Ļoti aizkaitināja kāds premjerministra Induļa Emša izteikums televīzijas raidījumā “Valsts pirmās personas”, kurā viena no apspriežamajām tēmām bija bērna kopšanas pabalsta palielināšana.
Ļoti aizkaitināja kāds premjerministra Induļa Emša izteikums televīzijas raidījumā “Valsts pirmās personas”, kurā viena no apspriežamajām tēmām bija bērna kopšanas pabalsta palielināšana. Pabalsts plānots no 90 līdz 450 latiem atkarībā no vecāku algas, par kuru veiktas sociālās iemaksas. Vaicāts, kā valdība risina šo jautājumu, Emsis atbildēja, ka neesot godīgi pielīdzināt valsts pabalstu algai, kuru nemaksā valsts, bet gan privātuzņēmums.
Kam tad mēs galu galā nodokļus maksājam? Valstij vai privātuzņēmumam? Tad jau jāatceļ gan bezdarbnieku pabalsti, gan pensijas. Arī šo valsts atbalstu vai sociālo nodrošinājumu aprēķina saskaņā ar cilvēka algas un sociālo iemaksu lielumu, bet ne vienmēr algu maksājusi valsts.
Interesanti, ko vēl Emsis izdomās, lai tikai izlocītos no konkrēta lēmumu pieņemšanas. Te viņam pēkšņi palika žēl to māmiņu, kuras saņem tikai simt latu lielu algu, salīdzinājumā ar māmiņām, kurām ir trīs reizes lielāka alga. Neesot, lūk, vienlīdzības. Tagad atkal citas atrunas.
Kolēģis Kaspars Ēvelis par šo tēmu maija beigās rakstīja: “Tā vien šķiet, ka “māmiņu algām” nepieciešamie 30 miljonu pēkšņi paredzēti citām lietām. Kādām? Gan tas reiz nāks gaismā.” Nu man skaidrs, kam šī nauda vajadzīga. 26,7 miljoni latu paredzēti pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas un artilērijas haubices iegādei. Vēl jau paredzēts pirkt arī prettanku raķešu sistēmu, līdz ar to vajadzēs vairāk nekā 30 miljonu latu. Ieroči gan ražoti Zviedrijā un Vācijā septiņdesmitajos (!) un astoņdesmitajos gados. Tie vajadzīgi gan valsts aizsardzībai, gan Latvijas karavīriem misijās ārzemēs.
Lūk, arī mūsu valsts prioritāte — bruņošanās, nevis dzimstība. Ar tādu attieksmi var pienākt brīdis, ka ar šiem ieročiem Latvijā vairs nebūs ko sargāt, un nebūs ko misijās sūtīt, jo mirstība mūsu valstī joprojām pamatīgi pārsniedz dzimtību.
