Par zādzību iepriekš sodītajam deviņpadsmitgadīgajam pļaviņietim Ruslanam Stepanovam Aizkraukles rajona tiesa par laupīšanu piesprieda brīvības atņemšanu uz gadu un sešiem mēnešiem.
Par zādzību iepriekš sodītajam deviņpadsmitgadīgajam pļaviņietim Ruslanam Stepanovam Aizkraukles rajona tiesa par laupīšanu piesprieda brīvības atņemšanu uz gadu un sešiem mēnešiem. Ruslanam cietumā būs jāpavada divi gadi, jo laupīšanas brīdī viņš vēl nebija izcietis iepriekšējo nosacīto sodu.
Cik pulkstenis?
Bija tumša februāra nakts. Pulkstenis rādīja ap diviem naktī. Neko ļaunu nenojauzdama, Ilze (cietušās vārds mainīts — aut.) devās mājup no darba, kad Pļaviņās, Rīgas ielā, netālu no degvielas uzpildes stacijas “Virši—A”, viņa ievēroja kādu jaunieti, kurš sievietei sekoja.
Jaunietis sievieti panāca un krievu valodā vaicāja, cik pulkstenis. Tad sagrāba viņu aiz rokas, ar otru satvēra kaklu un vilka uz tuvīno garāžu pusi. Nokļuvis “drošākā vietā”, piedraudot atņēma Ilzei piecus latus un mobilo tālruni. Acīmredzot neapmierināts ar trūcīgo guvumu Ruslans mēģināja sievietei iesist, taču Ilze izrāvās no tvēriena un metās bēgt, pa ceļam nometot maisiņu ar pārtikas produktiem. Ilzei paveicās, jo Ruslans viņai nesekoja.
Policijai nenācās ilgi meklēt vainīgo, un jau tajā pašā dienā Ruslanu Stepanovu aizturēja. Nolaupīto naudu viņš bija iztērējis, pērkot pārtiku, bet tālruni bija nolēmis paturēt sev.
No paša kļūdām nemācās
Ruslans savu vainu nenoliedza un nožēloja izdarīto. Tomēr atklāsme, ka izdarīts nopietns likumpārkāpums, Ruslanam nāca krietni par vēlu, un tiesas priekšā viņš stājās otro reizi.
2003. gada 19. maijā par zādzību ar ielaušanos Aizkraukles rajona tiesa viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu nosacīti. Diemžēl Ruslanam Stepanovam tā nebija pietiekami barga mācība, un viņš atkal pārkāpa likumu.
Tiesa nolēma Ruslanu Stepanovu sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem bez mantas konfiskācijas ar policijas kontroli uz vienu gadu, soda izciešanu sākot slēgta tipa cietumā.
Arī nosacīts sods ir sods
Maz ticams, ka šis padrūmais puisis ar vienmēr it kā skumjo sejas izteiksmi cietumā kļūs labāks, varbūt vienīgi sapratīs, ka sods agri vai vēlu jāsaņem, ka arī nosacīts sods jāuztver nopietni, nevis tikai kā brīdinājums, kurš jau pēc dažām dienām piemirstas.
Līdz apcietinājumam Ruslans bija paspējis iegūt pamatskolas izglītību. Tad trīs gadus nekur nemācījās, līdz beidzot atsāka mācības Pļaviņu vidusskolas 10. klasē. Skolā viņu raksturo kā drūmu un noslēgtu jaunieti, kurš nelabprāt kontaktējās ar pārējiem. Pašlaik neviens nevar atbildēt, vai pēc soda izciešanas viņš mēģinās turpināt mācības, vai arī iztiks ar tām “gudrībām”, kuras uzzinās cietumā.
— Šis nav pirmais gadījums, kad jaunieši izdara nākamo likumpārkāpumu, lai gan vēl nav izciests nosacītais sods par iepriekšējo, — saka Aizkraukles rajona tiesas priekšsēdētāja Ilona Rūķe.
— Acīmredzot viņi nesaprot, ka nosacīts sods ir ļoti liela tiesas uzticēšanās. Cerība, ka vainīgais neko tamlīdzīgu vairs neatkārtos un labosies. Reizēm tomēr tā nenotiek, un, līdzīgi kā Ruslanam Stepanovam, jaunajam sodam klāt nākas pieskaitīt iepriekšējo.
