Eiropas Parlamenta vēlēšanās Aizkraukles rajonā, tāpat kā Latvijā kopumā, pārliecinošu balsu vairākumu guvis apvienības ““Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksts.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās Aizkraukles rajonā, tāpat kā Latvijā kopumā, pārliecinošu balsu vairākumu guvis apvienības “”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksts. Vēlēšanās piedalījās 38 procenti balsstiesīgo pilsoņu, tās aizritēja bez starpgadījumiem.
Visos 26 Aizkraukles rajona vēlēšanu iecirkņos visvairāk vēlētāju balsojuši par apvienības “”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” un “Jaunā laika” kandidātu sarakstiem. Trešās vietas ieguvēji dažādos pagastos ir atšķirīgi: Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, “Latvijas ceļš”, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.
Vēlētāju aktivitāte Aizkraukles rajonā bija zemāka nekā vidēji Latvijā. Valstī kopumā vēlēšanās piedalījās 41 procents balsstiesīgo pilsoņu, Aizkraukles rajonā — 38 procenti. Visaktīvākie bija klintainieši, kur nobalsoja 45 procenti vēlētāju, viszemākā — Aizkraukles pagastā un Iršos, kur savu pienākumu izpildījis 31 procents pilsoņu.
Iepriekšējā balsošanā no 9. līdz 11. jūnijam piedalījās ap pusotra tūkstoša jeb 5 procenti vēlētāju, mājās balsoja 483 cilvēki. Aizkraukles rajona vēlēšanu komisijas vadītājs Jānis Lauks, kurš šajā amatā ir kopš deviņdesmito gadu sākuma, atzīst, ka Aizkraukles rajonā, tāpat kā Latvijā, šajās vēlēšanās balsotāju aktivitāte bijusi viszemākā. Lauka kungs to skaidro ar mazo interesi par Eiropā notiekošo un Eiropas Parlamenta darbību.
Vēlēšanu dienā Jānis Lauks apmeklēja dažus vēlēšanu iecirkņus. Apkopojot vēlēšanu rezultātus, Aizkraukles rajona vēlēšanu komisija sazinājusies ar visiem pašvaldību iecirkņiem. Lauka kungs saka:
— Diezgan daudz laika veltījām, lai vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem un vēlētājiem, kuri mums zvanīja, izskaidrotu dažādus jautājumus. Piemēram, ap 20 cilvēku bija nesen mainījuši dzīvesvietu, bet aicinājumu balsot saņēmuši pēc vecās adreses. Viņiem nebija skaidrs, uz kuru iecirkni doties balsot.
Problēmas radīja to iedzīvotāju datu saskaņošana, kuri vēlēšanu dienā bija slimnīcā vai ieslodzījumā. Vēlēšanu komisiju darbinieki devās pie viņiem uz slimnīcu vai policiju, bet mums bija jānoskaidro, vai šie cilvēki jau nebija nobalsojuši iepriekšējās vēlēšanu dienās. Process ieilga.
Kopumā vēlēšanas aizvadītas mierīgi, bez starpgadījumiem, arī izbraukumi pie vēlētājiem uz mājām aizritējuši bez problēmām. Salīdzinot par citām vēlēšanām, Aizkraukles rajona vēlēšanu komisijas sekretāre Dagmāra Dzirkale pamato: “Tā kā šogad ieviesa jaunu vēlēšanu sistēmu, šīs trīs dienas pašvaldību vēlēšanu komisiju darbiniekiem bija iesildīšanās, apgūstot jauno kārtību. Apkopojot rezultātus, darbs ritēja raitāk, jo lielākajā daļā pašvaldību vēlēšanu iecirkņos izmanto speciālu datorprogrammu datu apstrādei.”
***
Pieci saraksti
Eiropas Parlamentā (EP) Latviju pārstāvēs piecu partiju un partiju apvienību deputāti — liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti. Oficiālos vēlēšanu rezultātus un ievēlēto deputātu vārdus CVK paziņos triju nedēļu laikā.
Piecas partijas un partiju apvienības, kuras, pēc provizoriskajiem rezultātiem, ir pārvarējušas likumā noteikto piecu procentu barjeru no balsu kopskaita, ir apvienība “”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”, “Jaunais laiks”, politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, Tautas partija un savienība “Latvijas ceļš”.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā piedalījās 574674 jeb 41,20 procentu vēlētāju.
