Klintainietei Olitai Ritumai dzimšanas diena šogad saspringtā laikā, kad jākārto Aizkraukles arodvidusskolas beigu eksāmeni. Olitai ir divdesmit gadu — jaunība pašā plaukumā.
Klintainietei Olitai Ritumai dzimšanas diena šogad saspringtā laikā, kad jākārto Aizkraukles arodvidusskolas beigu eksāmeni. Olitai ir divdesmit gadu — jaunība pašā plaukumā.
Tuvāk mājām
Pēc Pļaviņu ģimnāzijas 9. klases absolvēšanas Olita Rituma prātoja, ka pareizāk būtu reizē ar vidusskolas izglītību iegūt arī kādu profesiju. Domāja mācīties Rīgā, taču, lai pārāk nesatrauktu vecākus, izvēlējās mācību iestādi tuvāk mājām. Aizkraukles arodvidusskolā četros gados apgūta biroja darba organizatores specialitāte.
Jūnijs Olitai ir gan saspringts, gan svētkiem bagāts laiks. Jūnija beigās vēl jākārto kvalifikācijas eksāmens, pēc tā jāgatavojas izlaidumam. Jārīko dzimšanas dienas svinības, arī Līgo svētki un tēva Jāņa vārdadiena jānosvin. Brīva laika šovasar Olitai būs pavisam maz, jākārto iestājeksāmeni Latvijas Universitātē. Jauniete grib studēt komunikāciju zinības un sabiedriskās attiecības.
Patīk radošs darbs
“Man patīk būt sabiedrībā, katru dienu tikties ar interesantiem cilvēkiem,” saka Olita. Mācoties arodvidusskolā, viņa aktīvi iesaistījās skolas avīzes “Logs” veidošanā. Vāca materiālus, intervēja cilvēkus un palīdzēja arī noformēt avīzi. Tas ļāvis saprast, ka labāk par vienmuļu darbu birojā viņai patīk radoša darbošanās, kas katru dienu sniedz ko jaunu.
Olita atceras: “Mācoties Pļaviņās, intereses bija mainīgas. Patika lasīt grāmatas, aizrāvos ar tamborēšanu. Arodskolā gadu dejoju tautas dejas. Trešajā kursā likās, ka šai nodarbei neatliek laika, tāpēc dejot pārtraucu, bet nu to nožēloju. Tas man tiešām patika.”
Atsauksmes labas
Jauniete aktīvi iesaistījās arī arodvidusskolas parlamenta darbā, darbojās kultūras jomā. Kopā ar domubiedriem rīkoja dažādus pasākumus, vadīja “POPielu”, novada amatnieku svētkus. Atvērto durvju dienā, mācoties vēl tikai pirmajā kursā, piedalījās skolas prezentācijā. Olitas audzinātāja Františka Lipiņa viņu raksturo kā atsaucīgu jaunieti, kura nekad nav atteikusies brīvajā laikā darboties skolas labā. Kad skola gatavojās akreditācijai, Olita kopā ar skolasbiedrenēm palīdzēja datorā sagatavot nepieciešamos materiālus. Kā centīgu un kārtīgu darbinieci Olitu raksturo arī Aizkraukles rajona padomes kancelejā, kur viņa pusgadu bija praksē.
No Olitas staro labestība un optimisms. Viņa saka: “Man patīk, ka cilvēki smaida. Rīkojot pasākumus skolā, gribējās radīt pozitīvas emocijas. Redzot cilvēkus priecīgus, zinu, ka paveiktais novērtēts atzinīgi. Patīk atvērti un pozitīvi noskaņoti cilvēki.”
Vieta, kur atgriezties
Ar lielu mīlestību jubilāre runā par saviem tuviniekiem — māti Dzintru, tēvu Jāni, vecāko māsu Ivetu. Olita atzīst, ka vecāki un māsa ir cilvēki, kuri pirmie uzzina gan par priekiem, gan bēdām, vienmēr atbalsta viņu.
Olitas mājas — Klintaines pagasta “Siliņi” — ir īpaša vieta. Daudzi klintainieši atceras Olitas vectēva brāļa koktēlnieka Rituma veidotās koka skulptūras šosejas malā netālu no pašiem “Siliņiem”. Nu skulptūru vairs nav, taču atmiņas glabā arī Olita. “Dzīvoju ļoti skaistā vietā, un “Siliņi” ir vieta, kur vienmēr vēlos atgriezties. Labprāt te dzīvotu un strādātu, ja vien laukos varētu atrast labu darbu. Taču šobrīd diemžēl jādodas uz pilsētu.”
Vaicāta, kādu dāvanu vēlētos saņemt dzimšanas dienā, Olita saka: “Man ļoti patīk, ja dāvina ziedus, bet mīļas ir visas dāvanas, kuras sniegtas no sirds. Nav svarīgi, liela vai maza, dārga vai lēta. Labākā dāvana ir tā, ka tavu dzimšanas dienu atceras.
