Aizkraukles rajona saimniecībās, kurās audzē sēklas un pārtikas kartupeļus, gaišā gredzenpuve nav konstatēta, taču tas nenozīmē, ka no šīs postošās slimības audzētāji ir pasargāti.
Aizkraukles rajona saimniecībās, kurās audzē sēklas un pārtikas kartupeļus, gaišā gredzenpuve nav konstatēta, taču tas nenozīmē, ka no šīs postošās slimības audzētāji ir pasargāti. Augu aizsardzības inspektori ieteic, kas darāms, ja saimniecībā atklāj ar gredzenpuvi inficētus bumbuļus.
Kartupeļu gaišā gredzenpuve ir viena no augu karantīnas slimībām, kura stingri kontrolējama. Fitosanitārajai kontrolei pakļauti kartupeļi, ja tos audzē vairāk nekā viena hektāra platībā (Valsts augu aizsardzības dienestā jāreģistrējas kartupeļu audzētājiem, uzglabātājiem, fasētājiem un pārstrādātājiem). Šo personu darbību, stādāmā materiāla audzēšanu un izplatīšanu, fitosanitāro situāciju saimniecībā visas sezonas garumā uzrauga valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti.
Audzē simt hektāros
Latvijā vēl aizvien nopietna problēma ir kartupeļu gaišā gredzenpuve. Līdz šim Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori pārbaudīja tikai tās saimniecības, kuras bija pieteikušās sēklas kartupeļu sertifikācijai, bet 2003. gadā sāka pārbaudīt arī pārtikas kartupeļu audzētāju saimniecības. Kartupeļu gaišā gredzenpuve konstatēta 15 saimniecībās. Aizkraukles rajonā pārbaudīja četras sēklas kartupeļu un septiņas pārtikas kartupeļu saimniecības ar kopējo platību 114 ha un kopējo kartupeļu daudzumu 1237 t. Kartupeļu gaišā gredzenpuve tajās nav konstatēta.
Tirgum paplašinoties, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, palielinājusies iespēja karantīnas organisma izplatībai arī Aizkraukles rajonā. To uzskata par ekonomiski postošu slimību, jo ražas zudumi var būt līdz 50 procentiem. Eiropā kartupeļu gaišā gredzenpuve ir Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polija, Somijā, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā.
Slimība izplatās visur
Slimība izplatās ar inficētu stādāmo materiālu, ar slimajiem bumbuļiem inficētu taru, aprīkojumu, pat telpām. To izplata arī ar stādāmajām un šķirojamajām mašīnām, kurās bijuši slimie bumbuļi. Griežot inficētu sēklas kartupeli pirms stādīšanas, slimību tālāk var izplatīt ar nazi. Pēc inficēto bumbuļu iestādīšanas baktērijas savairojas ļoti ātri un, pārvietojoties pa vadaudiem, inficē kartupeļu stublājus, saknes un iekļūst briestošajos jaunajos bumbuļos. Patogēns inficē ne tikai kartupeļus, bet arī tomātus, piparus, baklažānus.
Gredzenpuves pazīmes (vīšana, lapu malas sarullējas uz augšu) novērojamas augšanas perioda beigas. Tās var būt arī slēptā formā vai sajaukt ar fitoftoru, vīti, stublāju plaisāšanu vai sausuma izraisītajām pazīmēm. Visagrāk infekciju var novērot, pārgriežot bumbuli auga pazemes dzinuma, pie kura veidojas jaunais bumbulis, vietā. Tas ir kā šaurs stiklains vai dzeltenīgs joslu gredzens. Vēlāk vadaudu gredzens un izmainītās krāsas josla kļūst mīksta. Vieglas inficēšanās gadījumā bumbuļos veidojas slēptā infekcijas forma. Slēpto infekciju var atklāt tikai laboratoriskā izmeklēšanā.
Jāpērk no citiem
Ja saimniecībā konstatē kartupeļu gaišo gredzenpuvi, augu aizsardzības speciālisti nosaka pasākumus šī organisma apkarošanai. Tas atteicas uz ikvienu kartupeļu audzētāju. Visā saimniecībā izsludina karantīnu, inficētos kartupeļus nedrīkst izmantot stādīšanai, vārītus var lietot tikai pārtikā vai lopbarībai. Jādezinficē glabātavas, tehnika, tara un aprīkojums. Trīs gadus saimniecībā drīkst stādīt tikai sertificētus sēklas kartupeļus, kuri iegādāti citā saimniecībā.
Citā saimniecībā pirktiem kartupeļiem pirms stādīšanas ieteicams pārliecināties, vai šis audzētājs pieteicies augu aizsardzības dienestā. Audzētājiem, kuru kartupeļu platība pārsniedz vienu hektāru, obligāti jābūt reģistrētiem augu aizsardzības dienestā Bitēnu ielā 5 Aizkrauklē (tālr. 5123591).
***
Izziņai.
Līdz 1. jūnijam subsīdijām gredzenpuves apkarošanai var pieteikties saimniecības, kurām augu aizsardzības dienests 2002. un 2003. gada kartupeļu ražā konstatējis kartupeļu gaišo gredzenpuvi. Pieteikumi pretendentiem jāiesniedz Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvaldē Ogrē, Brīvības ielā 40, kā arī Ikšķilē, Peldu ielā 2. Sīkāka informācija, zvanot pa tālruni 5035847.
