Nu neprot tā mana lauku radiniece Monika dzīvot! Atsūtījusi tādu gaudu vēstuli, ka neērti lasīt. Nabadzīte sūrojas, ka veselu dienu zaudējusi, kamēr aizkūlusies uz centru, lai nokārtotu dokumentus Eiropas tiešajiem maksājumiem.
Nu neprot tā mana lauku radiniece Monika dzīvot! Atsūtījusi tādu gaudu vēstuli, ka neērti lasīt. Nabadzīte sūrojas, ka veselu dienu zaudējusi, kamēr aizkūlusies uz centru, lai nokārtotu dokumentus Eiropas tiešajiem maksājumiem. Pati vainīga! Sagrāba 20 hektāru zemes, nu nezina, ko ar tiem iesākt. Redz, kā man — ne zemes, ne problēmu! Es tik saprotu vienu — Eiropa mīl radošus cilvēkus, bet Monika rakstīšanas lietās ir galīga aita! Palaistu mani pie papīriem! Es sarakstītu tādas vīzijas, ka visi aizkustinājumā raudātu, gluži kā meksikāņu seriālu skatījušies. Un 13 latu vietā par hektāru piešķirtu 14.
Lielākajai daļai manu draugu ir ļoti nepareiza attieksme pret jauno dzīvi, kura sākās pēc 1. maija. Es, piemēram, nākot mājās no svinīgās ES karoga pacelšanas ceremonijas, satiku vienu melnādaino. Kā nopriecājos, ka runas par atvērtajām robežām tik ātri realizējušās dzīvē! Savukārt Rozālija bija absolūti vienaldzīga.
Visi sūrojas par cenu kāpumu. Labāk būtu padomājuši, cik kvalitatīvus produktus mēs ēdam! Ir taču pavisam cita sajūta, kad, piemēram, tagad uz visām augļu un dārzeņu cenu zīmēm norādīts: “2. klase”. Man šie produkti šķiet “gudrāki”, gluži kā skolas solā sēdējuši. “Pirmklasniekus” gan nekur neesmu manījusi, laikam tie sliktāki.
Un vispār — laime taču nav naudā, bet gan pareizā attieksmē pret to.
Izabella