Vietalvas pagasta “Mežmaļos” saimnieko Uldis Ērglis. Pašmācības ceļā viņš kļuvis par bitenieku un nu jau vairāk nekā desmit gadu darbojas ar bitēm. Šis gads biteniekiem labu medus ienesumu nesola — laiks auksts un lietains.
Vietalvas pagasta “Mežmaļos” saimnieko Uldis Ērglis. Pašmācības ceļā viņš kļuvis par bitenieku un nu jau vairāk nekā desmit gadu darbojas ar bitēm. Šis gads biteniekiem labu medus ienesumu nesola — laiks auksts un lietains.
— Bērnībā man bija ļoti bail no bitēm, — saka Uldis Ērglis. — Četru gadu vecumā man pēdā iedzēla divas bites. Uztūka ne tikai kāja, bet pat ausis. Atceros, man deva dzert cukurūdeni un nelielu glāzīti degvīna. Tas līdzēja, un pampums strauji kļuva mazāks, taču bailes palika. Vectēvam bija divas nelielas saimītes. Viņš mani bieži aicināja palīgā, taču es negāju stropiem pat tuvumā. Tikai pirms gadiem divpadsmit radās doma, ka vajadzētu tomēr izmēģināt biškopību. Nomira manas mātes brālis un mantojumā atstāja trīs bišu saimes. Nākamo pavasari gan sagaidīja tikai viena no tām. Lasīju grāmatās un žurnālos rakstus, tā iegūstot nepieciešamās zināšanas.
Sākumā turēju bites netālu no mājas, tomēr mazās lidones ne visiem patīk, tāpēc meklēju viņām jaunu vietu. Ērtu, taču vienlaikus pietiekami slēptu no skauģu acīm.
Netālu no mājas bija brikšņiem aizaugusi vieta. Tās viducī iztīrīju paprāvu klajumiņu, un nu man ir sava bišu drava. Krūmājs dravu labi pasargā arī no aukstajiem vējiem, bet pavasarī, kad zied kārkli, bitēm pirmās ganības ir pie pašiem stropiem. Citi žēlojas, ka zeme aizaug, bet es slavēju krūmus.
Pagājušajā rudenī Ērgļa kungs ieziemojis 12 saimju. Diemžēl divas no tām ziemā gāja bojā.
— Nezinu, kāds tam īsti iemesls, — saka saimnieks. — Iespējams, saimes nebija pietiekami spēcīgas un veselīgas. Lapu izsvīduma medus nebija, arī piebaroju, kā nākas, ar cukursīrupu. To gatavojot, jāizmanto tikai Latvijā ražotais cukurs. Importētajam ir piedevas, no kurām bites var iet bojā.
Biškopība Ērgļa kunga saimniecībai ir labs atspaids, tomēr reizēm sagādā problēmas, liekot atcerēties bērnībā piedzīvoto.
— Reiz kārtoju kādu saimi, — atceras Uldis Ērglis. — Pacēlu vienu rāmīti, taču tas izspruka man no rokām un iekrita atpakaļ stropā. No tā izlidoja milzīgs bišu mākonis un metās man virsū. Viena iedzēla degunā, citas, kur vien spēja piekļūt. Vēlāk meita saskaitīja gandrīz 100 dzeloņu, taču, kā par brīnumu, tā pa īstam nekas pat nesapampa.
Pirms četriem gadiem bija ļoti labs ienesums — ieguvu 500 litru medus. Kā būs šogad, grūti prognozēt. Laiks auksts un lietains, taču visa vasara vēl priekšā. Ja kļūs siltāks un uzziedēs puķes pļavās, viss būs kārtībā.