Viendien pēc ilgāka laika pastaigājos pa Vecrīgu. Daudz āra kafejnīcu, alusdārzu, ielas mākslinieku un muzikantu, apmeklētājiem atvērtas baznīcas, arhitektūru vēro ārzemnieki…
Viendien pēc ilgāka laika pastaigājos pa Vecrīgu. Daudz āra kafejnīcu, alusdārzu, ielas mākslinieku un muzikantu, apmeklētājiem atvērtas baznīcas, arhitektūru vēro ārzemnieki… Nu gluži kā Helsinkos, Stokholmā, Vīnē vai Frankfurtē pie Mainas. Nekādas atšķirības. Cilvēki tikpat moderni ģērbušies. Valodas raisās angļu, vācu un citās “mēlēs”.
Esam jau paguvuši pieskaņoties Eiropai. Bet kas mums tāds īpašs, ar ko izcelties? Briselē ir kāds parks, kurā izvietoti visu Eiropas Savienības dalībvalstu simboli — atpazīstamības objekti. Francijai — Eifeļa tornis, Lielbritānijai — Lielais Bens, Holandei — vējdzirnavas, Spānijai — vēršu cīņu arēna, Itālijai — Pizas tornis utt. Šajā parkā jābūt arī Latvijas simbolam. Kāds tas būs? Jau diskutē, ka tas varētu būt Brīvības piemineklis, Pēterbaznīcas gailis, Vanšu tilts vai vēl kāda ievērojama būve.
Latvijas “zaļie” Gints Zeltiņš un Andrejs Brūvelis, Briselē tiekoties ar citu valstu Zaļo partiju kolēģiem, Latviju prezentēja šādi: “Mēs jautājam sev — vai ir kas tāds, ar ko varam izcelt savu valsti uz Eifeļa torņa, Big Ben, uz Nīderlandes tulpju un vējdzirnavu spožā fona? Jā, ir — tā ir Latvijas daba, daudz neskartāka un tīrāka, pasargātāka no intensīvās lauksaimniecības un rūpniecības ietekmes.”
Varbūt nevajadzētu ārzemniekiem sēdēt Vecrīgas krodziņos, bet tūlīt doties ārā no galvaspilsētas — pie mūsu patiešām skaistās un daudzviet neskartās dabas? Daudzi no viņiem to arī dara, ja vien var tur saņemt visus civilizācijas labumus: siltu ūdeni, dušu, apkuri vēsā dienā, ekoloģiski tīrus produktus.
Taču dabu kā labu gleznu neierāmēsi un Briseles parkā nenovietosi. Tomēr būs jāizraugās kāds taustāms un vizuāli ievērojams objekts. Jau piedāvātie varianti, kuri pašiem liekas gana ievērojami un tuvi, citu valstu iedzīvotājiem var izrādīties pelēki un parasti, absolūti neinteresanti. Lai mazajai Latvijai kādu piesaistītu, varbūt vajadzīgs kāds komisks personāžs, kurš spētu iesaistīt atraktīvās izdarībās parka apmeklētājus. Tāds ieteikums dzirdēts no ārzemniekiem, kuri par Latviju nezina neko.
Eifeļa tornim līdzīgas celtnes mums nebūs un nevajag. Jāizvēlas no tā, kas ir. Jo, manuprāt, īsto priekšstatu par valsti rada ne jau būves, bet cilvēki. Un latviešus jau daudzviet pasaulē pazīst kā čaklus, gudrus un arī skaistus cilvēkus.
