Aizvadītā nedēļa mums lika atkal meklēt siltāku apģērbu un salnu naktīs mazdārziņos glābt, kas glābjams. Pusplaukušie ceriņi visgudri nogaida, pirms vērt tālāk savus ziedu ķekarus.
Aizvadītā nedēļa mums lika atkal meklēt siltāku apģērbu un salnu naktīs mazdārziņos glābt, kas glābjams. Pusplaukušie ceriņi visgudri nogaida, pirms vērt tālāk savus ziedu ķekarus. Arī mūsu dvēselēs aizvadītā nedēļa iecirta ar ledainu saltumu. Traģiski bojā gājis ārsts traumatologs Ivars Ārgulis, kuru labi pazina daudzās rajona ģimenēs. Viņš bija glābis pacientus no vislielākās nelaimes, vien pašu atgriezt dzīvē nespējām. Šīs bezspēcības priekšā tāds nieks vien ir nosalušais lauztās sirds dzinumiņš vai lilijas asns.
Arī pasaules ziņas nāk ar traģisku skanējumu — atmaskotas amerikāņu armijas izdarības irākiešu cietumā. Varbūt norauts gandrīz vai aklās dievināšanas plīvurs mūsu acīm par šīs valsts “demokrātiskajiem” centieniem? Ne jau viss amerikāniskais ir slikts, varbūt vaina mūsu nekritiskajā attieksmē pret šo valsti, tās piedāvātajām vērtībām. Irākas sakarā toties jo lepnāki varam justies par mūsu puišiem tālajā zemē. Viņu misija — palīdzēt šai valstij atplaukt, nepazemojot ne citus, ne savu valsti. Vien riskējot ar dzīvību.
Bezspēcību lielās pasaules un lielo kuģu priekšā mums lika izjust ziņa par Liepājas zvejas kuģa “Astrīda” bojāeju nenoskaidrotos apstākļos. Skumjš pavasara rekviēms…
Krietni priecīgākas domas atved atpakaļ savā Eiropā. Noplakusi iestāšanās svētku eiforija, sācies smags ikdienas darbs un pašvaldību, uzņēmumu cīņa par Eiropas naudu. Intensīvi tiek veidoti projekti, apmeklēti semināri, meklētas katram piemērotas jomas. Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs izrādījis lielu ieinteresētību attīstīt sakarus ar Latviju. Tūdaļ arī Londonas lordmērs Roberts Finčs aicinājis latviešus uz svinīgu sarīkojumu. Svētku fotoattēlā īpaši izceļas mūsu prezidente…
Lai gan Eirovīzijas dziesmu konkursā neiekļuvām finālā, notikums pats par sevi ir dzīvi apliecinošs. Tas nekas, ka Streipa kungam nācās tik bieži sūroties, ka klausītāji pārāk balso par kaimiņvalstu dziedātājiem. Manuprāt, tas ir saprotami: balso par to, kas tuvs. Blakus dzīvojošajām tautām taču ir līdzīga mentalitāte, arī dziesmas izpratne. Vērtē tauta, nevis muzikologi.
Sasniegums — pie ES ēkas Briselē beidzot izlikts Latvijas karogs pareizajās proporcijās. Bijām sašutuši par Eiropas birokrātu nevērību pret mūsu svētumu. Bet kā paši godājam savu simbolu? Tikai nesen ar “Lauma A” gādību pilsētā ir standartam atbilstoši karogu kāti, arī karogi jauni. Cita aina ir pie uzņēmumiem, privātmājām. Vai mūsu veikalos var nopirkt standartam atbilstošus karogu kātus? Izlīdzamies, kā spēdami, bet varbīt laiks padomāt un sakārtot šo lietu, lai paši varētu lepoties ar savu karogu? “Lauma A” karogu kātus esot pasūtījusi veikalā “Viss lauksaimniekam”. Ja nu kāds veikals uzņemtos ikdienā tos pārdot?
Lai gan tam nebija tiešas saistības ar šonedēļ rajonā notiekošajiem Daugavas svētkiem, pagājušajā nedēļā Aizkraukles novada, Skrīveru un Sērenes pagasta ļaudis apsprieda Daugavas dabas parka aizsardzības plāna izstrādes gaitu. Svarīgi bija sabalansēt attiecības starp dabas aizsardzības un te saimniekojošo zemes īpašnieku interesēm. Jauno projektu izstrādā zinoši speciālisti. Tas ļauj cerēt, ka plāns būs nevis sprungulis attīstības riteņos, bet palīdzēs vērst šo dabas objektu skaistāku un patīkamāku visiem. Palielinoties interesei par tūrismu Aizkraukles rajonā, paveras arī jaunas ekonomiskās darbības, tātad — attīstības iespējas. Diemžēl ir arī tā — mēs labprāt braucam skatīties citas skaistas vietas, bet ar bažām uztveram domu, ka tūristi masveidā varētu braukt pie mums. Vai baidāmies, ka tūristu pūļi nestu sev līdzi negatīvo, vai no tā, ka maršruts gar mūsu durvju priekšu var uzlikt mums pienākumu diendienā uzturēt kārtību savās mājās? Vēl neprotam paņemt racionālo, ko tūrisms var dot lauku mājas saimniekam, piemēram, piedāvājot ceļiniekiem savus produktus, ģimenes gatavotus suvenīrus, citu produkciju, iespēju pavizināties ar laivu. Pētīju Latgales viesu māju piedāvājumus un biju pārsteigta. Ik mazākajā viesu namiņā, kurā var uzņemt vienlaikus 3 — 4 cilvēkus, sola gan makšķerēšanas priekus, gan vizināšanos ar dažādiem peldošiem līdzekļiem, gan suvenīrus izgatavot, viesim redzot, un daudz ko citu. Dažā pagastā pie katra mazākā ezeriņa vismaz pāris viesu namu. Latgalieši atpūtnieku piesaistei labi izmanto savus keramiķus, piedāvājot pat līdzdalību kurt un atvērt cepli. Vai nebūtu skaisti, ja mūsu Daugavas senlejai ar laiku izveidotos savs simbolisks suvenīrs, kā, piemēram, spieķis Siguldā?
Aizvadītajā nedēļā novada sociālajā centrā sāka montēt mēbeles. Telpu aprīkojums iegādāts par valsts investīciju naudu. Lai to dabūtu, domāja un strādāja visas sociālā dienesta darbinieces, rakstot projektu, izstrādājot pamatojumu, argumentus savām iecerēm. Tas nemaz nebija viegli, viss bija jāpagūst, nekavējot savu tiešo darbu. Saņemtais valsts atbalsts ir liels gandarījums. Ceru, ka drīzumā to atzinīgi novērtēs arī sociālā centra apmeklētāji.
Stadionā vienu dienu sportoja rajona skolu audzēkņi. Sporta programma bija tik plaša, ka sacensības beidzās vēlu vakarā. Bija patīkami vērot, cik azartiski un draudzīgi noritēja sacensības. Laikam vairāk jāsporto un jādzied, jo tas, pat sacenšoties, vieno garu.
Bez skubināšanas un mudināšanas beigusies sēja lauku saimniecībās. Tīrumi sāk tērpties zaļajā dzīvības krāsā. Pat lāga nepamanījām, kā atnāca vasara. Vēl jau ar salnām, dzestru vēju, bet — ar ceriņziedu vāliem. Lai jums visiem laba vasara!
