Tas nu beidzot ir noticis — sestdien ievēlējām Eiropas Parlamentu. Pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai nākamajam svarīgākajam notikumam maza atsaucība — nobalsoja vien 41 procents Latvijas balsstiesīgo pilsoņu.
Tas nu beidzot ir noticis — sestdien ievēlējām Eiropas Parlamentu. Pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai nākamajam svarīgākajam notikumam maza atsaucība — nobalsoja vien 41 procents Latvijas balsstiesīgo pilsoņu. Latvijas vēsturē pirmajās Eiroparlamenta vēlēšanās izraudzījāmies deviņus deputātus, kuri turpmāk pārstāvēs mūsu intereses vairāk nekā septiņsimt deputātu lielajā parlamentā. Deviņi — tas nav daudz, tomēr viņi būs mūsu valsts pārstāvji, valsts vizītkarte lielajā Eiropas deputātu saimē. Cerēsim — cienīgi Latvijas sūtņi.
Svētdienas vakarā jau paziņoja provizoriskos vēlēšanu rezultātus — uzvarēja apvienība “”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK” un Repšes vadītais “Jaunais laiks”, jāteic, bez Repšes sarakstā. Tēvzemiešiem Eiroparlamentā četras vietas, “Jaunajam laikam” — divas. Pa vienai arī PCTVL jeb Ždanokas sarakstam, Tautas partijai un Saeimas vēlēšanās zaudējušajam “Latvijas ceļam”. Latviju Eiropas Parlamentā pārstāvēs labējās nacionālās partijas, kreisajiem atvēlot tikai vienu vietu. Taču arī viena ir nozīmīga, ja to aizņem skaļākā Latvijas neatkarības pretiniece, “apspiesto” krievu aizstāve Tatjana Ždanoka.
Intervijā televīzijai svētdienas vakarā viņa jau paspēja paziņot, ka strādās par trijiem, aktīvi aizstāvot krievvalodīgos. Ždanokas kundze jeb, kā viņai vairāk piestāvētu, biedre Tatjana, saviem atbalstītājiem sola panākt izglītības reformas atcelšanu, krievu politiskā spēka nostiprināšanos un citus labumus. Uzsver arī, ka “cīnīsies par cilvēktiesībām Latvijā un citās Eiropas valstīs”, ar to acīmredzot domādama cīņu pret Latvijas neatkarību kopumā, jo Latvijā taču apspiež nabaga krievus un neievēro viņu tiesības. Ždanoka iestāšoties arī par Eiropas Savienības tālāku paplašināšanu austrumu virzienā.
Kaut vēlēšanas bija notikums numur viens, daudziem tās bija vienaldzīgas, un vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlēšanu iecirkņu durvis vispār nevēra. Latvijas neatkarības laikā vēl nevienas vēlēšanas nav bijušas tik kūtri apmeklētas. Pat Daugavpilī, kur lielāko atbalstu prognozēja kreisajiem spēkiem, vēlēšanās piedalījās tikai trešdaļa balsotāju, tādējādi, iespējams, sagraujot ždanokiešu cerību uz iepriekš prognozēto piecpadsmit procentu vēlētāju atbalstu. Tātad par savējiem nebalsoja pat tie, kuriem Latvijas neatkarība ir kā skabarga pēcpusē.
Kādēļ tik maza atsaucība? Iespējams, vainīga jaunā kārtība, kura liedza balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Ne katrs varēja un gribēja doties uz viņam paredzēto. Vienkāršāk bija palikt mājās, balsot vispār neejot. Manuprāt, ne jau kārtībā vien vaina. Kurš gribēja, nobalsoja pat tad, ja uz īsto iecirkni bija jāmēro kilometriem tāls ceļš. Vaina pavisam cita — vēlētāji noguruši no politiskajām spēlēm un balsošanai neredz jēgu. Jo netic, ka tā ko spēs mainīt. Solījumus partijas gan bārsta dāsni, bet tauta vairs netic, ka tos pildīs.
