Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur pēc PSRS sabrukuma visu laiku pie varas ir tā sauktie labējie.
Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur pēc PSRS sabrukuma visu laiku pie varas ir tā sauktie labējie. Dažādu nosaukumu partiju kombinācijas ik pa brīdim nomaina cita citu, lai pie valsts siles varētu baroties plašāks loks politiķu. Šie labējie tad arī ir pārvērtuši Latviju par Eiropas ubagmāju, kur šaurs slānis bagātnieku un augstu ierēdņu uz pārējo rēķina peld taukos.
Zemākā dzimstība, augstākā mirstība, īsākais mūža ilgums, alkoholisms, narkomānija un prognoze, ka pēc 20 līdz 25 gadiem Latvijā būs vairs tikai 1,3 miljoni, t. i., puse iedzīvotāju — tāds ir šo vadoņu “darba” rezultāts. Ne velti tādus politiķus kā Krišjānis Kariņš, kurš ASV bija saldējuma pārdevējs, māc paniskas bailes no “kreisajiem”, tādēļ viņš ar dažādu provokatīvu likumu pieņemšanu cenšas uzturēt spriedzi starp dažādām iedzīvotāju grupām.
To, ka Latvijā jāzina latviešu valoda, saprot katrs iedzīvotājs, bet ne tādām piespiedu metodēm, kā to ievieš krievu skolās. Šo provokatīvo likuma normu labējie “pasvieda” Ždanokas—Plinera komandai, kura, izmantojot savu lielo ietekmi mazizglītoto, šovinistiski noskaņoto krievvalodīgo vidū, pārvērta to par bīstamu augoni Latvijai un pašiem latviešiem. Šie izglītības reformatori ar saviem jaunievedumiem, ES gaumē dresējot bērnus jau no piecu gadu vecuma, pat latviešos rada neapmierinātību.
Nupat ierosinātā čekas maisu, kurus, manuprāt, jau sen vajadzēja sadedzināt Saeimas pagalmā, kratīšana ir provokāciju turpinājums. Nevar dzīvot ar pusgadsimtu ilgu pāridarījuma apziņu, turklāt ne visi bija eņģeļi, un vairums VDK darbinieku, tādi kā Juris Bojārs, nesūtīja cilvēkus uz Sibīriju, bet gan apkaroja tādus tirgus ekonomikas celmlaužus kā Lavents, neļaujot apzagt tautu un valsti.
Lai gan Latvijas izzagšanas faktu atzinuši starptautiskie eksperti, to arvien turpina liels birokrātijas ierēdņu kontingents ar savām pasakainajām algām.
Labējo panākums, iebīdot Latviju ES un NATO, patiesībā tā ir brīvprātīga okupācija — to visskaidrāk pateica kāds NATO ģenerālis: “Baltijas gaisa telpas vairs nav, ir tikai NATO gaisa telpa.” Citas valstis, kuras iesaistītas ASV noziedzīgajā Irākas okupācijā, apsver iespēju to pamest vai ir jau pametušas, bet Latvijas vadoņi gatavi nosūtīt vēl papildus karakalpu vienības uz šo valsti, neņemot vērā dārgās izmaksas un to, ka vairums iedzīvotāju ir pret šo karu.
Ja ASV simtiem miljardu dolāru, ko pēdējos gados bumbu veidā izgāzuši pār serbu, afgāņu, irākiešu galvām, būtu tos atdevušas pasaules nabagiem kā humāno palīdzību, tad viņus cienītu kā atbrīvotājus.
No solītajām ES milzu investīcijām čiks vien iznācis. Pērn lauksaimniekiem tehnikas iegādei bija vismaz vietējās subsīdijas, bet šogad nav nekā, tikai kārtējie solījumi un papīru smērēšana nākamajam gadam. Vietējiem maksāšot 20 eiro par hektāru, bet ārzemniekiem, kuri ieguvuši zemi Latvijā, vismaz 200 latu.
Daudziem zemniekiem šie 20 eiro nebūs vajadzīgi, jo viņi būs izputējuši, un ārzemnieki viņus arī no zemes atbrīvos. Latvijas meži izcirsti, lopi izkauti, jaunie cilvēki, meklējot iztiku, izklīduši pasaulē, cenas ES līmenī — tāds ir pašu latviešu valdīšanas rezultāts, izdabājot pasaules globalizētājiem.
Jānis Krumbergs Aizkrauklē
