Aizkraukles rajona padome lūdz Zemkopības ministriju nodot rajona pašvaldībai īpašumā Vecbebru muižas ēku, kurā izvietota Bebru internātpamatskola, kā arī daļu parka.
Aizkraukles rajona padome lūdz Zemkopības ministriju nodot rajona pašvaldībai īpašumā Vecbebru muižas ēku, kurā izvietota Bebru internātpamatskola, kā arī daļu parka. Pret to kategoriski iebilst Bebru pagasta padomes deputāti.
Baida juku laiki
Savu lēmumu Aizkraukles rajona padome pamato: veicot pārbaudi, Valsts kontrole norādījusi, ka rajona pašvaldība iegulda naudu svešā īpašumā. Ēkai, kurā izvietota Aizkraukles rajona padomes dibinātā skola, nu vajadzīgs jumta un skursteņu remonts, un nauda atkal būtu jātērē sveša īpašuma atjaunošanai. Tāpēc ēkai vajadzētu piederēt Aizkraukles rajona padomei. Rajona pašvaldība pieprasa arī pāris citu ēku, kuras rajona padomes sēdē nodēvēja par “šķūnīšiem”, un daļu parka.
Aizkraukles rajona padomes vēlme iegūt īpašumā daļu kultūras un vēstures pieminekļa Bebru pagasta padomes deputātiem šķiet aizdomīga, jo rajonu padomes saglabāsies labi ja līdz nākamajam pavasarim. Pēc tam tās likvidēs, veidojot apriņķus.
Bebrēnieši pārliecināti, ka būs kārtējie juku laiki, un neviens nevar droši apgalvot, ka lepnā ēka nenonāks kāda veikla darboņa rokās, kurš parka viduci apjozīs ar augstu sētu, bet skolu izliks uz ielas un muižā ierīkos viesu namu.
Lūdz visu kompleksu
Tieši šī iemesla dēļ Bebru pagasta padomes deputāti ārkārtas sēdē nolēma lūgt Zemkopības ministriju nodot visu Vecbebru muižas ēku kompleksu (neskaitot muižas ēku, tajā ir vēl piecas būves — aut.), kā arī parku Bebru pagasta padomes īpašumā. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai lūgts pagasta pārziņā nodot Bebru internātpamatskolu. Līdzīga satura vēstules nosūtītas ne tikai abām ministrijām, bet arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Andrejam Radzevičam un bērnu un ģimenes lietu ministram Aināram Baštikam.
Prasa tikai daļu
— Aizkraukles rajona padome rīkojās ļoti nekorekti, mēģinot iegūt īpašumu, par to iepriekš neinformējot vietējo pašvaldību, — saka Bebru pagasta padomes priekšsēdētāja Ruta Borislava. — Pie tam nav saprotams, kāpēc šī problēma kļuvusi aktuāla tieši tagad? Vai tad rajona padome kā skolas dibinātāja nav slēgusi līgumu par ēku izmantošanu, kas ietvertu arī vienošanos par remontu? Ir taču daudz gadījumu, kad ēkas īpašnieks nebūt nav tās lietotājs. Īpašnieka un lietotāja attiecības reglamentē līgums, un to atzītu jebkura revīzijas komisija.
Absurda ir vēlme iegūt tikai daļu parka un ēku. Kā var sadalīt vienotu kultūras pieminekļa kompleksu? Kam tiks tās ēkas, kuras rajona pašvaldībai nebūs vajadzīgas? Iespējams, kāds ir ieinteresēts, lai situāciju pēc iespējas sarežģītu, un tad ilgi nebūs jāgaida arī nelikumīgs “prihvatizācijas” mēģinājums. Arī pašlaik pašvaldībai nav precīzas informācijas, kam un ar kādiem noteikumiem iznomātas muižas kompleksa saimniecības ēkas.
— Mēs varētu uzturēt ne tikai muižas kompleksu, bet arī internātskolu, — saka Borislavas kundze. — Pašvaldībai ir iespēja nodrošināt ēdināšanu, ir arī telpas dienesta viesnīcai. Muižas kompleksu bez cīņas neatdosim! Lai kā turpinātos reģionālā reforma, vietējās pašvaldības paliks.
Slogs budžetam
Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs “Staburagam” paskaidroja, ka 1996. gadā ar Zemkopības ministriju noslēgts līgums uz desmit gadiem par ēkas īri. Regulāras nomas maksas vietā tas paredz ieguldīt naudu ēkas uzturēšanā un otrā stāva remontā.
— Nu ēkai nepieciešamas daudz pamatīgāks remonts, — saka Keiša kungs. — Jālabo gan jumts, gan fasāde. Šie remonti līgumā nav paredzēti. Likums neatļauj rajona pašvaldībai ieguldīt līdzekļus objektā, kurš nav tās īpašumā. To mums norādīja Valsts kontrole. Tāpēc arī lūdzam nodot muižas ēku Aizkraukles rajona padomes īpašumā. Mēs vēlamies, lai skola te paliktu, nevis ēka nokļūtu privātās rokās. Pie tam skolas ēkas pārņemšana būtu lieks slogs Aizkraukles rajona padomes budžetam. Mēs pat priecātos, ja ēkas apsaimniekošanu spētu uzņemties kāds cits.
Aizmuguriska rīcība
Bebru pagasta padomes deputātu lēmums, šķiet, pieņemts, vairāk ļaujoties emocijām un pieņēmumiem, nevis rūpīgiem aprēķiniem. Cik pagastam izmaksās ēkas uzturēšana? Kas notiks ar skolu? Cik izmaksās viena audzēkņa izmitināšana un izglītošana? Vai pašvaldības būs spējīgas šādu summu maksāt? Kas notiks ar ēku, ja skola finansiālu grūtību dēļ nespēs darboties? Pārāk daudz jautājumu, uz kuriem nav konkrētas atbildes. Pašlaik skolu finansē no rajona pašvaldības budžeta, un līdz ar to savstarpējie norēķini nav nepieciešami.
Divas dažāda līmeņa pašvaldības, kuru vadītāji regulāri tiekas rajona padomes sēdēs un citviet, nav spējušas vienoties un ar pārāk lielu neuzticību raugās viena uz otru. Tikai kopīgā diskusijā, rūpīgi izsverot visus argumentus, varētu rast šīs problēmas risinājumu. Aizmuguriska rīcība nedara godu nevienai no konfliktā iesaistītajām pusēm.
Lai atrisinātu šo konfliktu, paredzēts kopīgai sarunai aicināt Aizkraukles rajona padomes, Bebru pagasta pašvaldības, Zemkopības, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Bebru internātpamatskolas pārstāvjus. Pagaidām nav zināms, kur un kad šī tikšanās būs.
