Bezgala noraizējusies un izmisusi mums piezvanīja Velta Stankus no Kokneses pagasta “Sausnorām”.
Bezgala noraizējusies un izmisusi mums piezvanīja Velta Stankus no Kokneses pagasta “Sausnorām”.
— Esmu pilnīga izmisumā, nezinu, ko iesākt, — tā savu stāstījumu sāk Veltas kundze. — Es dzīvoju saimnieka mājā. Jau divus gadus man ir ļoti mīļš sunītis, kurš man patiešām ir labs draugs. Es viņu ārā vienu klaiņot nelaižu, taču diemžēl tā dara citu suņu saimnieki. Tagad dzīvoju kā suņu gūstā. Regulāri pie manām durvīm pulcējas seši suņi — trijiem no viņiem ir saimnieki. Esmu ar viņiem runājusi, bet saimnieki esot bezspēcīgi — no ķēdes suņi noraujoties, bet no ieslodzījuma kūtiņā izlaužoties. Ko lai es daru? Man jāpacieš, ka pie manām durvīm ir suņu “vizītkartes”, reiz kaimiņu suns, aitas lielumā, uzklupa manam mazdēlam. Savulaik man bija divi sunīši, biju izlaidusi paskraidīt, bet abus sabrauca. Šiem pat mašīnas neuzbrauc. Esmu suņus dzinusi prom ar malkas pagalēm, smidzinājusi dezodorantus, izgrūdusi no gaiteņa, bet nekas nelīdz. Viņi atplēš ārdurvis un ir klāt atkal. Saprastu, ja man būtu kucīte, taču man ir suņu puika. Galvenais, šis murgs jau ilgst divus mēnešus. Vai man tiešām jārīkojas, kā iesaka kāda kaimiņiene — jālikvidē mans sunītis? Tas taču ir mans draugs! Dzirdēju, ka esot kāds līdzeklis, ar kuru var iesmērēt suņus, pēc tam pārējie no viņa visu mēnesi mūkot. Uzzināju, ka tādu līdzekli var nopirkt tikai Rīgā.
***
Kokneses pagasta padomes sekretāre Dzintra Krišāne paskaidroja: “Ja zināms klaiņojošā suņa saimnieks, suņu saimniekam jāraksta iesniegums pagasta administratīvajai komisijai. Tā pārbaudīs faktus un piemēros naudassodu. Vakar (ceturtdien — aut.) finanšu budžeta un tautsaimniecības pastāvīgās komisijas sēdē izskatījām jautājumu par klaiņojošajiem dzīvniekiem, jo par viņiem esam saņēmuši vairāku koknesiešu parakstītu iesniegumu. Nākamnedēļ pagasta padomes sēdē lemsim, ar kuru firmu slēgt līgumu par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu.
