Inguna Juhņeviča, Aizkraukles rajona izglītības metodiķe jaunatnes lietās: — Elojs ir ļoti sirsnīgs un atklāts cilvēks un ar to visvairāk atšķiras no mums, latviešiem. Īpaši no jauniešiem viņa vecumā.
Inguna Juhņeviča, Aizkraukles rajona izglītības metodiķe jaunatnes lietās:
— Elojs ir ļoti sirsnīgs un atklāts cilvēks un ar to visvairāk atšķiras no mums, latviešiem. Īpaši no jauniešiem viņa vecumā. Pie tā bija grūti pierast. Tikko atbraucis, viņš bija ļoti kluss, un varēja just, ka uztraucies, kā citi viņu uztvers.Taču nu jau viņš pieradis pie mūsu dzīvesveida un paražām. Viņam ļoti pietrūkst ierastās vides. Spāņi ceļas agri, bet pusdienlaikā guļ diendusu, ko dēvē par “siestu”. Varbūt tāpēc viņš pusdienlaikā vienmēr šķiet mazliet samiegojies.
Elojs ir pārsteigts, ka vienmēr esam ar kaut ko aizņemti un neatvēlam laiku paši sev. Salīdzinoši mēs pārāk maz lasām, turpretī viņam lasīšana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.
Spānijā pilsētiņas ir ļoti kompaktas, bet, pirmo reizi esot Aizkrauklē, Elojs nebūt nebija pārsteigts. “Te ir tāpat kā Kubā,” viņš teica.
Iveta Biķerniece, Skrīveru mūzikas skolas direktore:
— Viņš ir ģimenes cilvēks. Labprāt nāk ciemos un cenšas palīdzēt dārza darbos. Ļoti mīl dzīvniekus. Nekautrējas atklāti paust emocijas. Viņam no mājām bija līdzi neattīstīta fotofilma. Viņš izgatavoja bildes un Rīgā uz ielas kā mazs bērns priecājās par savu suņu attēliem. Lai gan viņš to neizrāda, iespējams, skumst pēc mājām un savas ģimenes.
Viņš ļoti ātri atrod kopīgu valodu ar citiem jauniešiem, lai gan pirmajā mirklī šķiet, ka valodas barjeras dēļ tas neizdosies.
Elojam ļoti patīk muzicēt. Vienīgi pārsteidz dziedāšanas maniere. Kaut viņam ir zema un sulīga balss, Elojs cenšas dziedāt ļoti augstu, pat nepiemēroti augstu jebkurai vīrieša balsij — tā esot spāņu dziedāšanas tradīcija.
