrauklē Sporta medicīnas centra speciālisti ierodas reizi gadā uz piecām dienām. Vienā dienā spēj pārbaudīt apmēram 50 audzēkņu, tātad pavisam tikai pusi Aizkraukles rajona jauno sportistu, — stāsta Ēriks Cīrulis. — Pie tam šīs pārbaudes, kaut ir bez maksas, saistītas ar lielām neērtībām. Nav vietas, kur ārstus izmitināt, izvietot viņu specifiskās iekārtas slodzes pārbaudēm. Bet arī paši uz Rīgu pustūkstoti bērnu aizvest nevaram.
Vai nezudīs arī centrs?
Sporta speciālisti uzskata, ka Sporta medicīnas centra izveide ir laba lieta, tomēr likvidēt rajonos sporta ārsta amata vietu nevajadzēja.
— Būtu saglabātas darbavietas, paliktu arī speciālisti. Nu pēc vairākiem gadiem Aizkraukles rajona padome pati izveidoja šādu amata vienību, bet vairs nav kas strādā, — tā Ēriks Cīrulis. — Sporta ārsts ir vajadzīgs katrā rajonā. Viņš profilaktiski pārbaudītu visus sportistus, bet centrs Rīgā paliktu lielākām pārbaudēm un problēmgadījumiem.
Valsts finansētā Sporta medicīnas centra darbība ir miglā tīta. Ministru kabinets izstrādājis projektu tā reorganizācijai, kas paredzēta jau šī gada augustā. Centra pamatfunkcijas gan sola saglabāt, nosakot tās saistībā ar Eiropas Savienības prasībām. Cerēsim, tās būs izpildāmas arī Latvijā un valstij līdzekļu pēkšņi nepietrūks.
Meklē risinājumu
Tikmēr Aizkraukles rajona sporta skolas audzēkņus arī turpmāk pārbaudīs, kā pratīs. Reizi gadā šurp brauks Sporta medicīnas centra speciālisti un pārbaudīs daļu sportistu, pārējos atstājot ģimenes ārstu ziņā. Arī obligāti noteiktā jauno sportistu otrā pārbaude gadā acīmredzot būs jāveic ģimenes ārstiem. Vismaz tikmēr, kamēr rajonā nav sporta ārsta.
— Šobrīd tā ir problēma numur viens: kur ņemt speciālistu? Līdz septembrim palikuši divi mēneši, tad būs jāveic bērnu pārbaudes un skolai jāatsāk strādāt. Ko darīsim, kur ņemsim ārstu? Nezinu, — Aizkraukles rajona sporta skolas direktors Ēriks Cīrulis ir izmisis, tomēr apņēmības pilns problēmu risināt.