Arī pirms Saeimas vēlēšanām solīja daudz. Palielināt algas, pensijas, pabalstus — nu valdība paziņo, ka solītais vēl jāgaida. Bet cenu pieaugums jūtams ik dienu. Kāda vēlētāja sestdien man teica, ka balsot neies, jo nevēlas justies izmantota. “Mūs atceras tikai tad, kad klāt vēlēšanas. Tad politiķi zina, kur tautu meklēt. Sola, rīko tikšanās, ved dāvanas. Kad vēlēšanas garām, tautu atkal aizmirst. Līdz nākamajām vēlēšanām,” tā sieviete, kura par Eiroparlamentu nebalsoja. Diemžēl līdzīgi domā daudzi, tādēļ nav ko brīnīties, ka sestdien balsošanā piedalījās tikai 41 procents vēlētāju.
Galīgos rezultātus jāgaida trīs nedēļas. Taču tas netraucē uzvarējušajiem spēkiem sarosīties. Apvienība “”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK” priekā par iegūtajām četrām vietām publiski paziņoja, ka jau šonedēļ sāksies sarunas par jaunas valdības veidošanu. Kā iespējamie partneri minēts — “Jaunais laiks” un Tautas partija. Piecu procentu robežu nepārvarējusī Zaļo un zemnieku savienība pagaidām atstāta “rezervē”. Lai gaida — varbūt arī zaļajiem kāda vietiņa atradīsies.
Iespējams, drīz tiešām tiksim pie jaunas valdības. Emša reitings strauji krīt, tautas vērtējumā viņš ir neizlēmīgs un “mīksts” premjers. Un tieši šobrīd “Jaunais laiks” iesniedzis viņa demisijas pieprasījumu, kura atbalstu ticamu padara vēlēšanu rezultāti. Pats Indulis Emsis ir optimistisks — viņam par vēlēšanu rezultātiem prieks. Šķiet gan, ka optimisms ir vāji maskēts rūgtums par sakāvi, pēc kādas zaudējušās partijas premjeram būtu jāatkāpjas.
Vēlēšanu dienā svarīgs notikums, kurš daudziem kļuva pat nozīmīgāks par balsošanu, bija lielais futbols. Portugālē sestdien sākās Eiropas futbola čempionāts, kurā piedalās Latvijas komanda.
Ja Latvijas komanda kaut vienā spēlē uzvarēs, tā ne tikai popularizēs mūsu valsti, bet arī sekmēs futbola attīstību. Valdība pirms futbolistu izlidošanas uz Portugāli apsolīja, ka atbalstīs piecu mūsdienīgu futbola laukumu izbūvi, arī prēmijas sola lielas. Naudas laukumu izbūvei gan neesot, arī prēmijas vēl par iepriekšējām uzvarām citiem sportistiem nav samaksātas. Tomēr valdība sola: “Būs!”. Diemžēl labi zinām, kā šādi solījumi beidzas…
Savu varenību kārtējo reizi parādīja Krievija, liedzot no Eiropas Savienības valstīm, tostarp arī no Latvijas, ievest pārtikas produktus. Kaut aizliegums nebija ilgs, tas radīja simtiem tūkstošu latu lielus zaudējumus, kurus neviens neatmaksās. Eiropas Komisija kopīgiem spēkiem panāca, ka nu plašās Krievzemes robežas atkal vaļā. Bet cik ilgi? Nepatiks austrumu kaimiņam Eiropas Savienības politika, “aizklapēs” robežas. Diemžēl Latvijas spēki par vājiem, lai spētu Krieviju ietekmēt.
Pamatskolās aizritējuši pēdējie eksāmeni, 9. klašu audzēkņi jau saņēmuši pirmo izglītības dokumentu. Šonedēļ izlaidumi vidusskolēniem. Diemžēl bez izglītības dokumentiem. Tikai pagājušajā trešdienā 12. klašu beidzēji kārtoja obligāto latviešu valodas eksāmenu. Tas šogad bija neierasts: domraksta vietā absolventi četras stundas pildīja sarežģītu testu, analizēja literāro darbu, meklēja kļūdas. Pedagogi vērtē — visai grūts eksāmens. Turklāt tā rezultāti ilgi jāgaida, vairākas nedēļas dzīvojot neziņā. Taču izlaidumi skolās būs, birokrātija tos aizkavēt nespēs.
Pēc nedēļas Jāņi, latviešu nozīmīgākie svētki. Laiks gan rudenīgs, taču īstiem svinētājiem tas netraucē. Līgo dziesmas pie ugunskura var dziedāt arī lietū. Un vienmēr jau ir cerība, ka vismaz šovasar teiciens “līst kā pa Jāņiem” nepiepildīsies.
